Pirmā Ķēniņu 5
1 Un Hirams, Tirus ķēniņš, sūtīja savus kalpus pie Salamana. (Jo viņš bija dzirdējis, ka šo bija par ķēniņu svaidījuši viņa tēva vietā.) Jo Hirams Dāvidam bija draugs bijis visu mūžu.
Turning padixaⱨi Ⱨiram Sulaymanni atisining orniƣa padixaⱨ boluxⱪa mǝsiⱨ ⱪilinƣan dǝp anglap, ɵz hizmǝtkarlirini uning ⱪexiƣa ǝwǝtti; qünki Ⱨiram Dawutni izqil sɵygüqi idi.
2 Un Salamans sūtīja pie Hirama un sacīja:
Sulayman Ⱨiramƣa adǝm ǝwitip mundaⱪ uqurni yǝtküzdi: —
3 Tu zini, ka mans tēvs Dāvids nevarēja namu uztaisīt Tā Kunga, sava Dieva, vārdam, to karu dēļ, kas viņam bija visapkārt, tiekams Tas Kungs tos lika apakš viņa kājām.
«Ɵzüng bilisǝnki, atam Dawutning düxmǝnlirini Pǝrwǝrdigar uning puti astiƣa ⱪoyƣuqǝ, u ǝtrapida ⱨǝr tǝrǝptǝ jǝng ⱪilƣanliⱪi tüpǝylidin Pǝrwǝrdigar Hudasning namiƣa bir ibadǝthana yasiyalmidi.
4 Un nu Tas Kungs, mans Dievs, man devis mieru visapkārt, ka nav neviena pretinieka nedz cita ļauna kavēkļa.
Əmdi ⱨazir Pǝrwǝrdigar Hudayim manga ⱨǝmmǝ tǝrǝptin aram bǝrdi; ⱨeqbir düxminim yoⱪ, ⱨeqbir bala-ⱪaza yoⱪ.
5 Un redzi, es domāju uztaisīt namu Tā Kunga, sava Dieva, vārdam, itin kā Tas Kungs uz manu tēvu Dāvidu runājis un sacījis: tavs dēls, ko Es tavā vietā sēdināšu uz tavu goda krēslu, tas uztaisīs namu Manam vārdam.
Mana, Pǝrwǝrdigarning atam Dawutⱪa: «Mǝn sening ornungƣa ɵz tǝhtinggǝ olturƣuzƣan oƣlung bolsa, u mening namimƣa bir ibadǝthana yasaydu» dǝp eytⱪinidǝk, mǝn Pǝrwǝrdigar Hudayimning namiƣa bir ibadǝthana yasay dǝp niyǝt ⱪildim;
6 Tad nu pavēli, ka man cērt ciedru kokus no Lībanus, un mani kalpi būs ar taviem kalpiem, un to algu priekš taviem kalpiem es tev došu, tā kā tu saki; jo tu zini, ka pie mums neviena nav, kas kokus tā māk cirst kā Sidonieši.
ǝmdi mǝn üqün [adǝmliringgǝ] Liwandin kedir dǝrǝhlirini kesinglar, dǝp yarliⱪ qüxürgin; mening hizmǝtkarlirim sening hizmǝtkarliringƣa ⱨǝmdǝmdǝ bolidu. Sening bekitkining boyiqǝ hizmǝtkarliringƣa berilidiƣan ix ⱨǝⱪⱪini sanga tɵlǝymǝn; qünki ɵzünggǝ ayanki, dǝrǝh kesixtǝ arimizda ⱨeqkim Zidondikilǝrdǝk usta ǝmǝs».
7 Un notikās, kad Hirams Salamana vārdus dzirdēja, tad viņš ļoti priecājās un sacīja: slavēts lai ir Tas Kungs šodien, kas Dāvidam gudru dēlu devis pār šo lielo tautu.
Ⱨiram Sulaymanning sɵzini angliƣanda intayin huxal bolup: — Bügün bu uluƣ hǝlⱪ üstigǝ ⱨɵküm sürüxkǝ Dawutⱪa xundaⱪ dana bir oƣul bǝrgǝn Pǝrwǝrdigarƣa tǝxǝkkür eytilsun! — dedi.
8 Un Hirams sūtīja pie Salamana un sacīja: es esmu dzirdējis, par ko tu pie manis sūtījis. Es darīšu visu tavu prātu ar tiem ciedru kokiem un tām priedēm.
