Pirmā Ķēniņu 18
1 Un pēc ilga laika Tā Kunga vārds notika uz Eliju trešā gadā tā: ej, rādies Ahabam, un Es došu lietu zemes virsū.
Phat chomkhat jou, gojuh louna kum thum alhin phat in, Pakajin Elijah kom’ah, “Chenlang Ahab lengpa kom’ah, ‘Pakaiyin ajuhsah vahding ahitai gatin,” ati.
2 Un Elija nogāja, Ahabam rādīties, bet bads Samarijā bija grūts.
Hichun Elijah jong Ahab kom’ah achen ahi. A langkhat na Samaria khopia chun kel ana khoh lheh jing in ahi.
3 Un Ahabs bija aicinājis nama uzraugu Obadiju, un Obadija bijās To Kungu ļoti.
Hijeh chun Ahab chun khopi vesuija pang Obadiah chu ana kouvin ahi. Amachu chu Pakai nungjui dih tah ahi.
4 Jo kad Izebele bija izdeldējusi Tā Kunga praviešus, tad Obadija ņēma simts praviešus un tos apslēpa pa piecdesmit vienā alā un tos uzturēja ar maizi un ūdeni.
Jezebel’in Pakai themgao jouse tha gam sohkei ding ana got laichun, hiche Obadiah kitipa hin songko mun nia themgao jakhat ana huhdoh in ahi. Aman songko khatna mi som nga nga in ana sellin ama ho chu an le twi ana pen ahi.
5 Un Ahabs bija sacījis uz Obadiju: ej pa to zemi pie visiem ūdens avotiem un pie visām upēm, vai mēs neatradīsim zāli, ka dzīvus uzturam zirgus un zirgēzeļus, ka tie lopi visai neiet bojā.
Ahab in Obadiah kom’ah, “Chen lang gamsung jouse ga kholsoh kei jin twinah jouse gaven chuleh phaicham jouse jong gachon soh keijin, ijeh nem itileh ham hing pouna munkhat beh imudoh uva ka sakol holeh sakol pol phabep beh i-hinso thei khat diuham,” ati.
6 Un tie to zemi dalīja savā starpā, to parstaigāt; Ahabs gaja viens pa vienu ceļu, un Obadija gāja arīdzan viens pa otru ceļu.
Hitichun amani chu gamsung khol ding chun akihom khen lhonin, Ahab jong amatah akipan in gamkai lang khat cheh jonin aki homkhen lhon tan ahi.
7 Kad nu Obadija bija ceļā, redzi, tad Elija tam nāca pretī, un viņš to pazīdams metās uz savu vaigu un sacīja: vai tu neesi mans kungs Elija?
Hitia chu Obadiah avale leh, photlot louvin Elijah chu ama komlang ahin jonin ahi. Obadiah chun amachu ahe peijing in, a angsung’ah abohkhup in ahi. Aman ajah’a, “Kapu Elijah na hilou haimo?” atileh,
8 Un viņš sacīja: es tas esmu, ej, saki savam kungam: redzi, Elija ir še.
Elijah in, “Ka hinai tun chen lang napupa kom’ah, ‘Elijah hikom’ah aum’e’ ga tin,” ati.
9 Bet viņš sacīja: ko es esmu grēkojis, ka tu savu kalpu dod Ahabam rokā, ka es topu nokauts?
Ahivangin Obadiah chun, “Ipi pen tah’a koiman chonset na kaneiya, nangman na sohpa keima hi, Ahab khutna nei peh doh’a ama thasah ding neiti ham?” ati.
10 Tik tiešām kā Tas Kungs, tavs Dievs, dzīvo, nav nevienas tautas, nedz valsts, kurp mans kungs nebūtu sūtījis, tevi meklēt. Un kad tie sacīja: še viņa nav, tad viņš tai valstij un tai tautai lika zvērēt, ka tie tevi nebija atraduši.
“Hingjing Pakai na Pathen min’a kasei ahi, kapu Ahab in nangma holnan leiset chunga lenggam jouse le nam jouse hi kolkim vella ahol soh ahitai. Elijah hikom ah aumpoi tihi ama kom alhut teng ule hiche lenggam mite chu aki hahsel sahji ahi.
11 Un nu tu saki: ej, saki savam kungam, redzi, Elija ir še.
Ahinla tun nangman napupa jah’a, ‘Elijah hikom ah aum’e’ ga tin neitin.
