Pirmā Ķēniņu 19
1 Un Ahabs teica Izebelei visu, ko Elija bija darījis, un visu, kā viņš tos praviešus ar zobenu bija nokāvis.
Elijah kah a saii boeih, tonghma boeih cunghang neh a pum la a ngawn te khaw Ahab loh Jezebel taengah a puen pah.
2 Tad Izebele sūtīja vēstnesi pie Elijas un lika sacīt: lai dievi man šā un tā dara, ja es rīt ap šo laiku tā nedaru tavai dvēselei, kā visām viņu dvēselēm (noticis).
Jezebel loh Elijah taengla puencawn a tueih tih, “Pathen rhoek loh saii uh van saeh lamtah koei uh van saeh, thangvuen khohnin ah amih pakhat kah hinglu bangla na hinglu te ka saii vaengah,” a ti nah.
3 Kad viņš to redzēja, tad viņš cēlās un aizgāja savas dzīvības pēc, un nonāca Bēršebā, kas ir iekš Jūda, un atstāja tur savu puisi.
A rhih dongah thoo tih a hinglu hamla yong. Judah kah Beersheba a pha vaengah a tueihyoeih te pahoi a om tak.
4 Bet pats gāja tuksnesī dienas gājumu un nāca un apsēdās apakš paegles krūma un vēlējās, ka viņa dvēsele mirtu, un sacīja: nu ir gan! Ņem nu, Kungs, manu dvēseli, jo es neesmu labāks nekā mani tēvi.
Anih te khosoek la cet tih hnin at longcaeh a pha. Te vaengah hlingcet hmui ah ngol tih a hinglu a duek ham a bih. Te dongah, “Temah laeh saeh, BOEIPA aw ka hinglu he lo laeh, kai he a pa rhoek lakah ka then moenih,” a ti nah.
5 Un viņš apgūlās un aizmiga apakš tā paegles krūma. Un redzi, eņģelis viņu aizskāra un uz viņu sacīja: celies un ēd!
Yalh tih hlingcet hmui ah a ih vaengah puencawn loh anih te tarha a taek tih, “Thoo lamtah Ca laeh,” a ti nah.
6 Un viņš skatījās atpakaļ, un redzi, viņa galvas galā bija karaša uz oglēm cepta un krūze ar ūdeni. Un viņš ēda un dzēra un atkal apgūlās.
A paelki hatah a lu ah cangrhoh buh neh tui um lawt a om pah. Te dongah a caak a ok tih koep yalh.
7 Un Tā Kunga eņģelis nāca atkal otrā reizē un to aizskāra un sacīja: celies, ēd, jo tev ir garš ceļš priekšā.
BOEIPA kah puencawn a pabae la mael tih anih te a taek. Te phoeiah, “Nang hamla longpuei puh pueng, thoo lamtah ca dae,” a ti nah.
8 Tā viņš cēlās un ēda un dzēra un gāja ar šās barības spēku četrdesmit dienas un četrdesmit naktis līdz Dieva kalnam Horebam.
Te dongah thoo tih uh a caak, tui a ok. Te phoeiah caak ok kah thadueng neh Pathen kah tlang Horeb hil khoyin sawmli, khothaih sawmli cet.
9 Un viņš tur iegāja vienā alā un palika tur pa nakti. Un redzi, Tā Kunga vārds uz to notika un viņš uz to sacīja: ko tu še dari, Elija?
Lungko khuila pahoi kun tih a rhaeh vaengah BOEIPA ol anih taengla pak a pawk pah. Te vaengah anih te, “Elijah heah nang ham balae aka om he,” a ti nah.
10 Un tas sacīja: degt esmu dedzis Tā Kunga, Tā Dieva Cebaot, labad; jo Israēla bērni Tavu derību atstājuši un Tavus altārus nolauzījuši un Tavus praviešus ar zobenu nokāvuši, un es viens esmu atlicis, un tie meklē, man paņemt dzīvību.
Te dongah, “Caempuei Pathen BOEIPA ham ka thatlai la ka thatlai coeng. Na paipi te Israel ca loh a toeng tih na hmueihtuk a koengloeng uh, na tonghma rhoek te cunghang neh a ngawn uh, kai kamah bueng ka sueng dae ka hinglu loh ham a mae uh,” a ti nah.
11 Un viņš sacīja: izej un nostājies kalnā Tā Kunga priekšā. Un redzi, Tas Kungs gāja garām, un liela briesmīga vētra, kas kalnus saplosīja un klintis sašķēla, Tā Kunga priekšā, - bet Tas Kungs nebija tai vētrā. Un pēc tās vētras bija zemes trīcēšana, bet Tas Kungs nebija tai zemes trīcēšanā.
Te vaengah, “Cet lamtah tlang sokah BOEIPA mikhmuh ah pai,” a ti nah. BOEIPA tarha pah tih khohli a tloh vaengah tlang rhoek te phuk a va. BOEIPA mikhmuh ah thaelpang khaw rhek. Tedae BOEIPA he khohli khuiah om pawh. Khohli phoeiah lingluei tho dae lingluei khuiah BOEIPA a om moenih.
