Pirmā Ķēniņu 18
1 Un pēc ilga laika Tā Kunga vārds notika uz Eliju trešā gadā tā: ej, rādies Ahabam, un Es došu lietu zemes virsū.
過了許久，到第三年，耶和華的話臨到以利亞說：「你去，使亞哈得見你；我要降雨在地上。」
2 Un Elija nogāja, Ahabam rādīties, bet bads Samarijā bija grūts.
以利亞就去，要使亞哈得見他。那時，撒馬利亞有大饑荒；
3 Un Ahabs bija aicinājis nama uzraugu Obadiju, un Obadija bijās To Kungu ļoti.
亞哈將他的家宰俄巴底召了來。（俄巴底甚是敬畏耶和華，
4 Jo kad Izebele bija izdeldējusi Tā Kunga praviešus, tad Obadija ņēma simts praviešus un tos apslēpa pa piecdesmit vienā alā un tos uzturēja ar maizi un ūdeni.
耶洗別殺耶和華眾先知的時候，俄巴底將一百個先知藏了，每五十人藏在一個洞裏，拿餅和水供養他們。）
5 Un Ahabs bija sacījis uz Obadiju: ej pa to zemi pie visiem ūdens avotiem un pie visām upēm, vai mēs neatradīsim zāli, ka dzīvus uzturam zirgus un zirgēzeļus, ka tie lopi visai neiet bojā.
亞哈對俄巴底說：「我們走遍這地，到一切水泉旁和一切溪邊，或者找得着青草，可以救活騾馬，免得絕了牲畜。」
6 Un tie to zemi dalīja savā starpā, to parstaigāt; Ahabs gaja viens pa vienu ceļu, un Obadija gāja arīdzan viens pa otru ceļu.
於是二人分地遊行，亞哈獨走一路，俄巴底獨走一路。
7 Kad nu Obadija bija ceļā, redzi, tad Elija tam nāca pretī, un viņš to pazīdams metās uz savu vaigu un sacīja: vai tu neesi mans kungs Elija?
俄巴底在路上恰與以利亞相遇，俄巴底認出他來，就俯伏在地，說：「你是我主以利亞不是？」
8 Un viņš sacīja: es tas esmu, ej, saki savam kungam: redzi, Elija ir še.
回答說：「是。你去告訴你主人說，以利亞在這裏。」
9 Bet viņš sacīja: ko es esmu grēkojis, ka tu savu kalpu dod Ahabam rokā, ka es topu nokauts?
俄巴底說：「僕人有甚麼罪，你竟要將我交在亞哈手裏，使他殺我呢？
10 Tik tiešām kā Tas Kungs, tavs Dievs, dzīvo, nav nevienas tautas, nedz valsts, kurp mans kungs nebūtu sūtījis, tevi meklēt. Un kad tie sacīja: še viņa nav, tad viņš tai valstij un tai tautai lika zvērēt, ka tie tevi nebija atraduši.
我指着永生耶和華－你的上帝起誓，無論哪一邦哪一國，我主都打發人去找你。若說你沒有在那裏，就必使那邦那國的人起誓說，實在是找不着你。
11 Un nu tu saki: ej, saki savam kungam, redzi, Elija ir še.
現在你說，要去告訴你主人說，以利亞在這裏；
12 Un notiks, kad es no tevis aiziešu, un Tā Kunga gars tevi aizņems, kas zin kur, un ja es būtu gājis Ahabam to sacīt, un viņš tevi pēc neatrastu, tad viņš mani nokautu. Bet es tavs kalps bīstos To Kungu no savām jaunām dienām.
恐怕我一離開你，耶和華的靈就提你到我所不知道的地方去。這樣，我去告訴亞哈，他若找不着你，就必殺我；僕人卻是自幼敬畏耶和華的。
13 Vai manam kungam nav sacīts, ko es esmu darījis, kad Izebele nokāva Tā Kunga praviešus, ka es simtu no Tā Kunga praviešiem apslēpu pa piecdesmit vienā alā un tos uzturēju ar maizi un ūdeni?
耶洗別殺耶和華眾先知的時候，我將耶和華的一百個先知藏了，每五十人藏在一個洞裏，拿餅和水供養他們，豈沒有人將這事告訴我主嗎？
14 Un nu tu saki: ej, saki savam kungam, redzi, Elija ir še; tad jau viņš mani nokaus.
現在你說，要去告訴你主人說，以利亞在這裏，他必殺我。」
15 Tad Elija uz to sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs Cebaot dzīvo, ka priekšā es stāvu, es šodien viņam rādīšos.
以利亞說：「我指着所事奉永生的萬軍之耶和華起誓，我今日必使亞哈得見我。」
16 Tad Obadija nogāja Ahabam pretī un viņam to sacīja. Un Ahabs gāja Elijam pretī.
於是俄巴底去迎着亞哈，告訴他；亞哈就去迎着以利亞。
17 Un kad Ahabs Eliju ieraudzīja, tad Ahabs uz to sacīja: vai tu tas esi, kas Israēli sajauc?
亞哈見了以利亞，便說：「使以色列遭災的就是你嗎？」
18 Un viņš sacīja: es Israēli neesmu sajaucis, bet tu un tava tēva nams, caur to, ka jūs esat atstājuši Tā Kunga baušļus un Baāliem pakaļ staigājuši.
