Pirmā Ķēniņu 20
1 Un BenHadads, Sīrijas ķēniņš, sapulcināja visu savu spēku, un trīsdesmit un divi ķēniņi bija viņam līdz un zirgi un rati, un viņš nogāja un apmetās pret Samariju, un karoja pret to.
[本哈達得進攻阿哈布]阿蘭王本哈達得召集了自己所有的軍隊，帶同三十二個王子，乘坐戰馬戰車，前去圍攻撒瑪黎雅。
2 Un viņš sūtīja vēstnešus pilsētā pie Ahaba, Israēla ķēniņa,
他先派使者進城，來見以色列王阿哈布，
3 Un lika tam sacīt: tā saka BenHadads: tavs sudrabs un tavs zelts būs mans, arī tavas sievas un tavi labākie bērni būs mani.
對他說：「本哈達得這樣說：你的金銀全應歸我，只是你的妻子兒女，仍歸於你。」
4 Un Israēla ķēniņš atbildēja un sacīja: pēc tava vārda, mans kungs un ķēniņ, es esmu tavs, un viss, kas man ir.
以色列王回答說：「我主大王，就依照你的話，我和我的一切都歸於你。」
5 Un tie vēstneši nāca atkal atpakaļ un sacīja: tā runā BenHadads un saka: es gan pie tevis esmu sūtījis un licis sacīt: tavu sudrabu un tavu zeltu un tavas sievas un tavus bērnus tev man būs dot,
不料，使者們又回答說：「本哈達得這樣說：我已派人通知你：將你的金銀和你的妻子兒女全交給我。
6 Bet rītu ap šo laiku es savus kalpus pie tevis sūtīšu, izmeklēt tavu namu un tavu kalpu namu, un viss, kas tur skaists priekš tavām acīm, to tiem būs ņemt un aiznest.
須知，明天這時，我必派我的僕人到你這裏來，搜索你和你僕人的房屋，凡他們看中的東西，都要隨手拿去。」
7 Tad Israēla ķēniņš saaicināja visas zemes vecajus un sacīja: ņemiet jel vērā un redziet, kā šis ļaunu meklē. Jo tas pie manis ir sūtījis pēc manām sievām un pēc maniem bērniem un pēc mana sudraba un zelta, un es tam to neesmu liedzis.
以色列王將國內所有長老召來，說：「你們想想看：這人要求是多麼無理! 他先派人要我的金銀，我沒有拒絕他；現在竟又派人來我這裏，要我的妻子兒女。」
8 Bet visi vecaji un visi ļaudis uz viņu sacīja: nepaklausi un neļauj to.
眾長老和全體人民對他說：「你不要聽從，也不要應允! 」
9 Tad viņš sacīja uz BenHadada vēstnešiem: sakāt ķēniņam, manam kungam: visu, par ko tu pirmo reizi pie sava kalpa sūtījis, to es darīšu, bet šo lietu es nevaru darīt. Tad tie vēstneši nogāja un viņam atsacīja to vārdu.
因此，他對本哈達得的使者說：「你們回去告訴我主大王說：你第一次派人向你僕人所要求的，我必全照辦；至於這另一要求，我卻不能照辦。」使者遂回去，向本哈達得回話。
10 Un BenHadads sūtīja pie viņa un lika sacīt: lai man dievi šā vai tā dara, ja Samarijas pīšļi pietiks visu ļaužu saujām, kas man ir līdz.
本哈達得於是派人對阿哈布說：「如果撒瑪黎雅的塵土，足夠跟隨我的人每人抓一把，願眾神明嚴厲，且加倍嚴厲地懲罰我! 」
11 Bet Israēla ķēniņš atbildēja un sacīja: atsakiet tā: kas apjozies, tas lai nelielās kā tas, kas atjozies.
以色列王回答說：「有句俗話說：佩帶武器的人，不可像卸去了武器的人那樣自負。」
12 Kad nu tas šo vārdu dzirdēja, ar tiem ķēniņiem teltīs dzerot, tad viņš sacīja uz saviem kalpiem taisāties. Un tie taisījās pret to pilsētu.
