Pirmā Ķēniņu 5
1 Un Hirams, Tirus ķēniņš, sūtīja savus kalpus pie Salamana. (Jo viņš bija dzirdējis, ka šo bija par ķēniņu svaidījuši viņa tēva vietā.) Jo Hirams Dāvidam bija draugs bijis visu mūžu.
Daia moilai bai bagade hina bagade Haila: me da eso huluane Da: ibidi ela dogolegei galusu. E da Soloumane ea eda Da: ibidi bagia hina bagade hou lai amo nababeba: le, e da ema sia: alofele iasu dunu asunasi.
2 Un Salamans sūtīja pie Hirama un sacīja:
Soloumane da Haila: mema amane dabe sia: si,
3 Tu zini, ka mans tēvs Dāvids nevarēja namu uztaisīt Tā Kunga, sava Dieva, vārdam, to karu dēļ, kas viņam bija visapkārt, tiekams Tas Kungs tos lika apakš viņa kājām.
“Di dawa: , Na ada Da: ibidi da mae fisili, ha lai fi dunu la: ididili, la: ididili ilima gegenanu. Hina Gode da ea ha lai dunu huluanema hasalasimusa: hamoi. Be bagadewane gegeiba: le, e da ea Hina Godema nodone sia: ne gadomusa: Debolo diasu gagumu hamedei ba: i.
4 Un nu Tas Kungs, mans Dievs, man devis mieru visapkārt, ka nav neviena pretinieka nedz cita ļauna kavēkļa.
Be waha na Hina Gode da na soge alalo ganodini fi ilima olofosu i dagoi. Na da nama ha lai hame amola dunu fi enoga nama doagala: le gegemu da hame gala.
5 Un redzi, es domāju uztaisīt namu Tā Kunga, sava Dieva, vārdam, itin kā Tas Kungs uz manu tēvu Dāvidu runājis un sacījis: tavs dēls, ko Es tavā vietā sēdināšu uz tavu goda krēslu, tas uztaisīs namu Manam vārdam.
Hina Gode da na ada Da: ibidima amane ilegei, ‘Na da diagofe di bagia hina bagade ilegei. Ea da Nagili Debolo diasu gagumu.’ Amola waha na da amo Hina Godema nodone sia: ne gadosu Debolo diasu gagumusa: dawa:
6 Tad nu pavēli, ka man cērt ciedru kokus no Lībanus, un mani kalpi būs ar taviem kalpiem, un to algu priekš taviem kalpiem es tev došu, tā kā tu saki; jo tu zini, ka pie mums neviena nav, kas kokus tā māk cirst kā Sidonieši.
Amaiba: le, dia hawa: hamosu dunu amo Lebanone sogega dolo ifa abusa: ne asunasima. Na dunu da ili bisili hawa: hamoma: mu, amola di da adi bidi adosea, na da dia hawa: hamosu dunuma imunu. Dia da noga: le dawa: Na dunu da dia dunu ilia ifa abusa: su dawa: , amo defele hame dawa:
7 Un notikās, kad Hirams Salamana vārdus dzirdēja, tad viņš ļoti priecājās un sacīja: slavēts lai ir Tas Kungs šodien, kas Dāvidam gudru dēlu devis pār šo lielo tautu.
Haila: me da Soloumane ea sia: i nababeba: le, hahawane bagade ba: i. E amane sia: i, “Wali eso, Hina Godema nodoma! Bai E da Da: ibidima e bagia Isala: ili fi noga: idafa amo ouligima: ne, bagade dawa: su egefema i dagoi.
8 Un Hirams sūtīja pie Salamana un sacīja: es esmu dzirdējis, par ko tu pie manis sūtījis. Es darīšu visu tavu prātu ar tiem ciedru kokiem un tām priedēm.
Amalalu, Haila: me da Soloumanema amane sia: sia: si, “Na da dia sia: sia: si amo nabi dagoi. Na da dia adole ba: i amo hamomusa: momagei dagoi. Na da dolo ifa amola ‘baine’ ifa digili imunu.