12 Un pēc tās zemes trīcēšanas nāca uguns, bet Tas Kungs nebija tai ugunī. Un pēc tā uguns nāca klusa un lēna vēsma.
Lingluei hnukah hmai om dae hmai khuiah BOEIPA a om moenih. Hmai hnuk ah tah bidip ol dingsuek la om.
13 Un kad Elija to dzirdēja, tad viņš apklāja savu vaigu ar savu mēteli un izgāja un stāvēja alas priekšā, un redzi, balss uz to nāca un sacīja: ko tu še dari, Elija?
Elijah loh a yaak vaengah a himbai neh a maelhmai a cun. Te phoeiah cet tih lungko thohka ah pai. Te vaengah anih taengla ol hlawt a caeh pah tih, “Elijah heah nang ham balae aka om?” a ti nah.
14 Un viņš sacīja: degt esmu dedzis Tā Kunga, Tā Dieva Cebaot, labad; jo Israēla bērni Tavu derību atstājuši, Tavus altārus nolauzījuši un Tavus praviešus ar zobenu nokāvuši, un es viens esmu atlicis, un tie meklē, man paņemt dzīvību.
Te dongah, “Caempuei Pathen BOEIPA ham ka thatlai la ka thatlai coeng. Na paipi te Israel ca loh a toeng tih na hmueihtuk a koengloeng uh, na tonghma rhoek te cunghang neh a ngawn uh, kai kamah bueng ka sueng dae ka hinglu he loh ham a mae uh,” a ti nah.
15 Un Tas Kungs uz to sacīja: ej un griezies atpakaļ pa savu ceļu, pa tuksnesi uz Damasku, un ieej un svaidi Azaēli par ķēniņu pār Sīriju.
BOEIPA loh anih te, “Cet lamtah na longpuei te khosoek la hoi laeh. Damasku na pha vaengah Hazael te Aram kah manghai la koelh.
16 Un Jeū, Nimšus dēlu, svaidi par ķēniņu pār Israēli, un Elišu, Šafata dēlu no AbelMeolas, svaidi par pravieti savā vietā.
Nimshi capa Jehu te Israel kah manghai la koelh laeh. Abelmeholath lamkah Shaphat capa Elisha te namah yueng tonghma la koelh.
17 Un notiks, kas no Azaēļa zobena izglābsies, to nokaus Jeūs, un kas no Jeūs zobena izglābsies, to nokaus Eliša.
Hazael cunghang lamkah aka loeih te Jehu loh a duek sak vetih Jehu cunghang lamkah aka loeih te Elisha loh a duek sak ni.
18 Un es atlicināšu iekš Israēla septiņus tūkstošus, visus, kas savus ceļus nav locījuši Baāla priekšā, un visus, kas ar savu muti viņu nav skūpstījuši.
Baal taengah khuklu aka cungkueng pawt boeih, anih te a ka neh aka mok pawt boeih he Israel khuikah thawng rhih ka hlun pueng,” a ti nah.
19 Tad viņš no turienes aizgāja un atrada Elišu, Šafata dēlu, un tas ara; divpadsmit jūgi vēršu bija viņa priekšā, un viņš pats bija pie tā divpadsmitā, un Elija piegāja pie viņa un uzmeta viņam savu mēteli.
Te lamloh a caeh vaengah Shaphat capa Elisha te a hmuh. Te vaengah a mikhmuh ah rhoi hlai nit ana balak. Amah tah a hlai nit nah dongah balak. Elijah loh anih te a paan tih a taengah a himbai a voeih pah.
20 Tad viņš atstāja tos vēršus un skrēja Elijam pakaļ un sacīja: ļauj man jel skūpstīt savu tēvu un savu māti, tad es iešu tev pakaļ. Un viņš uz to sacīja: ej un griezies atpakaļ, jo(piemini) ko es tev esmu darījis?
Vaito te pak a hlak tih Elijah hnukah yong. Te vaengah Elijah te, “A pa neh a nu tah ka mok mai eh. Te phoeiah nang hnukah ka lo bitni,” a ti nah. Te dongah anih te, “Cet ngawn lamtah nang taengah mebang khaw ka saii dongah koep ha mael,” a ti nah.
21 Un viņš griezās atpakaļ un ņēma vienu jūgu vēršu un tos nokāva un vārīja viņu gaļu ar viņu rīku kokiem un deva to tiem ļaudīm ēst. Pēc viņš cēlās un gāja Elijam pakaļ un tam kalpoja.
Te dongah Elijah hnuk lamloh mael tih vaito rhoi at te a loh. Te te a ngawn tih maeh te vaito mah kah hnopai neh a thoong. Te phoeiah pilnam te a paek tih a caak uh. Te phoeiah thoo tih Elijah hnukah cet tih thotat.