本哈達得和眾王正在帳內飲酒，一聽見這話，就對他的臣僕說：「列隊進攻! 」他們即刻列隊攻城。阿哈布賴主獲勝
13 Un redzi, viens pravietis nāca pie Ahaba, Israēla ķēniņa, un sacīja: “Tā saka Tas Kungs: vai tu esi redzējis visu šo lielo pulku? Redzi, Es to šodien došu tavā rokā, lai tu atzīsti, ka Es esmu Tas Kungs.”
這時，忽然有一個先知，來見以色列王阿哈布說：「上主這樣說：你不是看見這支強大的軍隊嗎﹖今天，我要將他們交在你手中，叫你知道我是上主。」
14 Un Ahabs sacīja: “Caur ko?” Tad viņš sacīja: “Tā saka Tas Kungs: caur zemes valdnieku puišiem.” Un viņš sacīja: “Kas lai uzsāk kauju?” Tad viņš sacīja: “Tu pats.”
阿哈布問說：「藉著誰﹖」先知回答說：「上主這樣說：藉著眾省長的少年軍人。」阿哈布又問說：「誰指揮作戰﹖」先知回答說：「你自己。」
15 Tad viņš skaitīja tos zemes valdnieku puišus, to bija divsimt trīsdesmit un divi. Un pēc tiem viņš skaitīja visus ļaudis, visus Israēla bērnus, to bija septiņi tūkstoši.
於是阿哈布檢閱了眾省長的少年人，計有二百三十二人；然後又檢閱了所有軍人，即全體以色列子民，共七千人。
16 Un tie izgāja dienasvidū. Bet BenHadads dzēra un piedzērās teltīs ar tiem trīsdesmit un diviem ķēniņiem, kas tam bija palīgā.
到了中午，他們出發，那時，本哈達得正和協助他的三十二個王子在帳中飲酒。
17 Un tie zemes valdnieku puiši izgāja papriekš. Tad BenHadads izsūtīja, un tie tam teica un sacīja: vīri nāk no Samarijas.
眾省長的少年軍人首先出發，本哈達得派出的探子回報他說：「有人從撒瑪黎雅出來了。」
18 Tad viņš sacīja: vai tie nākuši uz mieru, sagrābiet tos dzīvus, vai tie nākuši uz kauju, dzīvus tos sagrābiet!
他遂吩咐說：「如果他們前來，是為求和，將他們活活捉住；如果他們前來，是為交戰，也將他們活活捉住。」
19 Kad nu šie zemes valdnieku puiši no pilsētas bija izgājuši un arī tas karaspēks, kas tiem gāja pakaļ,
眾省長的少年軍人和跟隨他們的軍隊衝出城來，
20 Tad tie kāva vīrs vīru. Un Sīrieši bēga un Israēls tiem dzinās pakaļ. Bet BenHadads, Sīrijas ķēniņš, izglābās uz zirga un ar jātniekiem.
個個見人便殺，阿蘭人逃走，以色列人在後面乘勝追趕；阿蘭王本哈達得急速上馬與騎兵一起逃走。
21 Un Israēla ķēniņš izgāja un kāva zirgus un ratus un kāva Sīriešus lielā kaušanā.
那時，以色列王出來，擄掠了許多戰馬和戰車，使阿蘭人大敗。
22 Tad tas pravietis nāca pie Israēla ķēniņa un uz to sacīja; ej, stiprinājies: ņem vērā un lūko, ko tu dari, jo nākošā gadā Sīrijas ķēniņš atkal nāks pret tevi.
那為先知前來對以色列王說：「你要發奮圖強，留心認清你當作的事，因為明年春季，阿蘭王必要再來攻擊你。」阿蘭王整軍再戰
23 Jo Sīrijas ķēniņa kalpi uz to sacīja: viņu dievi ir kalna dievi, tāpēc tie bijuši stiprāki nekā mēs. Kaut mums ar tiem būtu jākaro klajumā! Varbūt ka mēs būtu stiprāki nekā tie.