以利亞說：「使以色列遭災的不是我，乃是你和你父家；因為你們離棄耶和華的誡命，去隨從巴力。
19 Un nu sūti, sapulcini pie manis visu Israēli Karmeļa kalnā un tos četrsimt un piecdesmit Baāla praviešus un tos četrsimt Ašeras praviešus, kas ēd pie Izebeles galda.
現在你當差遣人，招聚以色列眾人和事奉巴力的那四百五十個先知，並耶洗別所供養事奉亞舍拉的那四百個先知，使他們都上迦密山去見我。」
20 Tad Ahabs izsūtīja pie visiem Israēla bērniem un sapulcināja tos praviešus Karmeļa kalnā.
亞哈就差遣人招聚以色列眾人和先知都上迦密山。
21 Tad Elija piegāja pie visiem ļaudīm un sacīja: cik ilgi jūs klibosiet uz abējām pusēm? Ja Tas Kungs ir Dievs, tad ejat viņam pakaļ, bet ja Baāls tas ir, tad ejat tam pakaļ. Un tie ļaudis tam neatbildēja ne vārda.
以利亞前來對眾民說：「你們心持兩意要到幾時呢？若耶和華是上帝，就當順從耶和華；若巴力是上帝，就當順從巴力。」眾民一言不答。
22 Tad Elija sacīja uz tiem ļaudīm: es viens vienīgs esmu atlicis, Tā Kunga pravietis, bet Baāla praviešu ir četrsimt un piecdesmit.
以利亞對眾民說：「作耶和華先知的只剩下我一個人；巴力的先知卻有四百五十個人。
23 Un dodiet nu mums divus vēršus, un lai tie to vienu vērsi izvēlās un sacērt gabalos un liek uz malku, bet uguni tiem nebūs pielikt; tad es sataisīšu arī to otru vērsi un to likšu uz malku un nelikšu uguni klāt.
當給我們兩隻牛犢，巴力的先知可以挑選一隻，切成塊子，放在柴上，不要點火；我也預備一隻牛犢放在柴上，也不點火。
24 Tad piesauciet jūs sava dieva vārdu, bet es piesaukšu Tā Kunga vārdu: kurš Dievs nu ar uguni atbildēs, tas lai ir Dievs. Tad visi ļaudis atbildēja un sacīja: šis vārds ir labs.
你們求告你們神的名，我也求告耶和華的名。那降火顯應的神，就是上帝。」眾民回答說：「這話甚好。」
25 Un Elija sacīja uz tiem Baāla praviešiem: izvēlaties to vienu vērsi un sataisiet to papriekš, jo jūs esat daudzi un piesauciet sava dieva vārdu, bet uguni neliekat klāt.
以利亞對巴力的先知說：「你們既是人多，當先挑選一隻牛犢，預備好了，就求告你們神的名，卻不要點火。」
26 Tad tie ņēma to vērsi, ko viņš tiem deva un to sataisīja un piesauca Baāla vārdu no rīta līdz dienasvidum sacīdami: Baāl, paklausi mūs! Bet tur nebija ne balss, ne atbildes! Un tie lēkāja ap to altāri, kas bija taisīts.
他們將所得的牛犢預備好了，從早晨到午間，求告巴力的名說：「巴力啊，求你應允我們！」卻沒有聲音，沒有應允的。他們在所築的壇四圍踊跳。
27 Un ap dienasvidu Elija tos apsmēja un sacīja: sauciet stiprā balsī, jo viņš taču ir dievs; viņš laikam ir domās vai darīšanās vai ceļā, varbūt ka viņš guļ, lai uzmostas.
到了正午，以利亞嬉笑他們，說：「大聲求告吧！因為他是神，他或默想，或走到一邊，或行路，或睡覺，你們當叫醒他。」
28 Un tie sauca ar stipru balsi un iegriezās pēc sava ieraduma ar nažiem un īleniem, kamēr tiem asinis tecēja.
他們大聲求告，按着他們的規矩，用刀槍自割、自刺，直到身體流血。
29 Kad nu pusdiena jau bija pāri, tad tie vēl muldēja līdz ēdamā upura laikam; bet tur nebija ne balss, ne atbildes, ne uzklausīšanās.
從午後直到獻晚祭的時候，他們狂呼亂叫，卻沒有聲音，沒有應允的，也沒有理會的。
30 Tad Elija sacīja uz visiem ļaudīm: nāciet šurp pie manis. Tad visi ļaudis pie tā piegāja, un viņš uztaisīja atkal Tā Kunga altāri, kas bija salauzts.
以利亞對眾民說：「你們到我這裏來。」眾民就到他那裏。他便重修已經毀壞耶和華的壇。
31 Un Elija ņēma divpadsmit akmeņus pēc Jēkaba bērnu skaita, uz ko Tā Kunga vārds bija noticis, sacīdams: tavu vārdu būs saukt Israēli.