12 Un notiks, kad es no tevis aiziešu, un Tā Kunga gars tevi aizņems, kas zin kur, un ja es būtu gājis Ahabam to sacīt, un viņš tevi pēc neatrastu, tad viņš mani nokautu. Bet es tavs kalps bīstos To Kungu no savām jaunām dienām.
Ahin nangma ka dalhah lhah teng lhagao vin nangma ka het khahlouna mun khat ah, nalhoh mang kit’in tin, Ahab in nangma na mudoh lou ding ahi. Hiteng chuleh na sohpa keima hi Pathen gingtah mi kahi vang'in Ahab chun ei thalo tei ding ahi.
13 Vai manam kungam nav sacīts, ko es esmu darījis, kad Izebele nokāva Tā Kunga praviešus, ka es simtu no Tā Kunga praviešiem apslēpu pa piecdesmit vienā alā un tos uzturēju ar maizi un ūdeni?
Jezebel lengnun Pakai Themgao te thagam dia agot laiya, thilsoh chu koiman na jah’a aseilou ham? Keiman themgao ho jakhat chu songko nia kana seldoh’a an le twi kana peh ahi.
14 Un nu tu saki: ej, saki savam kungam, redzi, Elija ir še; tad jau viņš mani nokaus.
Ahin tun nangin chenlang napupa jaha, ‘Elijah hikom ah aum’e,’ gatin nati. Hepu, hichu ka seileh Ahab in eitha teitei ding ahi,” ati.
15 Tad Elija uz to sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs Cebaot dzīvo, ka priekšā es stāvu, es šodien viņam rādīšos.
Ahinlah Elijah in, “Keima a-angsung’a kadin jing, Pakai thanei pen minna kihahsel’a kasei ahi, tuni tah’a hi Ahab chu keiman ka kimupi tei ding ahi,” ati.
16 Tad Obadija nogāja Ahabam pretī un viņam to sacīja. Un Ahabs gāja Elijam pretī.
Hijeh chun Obadiah in Ahab kom’ah, “Elijah ahung’e,” aga tin ahileh, Ahab chu Elijah toh kimuto dingin achen ahi.
17 Un kad Ahabs Eliju ieraudzīja, tad Ahabs uz to sacīja: vai tu tas esi, kas Israēli sajauc?
Ahab in amuphat in ahin samin, “Israel suboi jingpa nangma na hung hinam?” atin ahi.
18 Un viņš sacīja: es Israēli neesmu sajaucis, bet tu un tava tēva nams, caur to, ka jūs esat atstājuši Tā Kunga baušļus un Baāliem pakaļ staigājuši.
Elijah in adonbut in, “Keiman Israel kasuboi poi, nangma le na insung mite in na suhboi ahibouve, ajeh chu nangin Pakai thupeh nitlouvin, Baal semthu Pathen joh na hou uvin ahi.
19 Un nu sūti, sapulcini pie manis visu Israēli Karmeļa kalnā un tos četrsimt un piecdesmit Baāla praviešus un tos četrsimt Ašeras praviešus, kas ēd pie Izebeles galda.
Tun Israelte jouse Carmel mol’ah khom in, Baal themgao jali le somnga toh Asherah themgao jali Jazebel in avah ho chu kouvin,” ati.
20 Tad Ahabs izsūtīja pie visiem Israēla bērniem un sapulcināja tos praviešus Karmeļa kalnā.
Hiti chun Ahab in Israel mipi hole themgao hochu Carmel mol ah akou khom in ahi.
21 Tad Elija piegāja pie visiem ļaudīm un sacīja: cik ilgi jūs klibosiet uz abējām pusēm? Ja Tas Kungs ir Dievs, tad ejat viņam pakaļ, bet ja Baāls tas ir, tad ejat tam pakaļ. Un tie ļaudis tam neatbildēja ne vārda.
Hichun Elijah chu amaho masang ah ading doh in, “Phat i-chanpi hi lunggel khenna nei louva lungni pu’a naum jom jing nahlai diuham? Pakai hi Pathen ahi natiu leh jui jeng’un, ahinla Baal hi pathen ahi natiu leh jui jeng’un,” atin ahi. Ahinlah mipi chu athipchet jeng un ahi.
22 Tad Elija sacīja uz tiem ļaudīm: es viens vienīgs esmu atlicis, Tā Kunga pravietis, bet Baāla praviešu ir četrsimt un piecdesmit.
Hijou chun Elijah in amaho kom’ah asei tai, “Pakai themgao aki hinghoiya keima changbou kahi tai, Baal doi themgao ho vang jali le somnga alhing uve.