Ⱨiram Sulaymanƣa adǝm ǝwitip: — Sǝn manga ⱪoyƣan tǝlǝpliringni anglap ⱪobul ⱪildim. Mǝn sening kedir yaƣiqi wǝ arqa yaƣiqi toƣruluⱪ arzu ⱪilƣanliringning ⱨǝmmisini ada ⱪilimǝn;
9 Maniem kalpiem tos no Lībanus būs novest jūrmalā, un es tos vedīšu ar plostiem pa jūru uz to vietu, ko tu man noteiksi, un es tos tur atraisīšu, ka tu tos vari aizvest. Tu arī darīsi manu prātu un dosi maizi priekš mana nama.
Mening hizmǝtkarlirim xularni Liwandin dengizƣa apiridu; mǝn ularni sal ⱪilip baƣlap, dengiz bilǝn sǝn manga bekitkǝn yǝrgǝ yǝtküzimǝn, andin xu yǝrdǝ ularni yǝxküzimǝn. Xuning bilǝn sǝn ularni tapxuruwelip, elip ketisǝn. Buning ⱨesabiƣa sǝn tǝlǝplirim boyiqǝ ordidikilirim üqün yemǝk-iqmǝk tǝminligǝysǝn, — dedi.
10 Tā Hirams Salamanam deva ciedru kokus un priedes, kā viņš pats gribēja.
Xundaⱪ ⱪilip, Ⱨiram Sulaymanƣa barliⱪ tǝlipi boyiqǝ kedir yaƣaqliri wǝ arqa yaƣaqlirini bǝrdi.
11 Un Salamans Hiramam deva divdesmit tūkstoš koru kviešu maizei priekš viņa nama un divdesmit koru sagrūstas eļļas. To Salamans Hiramam deva ik gadus.
Sulayman Ⱨiramƣa ordidikilirining yemǝk-iqmikigǝ yigirmǝ ming kor buƣday wǝ yigirmǝ bat sap zǝytun meyini ǝwǝtip bǝrdi. Ⱨǝr yili Sulayman Ⱨiramƣa xundaⱪ berǝtti.
12 Un Tas Kungs Salamanam deva gudrību, itin kā tam bija runājis. Un starp Hiramu un Salamanu bija miers, un tie abi derēja derību.
Pǝrwǝrdigar Sulaymanƣa wǝdǝ ⱪilƣandǝk uningƣa danaliⱪ bǝrgǝnidi. Ⱨiram bilǝn Sulaymanning arisida inaⱪliⱪ bolup, ikkisi ǝⱨdǝ tüzüxti.
13 Un ķēniņš Salamans uzlika darba klausību visam Israēlim, un to darbinieku bija trīsdesmit tūkstoš vīri.
Sulayman padixaⱨ pütün Israildin ⱨaxarƣa ixlǝmqilǝrni bekitti, ularning sani ottuz ming idi.
14 Un viņš tos sūtīja uz Lībanu, pa desmit tūkstošiem ik mēnešus pēc kārtas; vienu mēnesi tie bija uz Lībanus un divus mēnešus tie bija mājās, un Adonirams bija uzraugs pār šiem darbiniekiem.
U bularni nɵwǝt bilǝn ⱨǝr ayda on mingdin Liwanƣa ǝwǝtǝtti; xundaⱪ ⱪilip, ular bir ay Liwanda tursa, ikki ay ɵyidǝ turdi. Adoniram ⱨaxarqilaning üstidǝ turatti.
15 Un Salamanam bija septiņdesmit tūkstoš nastu nesēji un astoņdesmit tūkstoš akmens cirtēji uz tā kalna,
Sulaymanning yǝtmix ming ⱨammili, taƣlarda ixlǝydiƣan sǝksǝn ming taxqisi bar idi.
16 Bez tiem Salamana virsuzraugiem, kas pār šo darbu bija iecelti; to bija trīs tūkstoš un trīssimt, kas uzraudzīja tos ļaudis, kas to darbu darīja.
Uningdin baxⱪa Sulaymanning mǝnsǝpdarliridin ix üstigǝ ⱪoyulƣan üq ming üq yüz ix bexi bar idi; ular ixlǝmqilǝrni baxⱪuratti.
17 Un ķēniņš pavēlēja, lauzt lielus akmeņus, dārgus akmeņus, apcirstus akmeņus, tam namam likt pamatu.
Padixaⱨ yarliⱪ qüxürüxi bilǝn ular ibadǝthanining ulini selixⱪa yonulƣan, qong wǝ ⱪimmǝtlik taxlarni kesip kǝltürdi.
18 Un Salamana amatnieki un Hirama amatnieki un Ģiblieši tos apcirta un apstrādāja tos kokus un tos akmeņus, to namu uztaisīt.
Wǝ Sulaymanning tamqiliri bilǝn Ⱨiramning tamqiliri wǝ Gǝballiⱪlar ⱪoxulup taxlarni oyup, ɵyni yasax üqün yaƣaq ⱨǝm taxlarni tǝyyarlap ⱪoydi.