阿蘭王的臣僕對阿蘭王說：「以色列的神是山神，所以他們必我們強；但如果我們在平原上與他們交戰，我們必會得勝。
24 Tāpēc dari tā: atcel tos ķēniņus, ikvienu no viņa vietas, un iecel viņu vietā virsniekus.
這是大王應該作的事：廢除眾王子各人的職位，另立軍長代替，
25 Un taisi sev karaspēku, kāds tas bija, kas tev zudis, un zirgus, kā bija zirgi, un ratus, kā bija rati, un iesim ar tiem kauties klajumā; vai nebūsim stiprāki par tiem? Un tas klausīja viņu balsi un tā darīja.
召募新軍，補充所損失的軍隊，照數補充戰馬戰車；然後在平原上與他們會戰，我們定能戰勝他們。」阿蘭王聽從了他們的建議，就這樣進行。本哈達得在戰再敗
26 Un otrā gadā BenHadads skaitīja Sīriešus un cēlās uz Afeku, karot pret Israēli.
過年以後，本哈達得檢閱了阿蘭人上到阿費克，進攻以色列。
27 Un Israēla bērni arī tapa skaitīti un izrīkoti, un gāja tiem pretī, un Israēla bērni apmetās tiem pretī, kā divi kazu pulciņi, bet zeme bija Sīriešu pilna.
以色列子民也動員起來，攜帶軍糧，出來迎戰；以色列子民在他們對面紮營，好像兩群山羊；至於阿蘭人卻遍地皆是。
28 Un tas Dieva vīrs nāca un runāja uz Israēla ķēniņu un sacīja: “Tā saka Tas Kungs: tāpēc ka Sīrieši sacījuši: Tas Kungs ir kalnu Dievs un ne arī ieleju Dievs, tad visu šo lielo pulku Es dodu tavā rokā, lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs.”
天主的人又前來對以色列王說：「上主這樣說：既然阿蘭人說：上主是山神而不是平原神，所以我必將這支龐大的軍隊交在你手中，叫你們知道我是上主。」
29 Un tie palika apmetušies viens otram pretim septiņas dienas. Un septītā dienā kaušanās sākās, un Israēla bērni nokāva no Sīriešiem simts tūkstoš kājniekus vienā dienā.
以色列人和阿蘭人相對紮營七天；第七天上，就交戰了；一天之內以色列子民殺死了十萬阿蘭步兵，
30 Un tie atlikušie bēga uz Afekas pilsētu, un mūris sagruva pār divdesmit un septiņtūkstošiem no šiem atlikušiem. Un BenHadads bēga un nāca pilsētā no vienas istabas otrā.
其餘的人都逃入阿費克城內，城牆倒塌，壓死了殘存的兩萬七千人。本哈達得也逃入城內，藏在極嚴密的暗室內。本哈達得投降
31 Tad viņa kalpi uz to sacīja: redzi, mēs esam dzirdējuši, ka Israēla nama ķēniņi ir žēlīgi ķēniņi. Apvilksim maisus ap saviem gurniem un virves ap savām galvām, un iesim ārā pie Israēla ķēniņa; vai viņš tavai dvēselei neļaus dzīvot.
本哈達得的臣僕對本哈達得說：「看，我們聽說以色列家的君王，都是仁慈的君王，請你讓我們腰裏束上麻布，頭上繫上繩索，去見以色列王，或者他會保全你的性命。」
32 Un tie apvilka maisus ap saviem gurniem un virves ap savām galvām, un nāca pie Israēla ķēniņa un sacīja: tavs kalps BenHadads saka: ļauj jel manai dvēselei dzīvot. Tad tas sacīja: vai viņš vēl dzīvs? Viņš ir mans brālis.
於是他們腰裏束上麻布，頭上繫上繩索，去見以色列王說：「你的僕人本哈達得說：求你保全我的性命! 」阿哈布問說：「他還活著麼﹖他是我的兄弟。」
33 Un tie vīri saprata šo vārdu sev par labu un steigšus to lika sev apstiprināt no viņa un sacīja: tad BenHadads tavs brālis? Un viņš sacīja: ejat un atvediet to šurp. Tad BenHadads iznāca pie viņa, un viņš tam lika kāpt ratos.