23 Un dodiet nu mums divus vēršus, un lai tie to vienu vērsi izvēlās un sacērt gabalos un liek uz malku, bet uguni tiem nebūs pielikt; tad es sataisīšu arī to otru vērsi un to likšu uz malku un nelikšu uguni klāt.
Tun bongchal ni hin kailut uvin lang, amahon bongchal khat kilhen masat uvintin, that’u henlang, asemtel jou teng uleh thinglom chung’a khun koi uhen, meivang ati theilou diu ahi. Kenjong bongchal khat joh chu that ing ting thinglom chunga koi jing tin ama vang mei kati lou ding ahi.
24 Tad piesauciet jūs sava dieva vārdu, bet es piesaukšu Tā Kunga vārdu: kurš Dievs nu ar uguni atbildēs, tas lai ir Dievs. Tad visi ļaudis atbildēja un sacīja: šis vārds ir labs.
Hijou teng chuleh na pathen’u min kou un, chule keiman ka Pakai min kakou ding ahi. Hiteng chuleh mei konga hin donbut pen penchu, Pathen dih ahi ti hetna ahi jenge,” ati. Hichu mipi hon a-nop peh tauvin ahi.
25 Un Elija sacīja uz tiem Baāla praviešiem: izvēlaties to vienu vērsi un sataisiet to papriekš, jo jūs esat daudzi un piesauciet sava dieva vārdu, bet uguni neliekat klāt.
Hichun Elijah in Baal themgao ho kom ah, “Nangho atamjo nahiuvin, bol masauvin,” ati. Hichun bongchal khat joh chu kilhen unlang kisem un, na pathen’u chu kou’un, amavang thinglom chung’a chun mei tih hih un,” ati.
26 Tad tie ņēma to vērsi, ko viņš tiem deva un to sataisīja un piesauca Baāla vārdu no rīta līdz dienasvidum sacīdami: Baāl, paklausi mūs! Bet tur nebija ne balss, ne atbildes! Un tie lēkāja ap to altāri, kas bija taisīts.
Hiti chun amahon bongchal khat chu alheng un, athat un, asem toh un, maicham chung achun akoiyun, jingkah’a pat sun gei jin, “O Baal neihouvun” tin apeng peng jeng tauvin ahi. Hijou chun amaho alam’un, maicham vella chun asuh chop atou chop jing un ahi.
27 Un ap dienasvidu Elija tos apsmēja un sacīja: sauciet stiprā balsī, jo viņš taču ir dievs; viņš laikam ir domās vai darīšanās vai ceļā, varbūt ka viņš guļ, lai uzmostas.
Sun kim ahung hi phat’in, Elijah chun amaho chu atot in, “Na hasap jep’u ngai inte ajeh chu ama pathen ahin, asun imut phat ahi loule, aki choldo phat ahilou leh akhol jin pet ahiloule, a imut pet hija suhkhah ngai himai thei ahi,” ati peh’e.
28 Un tie sauca ar stipru balsi un iegriezās pēc sava ieraduma ar nažiem un īleniem, kamēr tiem asinis tecēja.
Hijeh chun amahon, ahasap cheh, aha sap cheh jeng un chuleh achon na’u dungjuijin chemcha le chamjam in athi’u ahung kikhodoh masang sen aki at-chen chen jeng un ahi.
29 Kad nu pusdiena jau bija pāri, tad tie vēl muldēja līdz ēdamā upura laikam; bet tur nebija ne balss, ne atbildes, ne uzklausīšanās.
Hiti chun nilhah lam kilhai phatdon geiyin akap’un apengun, ahivangin, ogin ima la aja pouvin i-macha donbut na amu deh pouvin ahi.
30 Tad Elija sacīja uz visiem ļaudīm: nāciet šurp pie manis. Tad visi ļaudis pie tā piegāja, un viņš uztaisīja atkal Tā Kunga altāri, kas bija salauzts.
Chutah chun Elijah jong chun mipi jouse jah’a, “Nei hin nai lut uvin,” atileh mipi abonchauvin ahenga ahung ki khinlut soh tauve. Hichun Elijah chun Pakai maicham akivo chimsa chu asem phan ahi.
31 Un Elija ņēma divpadsmit akmeņus pēc Jēkaba bērnu skaita, uz ko Tā Kunga vārds bija noticis, sacīdams: tavu vārdu būs saukt Israēli.
Hichun aman Israel phungkhat cheh thalheng dingin songtum somle ni ana lhoh khom’in ahi.
