Pirmā Ķēniņu 19
1 Un Ahabs teica Izebelei visu, ko Elija bija darījis, un visu, kā viņš tos praviešus ar zobenu bija nokāvis.
Ahab chu ain agalhun in, Elijah thilbol ho jouse, Baal themgao ho athagam hojong chu Jezebel asei peh sohkei tan ahi.
2 Tad Izebele sūtīja vēstnesi pie Elijas un lika sacīt: lai dievi man šā un tā dara, ja es rīt ap šo laiku tā nedaru tavai dvēselei, kā visām viņu dvēselēm (noticis).
Hichun Jezebel in Elijah chu hiti hin thu athot tan ahi, “Jingle tuphat tah’a hi Baal themgao ho na thagam banga chu keiman jong nang katha ding ahi, katha lou poupouleh ka doi hohin keima eithat jeng hen,” ati.
3 Kad viņš to redzēja, tad viņš cēlās un aizgāja savas dzīvības pēc, un nonāca Bēršebā, kas ir iekš Jūda, un atstāja tur savu puisi.
Chuin Elijah jong chu akicha lheh jengin, ahinkho kihuhdohna dingin ajamtan ahi. Judahh khopi Beersheba langa chun achen hichea chun asohpa adalhan ahi.
4 Bet pats gāja tuksnesī dienas gājumu un nāca un apsēdās apakš paegles krūma un vēlējās, ka viņa dvēsele mirtu, un sacīja: nu ir gan! Ņem nu, Kungs, manu dvēseli, jo es neesmu labāks nekā mani tēvi.
Hijou chun ama achangseh'in gamthip noiya nilhum keijin lam ajot’in ahi. Ama Longlao phungnoi khat ah atouvin, athina dingin ataotan ahi. “Vo Pakai ka khop lheh jeng tai, kahinkho hi la jeng tan ajeh chu kei jong kapu ka pate sangin kaphajo dehpoi,” atin ahi.
5 Un viņš apgūlās un aizmiga apakš tā paegles krūma. Un redzi, eņģelis viņu aizskāra un uz viņu sacīja: celies un ēd!
Hiche Longlao phungnoi achun akumin a ihmu tan ahi. Ahinlah hitia chu agah imutlhah leh Vantil khat in ahin tham in, hitin ahinseipeh in, “Thouvin lang an nen,” ati.
6 Un viņš skatījās atpakaļ, un redzi, viņa galvas galā bija karaša uz oglēm cepta un krūze ar ūdeni. Un viņš ēda un dzēra un atkal apgūlās.
Elijah in jong aven ahileh alulhunna chun song el-lenglung khat ah changlhah themkhat kansa ana um'in, Elijah chun changlhah chu anen twijong chu adon in alum kit tai.
7 Un Tā Kunga eņģelis nāca atkal otrā reizē un to aizskāra un sacīja: celies, ēd, jo tev ir garš ceļš priekšā.
Chu jouvin Pakai vantil chun ani vei channa in ahung kit in, Elijah chu ahin tham kit in, “Thoudoh in lang an nen, achutilouleh na kholjin na ding hi nang dinga hahsa val ding ahi,” ati.
8 Tā viņš cēlās un ēda un dzēra un gāja ar šās barības spēku četrdesmit dienas un četrdesmit naktis līdz Dieva kalnam Horebam.
Hichun ama athoudoh in, twi adonin hiche anneh husan chun ni somli le jan somli sung in lam ajot in Horeb molsang geijin achen ahi.
9 Un viņš tur iegāja vienā alā un palika tur pa nakti. Un redzi, Tā Kunga vārds uz to notika un viņš uz to sacīja: ko tu še dari, Elija?
Hiche munna chun Elijah songko sung khatna alut’in khovah geijin agehtan ahi. Hichun Pakaiyin thu ahin seijin, “Elijah hikom achu ipi nabol ham?” ahinti.
10 Un tas sacīja: degt esmu dedzis Tā Kunga, Tā Dieva Cebaot, labad; jo Israēla bērni Tavu derību atstājuši un Tavus altārus nolauzījuši un Tavus praviešus ar zobenu nokāvuši, un es viens esmu atlicis, un tie meklē, man paņemt dzīvību.
Elijah in adonbut in, “Keima hatchungnung Pakai, Pathen kin kabolna a ka lunglut behseh jengin ahi. Ahinlah Israel mipite hin namite toh na kitepna’u hi asukeh un, na maicham ho a suchip un, na Themgao te athat gam un atha moh’u keibou kaum tan, tun keijeng jong tha ding eigo tauvin ahi,” ati.
11 Un viņš sacīja: izej un nostājies kalnā Tā Kunga priekšā. Un redzi, Tas Kungs gāja garām, un liela briesmīga vētra, kas kalnus saplosīja un klintis sašķēla, Tā Kunga priekšā, - bet Tas Kungs nebija tai vētrā. Un pēc tās vētras bija zemes trīcēšana, bet Tas Kungs nebija tai zemes trīcēšanā.