以利亞照雅各子孫支派的數目，取了十二塊石頭（耶和華的話曾臨到雅各說：「你的名要叫以色列」），
32 Un viņš uztaisīja no tiem akmeņiem altāri Tā Kunga Vārdā, un taisīja bedri ap to altāri, tik platu, ka tur divi mēri labības varēja saiet.
用這些石頭為耶和華的名築一座壇，在壇的四圍挖溝，可容穀種二細亞，
33 Un viņš salika malku un dalīja to vērsi gabalos un to nolika uz to malku.
又在壇上擺好了柴，把牛犢切成塊子放在柴上，對眾人說：「你們用四個桶盛滿水，倒在燔祭和柴上」；
34 Un viņš sacīja: pildiet četrus traukus ar ūdeni un lejiet to uz to dedzināmo upuri un uz to malku. Un viņš sacīja: dariet to vēl otru reizi. Un tie to darīja otru reizi. Un viņš sacīja: dariet to trešo reizi, un tie to darīja trešo reizi.
又說：「倒第二次。」他們就倒第二次；又說：「倒第三次。」他們就倒第三次。
35 Un ūdens tecēja ap altāri, un bedre tapa pilna ar ūdeni.
水流在壇的四圍，溝裏也滿了水。
36 Un ap ēdamā upura laiku pravietis Elija piegāja un sacīja: Kungs, Ābrahāma, Īzaka un Israēla Dievs, šodien lai top zināms, ka Tu esi Dievs iekš Israēla un es Tavs kalps, un ka visu šo esmu darījis uz Tavu vārdu;
到了獻晚祭的時候，先知以利亞近前來，說：「亞伯拉罕、以撒、以色列的上帝，耶和華啊，求你今日使人知道你是以色列的上帝，也知道我是你的僕人，又是奉你的命行這一切事。
37 Paklausi mani, Kungs, paklausi mani, lai šie ļaudis atzīst, ka Tu Kungs esi Dievs, un ka Tu viņu sirdi atgriezi atpakaļ.
耶和華啊，求你應允我，應允我！使這民知道你－耶和華是上帝，又知道是你叫這民的心回轉。」
38 Tad Tā Kunga uguns krita zemē un aprija to dedzināmo upuri un to malku un tos akmeņus un to zemi un uzlaizīja arī to ūdeni bedrē.
於是，耶和華降下火來，燒盡燔祭、木柴、石頭、塵土，又燒乾溝裏的水。
39 Kad nu visi ļaudis to redzēja, tad tie metās uz savu vaigu un sacīja: Tas Kungs ir Dievs, Tas Kungs ir Dievs.
眾民看見了，就俯伏在地，說：「耶和華是上帝！耶和華是上帝！」
40 Un Elija uz tiem sacīja: grābiet Baāla praviešus, ka neviens no tiem neizsprūk! Tad tie tos sagrāba. Un Elija tos noveda pie Ķizones upes un tos tur nokāva.
以利亞對他們說：「拿住巴力的先知，不容一人逃脫！」眾人就拿住他們。以利亞帶他們到基順河邊，在那裏殺了他們。
41 Tad Elija sacīja uz Ahabu: celies, ēd un dzer, jo šņāc kā uz lietu.
以利亞對亞哈說：「你現在可以上去吃喝，因為有多雨的響聲了。」
42 Un Ahabs gāja ēst un dzert, bet Elija gāja Karmeļa kalna galā un metās zemē un lika savu vaigu starp saviem ceļiem.
亞哈就上去吃喝。以利亞上了迦密山頂，屈身在地，將臉伏在兩膝之中；
43 Un viņš sacīja uz savu puisi: ej jel un skaties uz jūru. Tad tas gāja un skatījās un sacīja: tur nav nekā. Tad viņš sacīja: ej atkal! Septiņām lāgām.
對僕人說：「你上去，向海觀看。」僕人就上去觀看，說：「沒有甚麼。」他說：「你再去觀看。」如此七次。
44 Un septītā reizē viņš sacīja: redzi, mazs mākonīts, kā vīra plauksta, ceļas no jūras. Tad viņš sacīja: noej, saki Ahabam jūdz un brauc, ka lietus tevi neaizņem.
第七次僕人說：「我看見有一小片雲從海裏上來，不過如人手那樣大。」以利亞說：「你上去告訴亞哈，當套車下去，免得被雨阻擋。」
45 Un pēc tam debess apmācās ar melniem mākoņiem un vētru un stiprs lietus gāzās. Un Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēli.
霎時間，天因風雲黑暗，降下大雨。亞哈就坐車往耶斯列去了。
46 Un Tā Kunga roka nāca pār Eliju, un tas apjoza savus gurnus un skrēja Ahabam pa priekšu līdz Jezreēlei.
耶和華的靈降在以利亞身上，他就束上腰，奔在亞哈前頭，直到耶斯列的城門。