這些人認為這話是個吉兆，急忙抓住他的話說：「本哈達得確是陛下的兄弟。」阿哈布說：「你們去領他來! 」本哈達得便出來參見君王；阿哈布請他上了自己的車。
34 Un BenHadads uz to sacīja: tās pilsētas, ko mans tēvs tavam tēvam paņēmis, es gribu atdot, un dari sev ielas Damaskā, itin kā mans tēvs darījis Samarijā. (Un Ahabs sacīja: ) ar šo derību es tevi atlaidīšu. Tā viņš ar to derēja derību un to atlaida.
本哈達得對君王說：「我父親從你父親手中搶去的城市，我都要歸還給你；並且你可在大馬士革設立市場，如同我父親在撒瑪黎雅所設立的一樣。」阿哈布說：「我就根據這條約放你走。」這樣，君王與他訂立了條約，放他走了。阿哈布失策受責
35 Un viens vīrs no praviešu bērniem sacīja uz otru caur Tā Kunga vārdu: sit jel mani. Bet tas vīrs liedzās to sist.
那時，有個先知的弟子奉上主的命，對自己的同伴說：「請你打我! 」那人卻拒絕打他。
36 Un viņš uz šo sacīja: tāpēc ka tu Tā Kunga balsi neesi klausījis, redzi, tad tevi lauva sitīs, kad tu no manis aiziesi. Kad nu tas no viņa aizgāja, lauva to sastapa un saplēsa.
他就對那人說：「既然你不聽上主的命，看，你一離開我，就有一個獅子把你咬死。」那人一離開他，果然路上遇見一隻獅子，把他咬死了。
37 Un viņš atrada citu vīru un sacīja: sit jel mani. Un tas vīrs to sita, un to sizdams ievainoja.
以後，先知的弟子有遇見一個人，對他說：「請你打我! 」那人就動手打他，將他打傷了。
38 Tad tas pravietis gāja un nostājās ķēniņam ceļā un aptina savu vaigu ar drānu.
先知便站在路旁，用頭巾遮住自己的眼睛，等候君王。
39 Kad nu ķēniņš gāja garām, tad viņš sauca uz ķēniņu un sacīja: tavs kalps bija izgājis kaujā, un redzi, viens vīrs nāca malā un atveda pie manis vienu vīru un sacīja: apsargi šo vīru; ja tas kaut kā nozustu, tad tava dvēsele būs viņa dvēseles vietā, vai tev būs jāmaksā viens talents sudraba.
君王從那裏經過時，他便對君王呼喊說：「你的僕人出來交戰，忽有一個人轉來，給我帶來一個人說：你要看守這個人，倘若失蹤了，定要你替他償命，或賠償一「塔冷通」銀子。
40 Kad nu tavam kalpam šur tur kas bija jādara, tad viņš nozuda. Un Israēla ķēniņš sacīja: tāds tavs spriedums, kā pats spriedis.
你的僕人正在東忙西亂時，那人不見了。」以色列王對他說：「這就是你的定案，你已經自下判決。」
41 Tad viņš steigšus noņēma to drānu no sava vaiga, un Israēla ķēniņš to pazina, ka tas bija viens no tiem praviešiem.
他於是急忙拉下他遮眼的頭巾，以色列王纔認出他原是一位先知。
42 Un viņš uz to sacīja: “Tā saka Tas Kungs: “Tāpēc ka tu šo vīru, ko es liku izdeldēt, esi izlaidis no rokas, tad tava dvēsele būs viņa dvēseles vietā, un tavi ļaudis viņa ļaužu vietā.””
先知對君王說：「上主這樣說：你既然親手放走了我所要消滅的人，所以你要替他償命，你的人民必意抵償他的人民。」
43 Un Israēla ķēniņš nogāja saīdzis un dusmīgs savā namā un aizgāja uz Samariju.
以色列王悶悶不樂地回了撒瑪黎雅，進了自己的宮殿。
