Pirmā Ķēniņu 5
1 Un Hirams, Tirus ķēniņš, sūtīja savus kalpus pie Salamana. (Jo viņš bija dzirdējis, ka šo bija par ķēniņu svaidījuši viņa tēva vietā.) Jo Hirams Dāvidam bija draugs bijis visu mūžu.
Tyre Lengpa Hiram hi David dinga gol phatah ana hi jing’a ahi. David chapa Solomon chu Israelte Leng ahitai ti ahet phat in palai asol in a kipapina thu chu aga lhutsah in ahi.
2 Un Salamans sūtīja pie Hirama un sacīja:
Hichun Hiram kom ah Solomon in thu a lethot in ahi.
3 Tu zini, ka mans tēvs Dāvids nevarēja namu uztaisīt Tā Kunga, sava Dieva, vārdam, to karu dēļ, kas viņam bija visapkārt, tiekams Tas Kungs tos lika apakš viņa kājām.
“Kapa David chun a Pakai a Pathen min dopsang na dinga ahou in tundoh ding chu ana jou tapoi, ajeh chu aman avel’a galmite hotoh gal kisatto na a ana kimang chan ahi. Pathen in amahi galmite ajo sah soh kahse’a houin ana sah joulou ahi.
4 Un nu Tas Kungs, mans Dievs, man devis mieru visapkārt, ka nav neviena pretinieka nedz cita ļauna kavēkļa.
Tunvang ka Pakai ka Pathen in gamsung pumpia hin chamna eipe tan, tuhin galmi kanei tapon eihin suboi ding jong kanei tapon ahi.
5 Un redzi, es domāju uztaisīt namu Tā Kunga, sava Dieva, vārdam, itin kā Tas Kungs uz manu tēvu Dāvidu runājis un sacījis: tavs dēls, ko Es tavā vietā sēdināšu uz tavu goda krēslu, tas uztaisīs namu Manam vārdam.
Pakaiyin kapa David kom ah nangma banna Leng’a ka hin tun ding na chapa chun kei dinga houin eihin sahpeh ding ahi tin kitepna ana neijin ahi. Hijeh chun Pakai ka Pathen houin a ding’a houin khat sah dingin lunggel lhuhna kanei tan ahi.
6 Tad nu pavēli, ka man cērt ciedru kokus no Lībanus, un mani kalpi būs ar taviem kalpiem, un to algu priekš taviem kalpiem es tev došu, tā kā tu saki; jo tu zini, ka pie mums neviena nav, kas kokus tā māk cirst kā Sidonieši.
Hijeh chun Lebanon ah kei dinga Cedar thing eihung phuh peh dingin namite hinsol in lang kamiten jong ama hochu tohkhom piuvintin chuleh nangma dei dung jui jin a tohman’u pe nang’e. Ajeh chu nami ten thing phuh ji ahet bang un keima miten ahe pouve ti na hetsa ahi,” atin ahi.
7 Un notikās, kad Hirams Salamana vārdus dzirdēja, tad viņš ļoti priecājās un sacīja: slavēts lai ir Tas Kungs šodien, kas Dāvidam gudru dēlu devis pār šo lielo tautu.
Solomon thuthot chu ajah phat in Hiram chu a kipah lheh jengin, hitin aseiye: “Hitobang nam thupitah chung’a ama banna Leng chang dinga David chapa ching tah hinpe’a Pakai chu thangvah in umhen!”
8 Un Hirams sūtīja pie Salamana un sacīja: es esmu dzirdējis, par ko tu pie manis sūtījis. Es darīšu visu tavu prātu ar tiem ciedru kokiem un tām priedēm.
Hichun Hiram in Solomon chu thu athot in, “Nahin thuthot chu kana mu’n na ngaichat bang’a na dei bol ding’a kigosa kahi. Keiman Cedar thingle chahthing ho kahin peh ding ahi.
9 Maniem kalpiem tos no Lībanus būs novest jūrmalā, un es tos vedīšu ar plostiem pa jūru uz to vietu, ko tu man noteiksi, un es tos tur atraisīšu, ka tu tos vari aizvest. Tu arī darīsi manu prātu un dosi maizi priekš mana nama.
Kamiten thingbong hochu Lebanon apat twikhanglen geijin hin tolsuh untin chuleh alom in hin kan gom untin nang in na dei nalai tui panga chu ahin tol suh diu ahi, chujouteng ka miten lhamlha untin chuleh na mite khut a ahin pohlut ding’u ahi. Chuteng leh ka mite neh ding nahin peh ding kadeije,” ati.
10 Tā Hirams Salamanam deva ciedru kokus un priedes, kā viņš pats gribēja.
Hiti chun Hiram in Solomon chu Cedar leh chahthing a ngaichat chan ahin pen ahi.
11 Un Salamans Hiramam deva divdesmit tūkstoš koru kviešu maizei priekš viņa nama un divdesmit koru sagrūstas eļļas. To Salamans Hiramam deva ik gadus.
Chuleh Solomonin Hiram mite neh dingin suhlou chang atena dim sang somni leh thaotwi ki hehlhasa atena dim sang somni apen ahi. Solomon in thil hijat hi kum seh a Hiram apeh jing ahi.
12 Un Tas Kungs Salamanam deva gudrību, itin kā tam bija runājis. Un starp Hiramu un Salamanu bija miers, un tie abi derēja derību.
Pakaiyin akitepna bang bang in Solomon chu chihna apen, Solomon leh Hiram kah ajong chamlen jingna dingin pankhom jing na dingin kigahna anasem lhonin ahi.
13 Un ķēniņš Salamans uzlika darba klausību visam Israēlim, un to darbinieku bija trīsdesmit tūkstoš vīri.
Solomon in Israel mipi jouse lah a konin mi sang somthum namna a natong dingin ana goijin hiche ho chungchang ahin, Adoniram thanei na ana pen ahi.
14 Un viņš tos sūtīja uz Lībanu, pa desmit tūkstošiem ik mēnešus pēc kārtas; vienu mēnesi tie bija uz Lībanus un divus mēnešus tie bija mājās, un Adonirams bija uzraugs pār šiem darbiniekiem.
Ama ho hi sangsom somin Lebanon langa asol jin, lhakhat sungin Lebanon a na agatong jiuvin ahi. Chujouteng lhani sung chu in’a ahung kicholdo jiuvin ahi. Hichea soh na tongho vesui dingin Adoniram ana pansah in ahi.
15 Un Salamanam bija septiņdesmit tūkstoš nastu nesēji un astoņdesmit tūkstoš akmens cirtēji uz tā kalna,
Solomon in thinglhang gamsung’a jong thilgih pole dingin mihem sang somsagi; song kheng them jong mihem sang somget aneiye.
16 Bez tiem Salamana virsuzraugiem, kas pār šo darbu bija iecelti; to bija trīs tūkstoš un trīssimt, kas uzraudzīja tos ļaudis, kas to darbu darīja.
Natong ho vesui dingin lamkai sangthum leh jathum ana pansah in ahi.
17 Un ķēniņš pavēlēja, lauzt lielus akmeņus, dārgus akmeņus, apcirstus akmeņus, tam namam likt pamatu.
Lengpa thupeh dungjuijin songlentah tahle song guntah tah hochu akheng toh-un Houin bul kitun dohna a dingin ana mang un ahi.
18 Un Salamana amatnieki un Hirama amatnieki un Ģiblieši tos apcirta un apstrādāja tos kokus un tos akmeņus, to namu uztaisīt.
Gebal khopi miten Solomon akithopi uvin chuleh Hiram in sathem hon Houin songle thing ding agon peh un ahi.