9 Maniem kalpiem tos no Lībanus būs novest jūrmalā, un es tos vedīšu ar plostiem pa jūru uz to vietu, ko tu man noteiksi, un es tos tur atraisīšu, ka tu tos vari aizvest. Tu arī darīsi manu prātu un dosi maizi priekš mana nama.
Na hawa: hamosu dunu da Lebanone sogeganini ifa lale, hano wayabo bagade amo gudu hiougilala dafia: le, simi amunawene, amalu hanoba: le sua: sa sa: ili, hano bega: sogebi amo di da ilegesea, amogawi doaga: mu. Amogawi, na dunu ilia da simi fadegale, dia dunu ilia da amo ifa ouligimu. Diawane, na dunu iligili ha: i manu sagoma.”
10 Tā Hirams Salamanam deva ciedru kokus un priedes, kā viņš pats gribēja.
Amaiba: le, Haila: me da Soloumanema ea hanai defele, dolo amola ‘baine’ ifa abusa: le i.
11 Un Salamans Hiramam deva divdesmit tūkstoš koru kviešu maizei priekš viņa nama un divdesmit koru sagrūstas eļļas. To Salamans Hiramam deva ik gadus.
Amola Soloumane da widi gala: ine 1,000 ‘dane’ agoane (dioi baligidafa) amola olife susuligi noga: idafa 400,000 lida agoane, Haila: me ea hawa: hamosu dunu ili moma: ne, Haila: mema i.
12 Un Tas Kungs Salamanam deva gudrību, itin kā tam bija runājis. Un starp Hiramu un Salamanu bija miers, un tie abi derēja derību.
Hina Gode da Ea hamomusa: ilegei amo mae gogolele dialu, amo Soloumanema bagade dawa: su i. Haila: me amola Soloumane ela da olofole hahawane esalu. Ela da fefedele nasu hamoi.
13 Un ķēniņš Salamans uzlika darba klausību visam Israēlim, un to darbinieku bija trīsdesmit tūkstoš vīri.
Hina bagade Soloumane da gasa fili, Isala: ili soge huluane amoga udigili hawa: hamosu dunu 30,000 agoane hawa: hamoma: ne sesei.
14 Un viņš tos sūtīja uz Lībanu, pa desmit tūkstošiem ik mēnešus pēc kārtas; vienu mēnesi tie bija uz Lībanus un divus mēnešus tie bija mājās, un Adonirams bija uzraugs pār šiem darbiniekiem.
E da A: dounaila: mema amo udigili hawa: hamosu dunu ouligima: ne ilegei. E da amo 30,000 dunu udiana 10,000 agoane momogi. Amo mogi udiana afae afae da Lebanone sogega esalea, oubi afae uduli, bu Isala: ili sogega oubi aduna esalomusa: buhagisu.
15 Un Salamanam bija septiņdesmit tūkstoš nastu nesēji un astoņdesmit tūkstoš akmens cirtēji uz tā kalna,
Amola Soloumane da 80,000 dunu enowane agolo sogega magufu damusu hawa: hamoma: ne asunasi. Amola dunu eno 70,000 agoane ilia da amo magufu damui gisima: ne asunasi.
16 Bez tiem Salamana virsuzraugiem, kas pār šo darbu bija iecelti; to bija trīs tūkstoš un trīssimt, kas uzraudzīja tos ļaudis, kas to darbu darīja.
Amola ilia hawa: hamosu amo ouligima: ne, e da sesesu dunu3,300 agoane asunasi.
17 Un ķēniņš pavēlēja, lauzt lielus akmeņus, dārgus akmeņus, apcirstus akmeņus, tam namam likt pamatu.
Hina bagade Soloumane da hamoma: ne sia: beba: le, ilia da Debolo bai fa: musa: , igi bagade noga: idafa hahamoi.
18 Un Salamana amatnieki un Hirama amatnieki un Ģiblieši tos apcirta un apstrādāja tos kokus un tos akmeņus, to namu uztaisīt.
Soloumane amola Haila: me elea hawa: hamosu dunu, amola Giba: le moilai ganodini fi dunu, ilia Debolo diasu gagumusa: , gele amola ifa amola momagele legei.