Hichun Pakaiyin, “Kipatdoh inlang molsang chungvum akhun ka masang’a ga ding tan,” ati. Hitia chu Elijah aga din leh Pakai chun ahin hopan, huipi hattah chu ahung nungin molsang chu atat kha jengin ahi. Hiche huinun chu ahat behseh jengin, songpi hochu ata leh achip lah lah jengin ahinlah huilah’a chun Pakai aumpon ahi. Huinun jou chun ling akihot in ahinlah ling kihona ah jong chun Pakai aum deh pon ahi.
12 Un pēc tās zemes trīcēšanas nāca uguns, bet Tas Kungs nebija tai ugunī. Un pēc tā uguns nāca klusa un lēna vēsma.
Ling kiho jouchun mei ahung kong in ahinlah Pakai chu meikong lah a jong aumpon ahi. Hiche meikong chu akichai jouvin onem hiuheo vin ahung ging in,
13 Un kad Elija to dzirdēja, tad viņš apklāja savu vaigu ar savu mēteli un izgāja un stāvēja alas priekšā, un redzi, balss uz to nāca un sacīja: ko tu še dari, Elija?
Elijah chun hichu ajah phat in, amai chu apon in akikhun, apot doh in songko koma chun aga dingin ahi. Ogin khat ahung ging in, “Elijah hi kom munahi ipi bol nahim?” ati.
14 Un viņš sacīja: degt esmu dedzis Tā Kunga, Tā Dieva Cebaot, labad; jo Israēla bērni Tavu derību atstājuši, Tavus altārus nolauzījuši un Tavus praviešus ar zobenu nokāvuši, un es viens esmu atlicis, un tie meklē, man paņemt dzīvību.
Aman adonbut’in, “Keiman Pakai, Pathen hatchungnung kin kabol hi ka lunglut behseh jengin, ahinlah Israel mipite hin Pakai toh akitepnau asukeh un, na maicham asu chip un na Themgao te jouse athat gam un keima bou asoh cha ka hin tun kei jong eithat go tauvin ahi,” ati.
15 Un Tas Kungs uz to sacīja: ej un griezies atpakaļ pa savu ceļu, pa tuksnesi uz Damasku, un ieej un svaidi Azaēli par ķēniņu pār Sīriju.
Hichun Pakaiyin, “Nahung na lang mama a nung chekit’in lang Damascus gamthip noilang khu na galhun tengleh Syria te leng dingin Hazael khu thao ganu in,” ati.
16 Un Jeū, Nimšus dēlu, svaidi par ķēniņu pār Israēli, un Elišu, Šafata dēlu no AbelMeolas, svaidi par pravieti savā vietā.
“Hichejou teng chuleh Israelte leng dingin Nimshi tupa Jehu khu thao nu in, chuleh nang khel’a ka Themgao dingin Abel-meholah khopia konin Shaphat chapa Elisha khu thao nu in,
17 Un notiks, kas no Azaēļa zobena izglābsies, to nokaus Jeūs, un kas no Jeūs zobena izglābsies, to nokaus Eliša.
Hazael akona jamdoh chu Jehu in atha ding Jehu a kona jamdoh chu Elisha in atha ding ahi,” ati.
18 Un es atlicināšu iekš Israēla septiņus tūkstošus, visus, kas savus ceļus nav locījuši Baāla priekšā, un visus, kas ar savu muti viņu nav skūpstījuši.
“Tujengin jong Baal masanga kun khalou leh akam ajong chop khalou hel cheh adang jasagi Israel sung ah kanei nalaije,” ati.
19 Tad viņš no turienes aizgāja un atrada Elišu, Šafata dēlu, un tas ara; divpadsmit jūgi vēršu bija viņa priekšā, un viņš pats bija pie tā divpadsmitā, un Elija piegāja pie viņa un uzmeta viņam savu mēteli.
Hitichun Elijah chu achen, Shaphat chapa Elisha chu aloukhoi na aga mun ahi. Loulaiya chu bongchal to somleni aumin, ahin Elisha chun somleni channa chu mangchan lou ana khoijin ahi. Elija chu aganailut in apon chu achunga aga sep lhan achemang tai.
20 Tad viņš atstāja tos vēršus un skrēja Elijam pakaļ un sacīja: ļauj man jel skūpstīt savu tēvu un savu māti, tad es iešu tev pakaļ. Un viņš uz to sacīja: ej un griezies atpakaļ, jo(piemini) ko es tev esmu darījis?
Elishan jong abongchal ading teni chu adalhan, Elijah nung adel in, “Amasan ka nule kapa a vailhah nan gabeng chop ingting nahinjui nang’e,” aga tin ahi. Elijah in adonbut in, “Kinungle jengin, amavang ken ka bol peh ipi ham gel in,” ati.
21 Un viņš griezās atpakaļ un ņēma vienu jūgu vēršu un tos nokāva un vārīja viņu gaļu ar viņu rīku kokiem un deva to tiem ļaudīm ēst. Pēc viņš cēlās un gāja Elijam pakaļ un tam kalpoja.
Hichun Elisha akinung le in bongchal chu athat in a loukhoi na thing chu atih in bongchal chu ahon na in amang tan ahi. Aman khopi mite akhom khomin, sa chu a nehsah soh keijin ahi. Hichejou chun Elijah nung chu ajuijin a lhachan apang tan ahi.