32 Un viņš uztaisīja no tiem akmeņiem altāri Tā Kunga Vārdā, un taisīja bedri ap to altāri, tik platu, ka tur divi mēri labības varēja saiet.
Chuleh song tumho chunga chun Pakai min in maicham anathah semin ahi.
33 Un viņš salika malku un dalīja to vērsi gabalos un to nolika uz to malku.
Elijah chun thinglom jong chu agol gol in ajamin chuin bongchal chu asemtel tel’in, thinglom chunga chun ajamtan ahi. Hichun Elijah in asei jin, “Twi dimset set bel li gadom uvin lang, pumgo thilto chung le thinglom chunga chun chap kot sohkei jun,” ati.
34 Un viņš sacīja: pildiet četrus traukus ar ūdeni un lejiet to uz to dedzināmo upuri un uz to malku. Un viņš sacīja: dariet to vēl otru reizi. Un tie to darīja otru reizi. Un viņš sacīja: dariet to trešo reizi, un tie to darīja trešo reizi.
Hichu aboljou un, Elijah in, “Bol kit uvin,” atin ahileh ama hon avellin abolkit tauve. Aman asol kit’in, “Thumvei lhin nan ga bol kit uvin,” atia ahileh mihon jong athumvei lhinan abolkit tauve.
35 Un ūdens tecēja ap altāri, un bedre tapa pilna ar ūdeni.
Hiti chun maicham kimvel a chun twi along dimset tan, twilam jong chu twi adimset tan ahi.
36 Un ap ēdamā upura laiku pravietis Elija piegāja un sacīja: Kungs, Ābrahāma, Īzaka un Israēla Dievs, šodien lai top zināms, ka Tu esi Dievs iekš Israēla un es Tavs kalps, un ka visu šo esmu darījis uz Tavu vārdu;
Nilhah lang pumgo thilto phat donin, Elijah themgao pachu maicham muna akal touvin atao tan ahi. “Vo Pakai Abraham Pathen, Isaac Pathen, Jacob Pathen tuni nikho’a hin nangma hi Israel Pathen nahina leh keima hi nasohpa kahina hinphong doh in, hicheho jouse hi nangma thupeh’a kana bol ahi jong hi hinphong doh in.
37 Paklausi mani, Kungs, paklausi mani, lai šie ļaudis atzīst, ka Tu Kungs esi Dievs, un ka Tu viņu sirdi atgriezi atpakaļ.
“Vo Pakai neihin donbut in! Hiche mite hin nangma hi Pakai Pathen na hin chule nang in alungthim’u hi nanga dinga nale heipeh’u ahitai tihi ahet doh diu ahi,” ati.
38 Tad Tā Kunga uguns krita zemē un aprija to dedzināmo upuri un to malku un tos akmeņus un to zemi un uzlaizīja arī to ūdeni bedrē.
Chutah chun Pakaiya konin meikong ahung lenglhan, pumgo thilto bongchal sa chu aka vam jengin, thinglom jong akavam jeng in, leivui jong aleo go jengin, twilam’a twivei jeng jong chu ahul go hel jing in ahi.
39 Kad nu visi ļaudis to redzēja, tad tie metās uz savu vaigu un sacīja: Tas Kungs ir Dievs, Tas Kungs ir Dievs.
Mipin hiche thilsoh hi amudoh phat uvin, amai’u tol’ah asulut cheh uvin hitin aseitauve, “Pakai amahi Pathen ahi, ahiye, Pakai hi Pathen ahi,” atiuve.
40 Un Elija uz tiem sacīja: grābiet Baāla praviešus, ka neviens no tiem neizsprūk! Tad tie tos sagrāba. Un Elija tos noveda pie Ķizones upes un tos tur nokāva.
Hijou chun Elijah in mipi ho chu thu apen, “Baal themgao hochu man’un, khatcha jong lhaso hih’un,” ati. Hichun mipi hon amaho chu aman’un, Elijah in Kishon phaichama apui suh in abonchauvin athat gam tan ahi.
41 Tad Elija sacīja uz Ahabu: celies, ēd un dzer, jo šņāc kā uz lietu.
Chuin Elijah chun Ahab komah, “Chenlang an ga nen lang twi ga don tan ajeh chu keiman gojuh na dinga van kithin husa kajatai,” ati.
42 Un Ahabs gāja ēst un dzert, bet Elija gāja Karmeļa kalna galā un metās zemē un lika savu vaigu starp saviem ceļiem.
Hitichun Ahab jong achen an anen twi adon in ahi. Ahinla Elijah chu Carmel molchunga akaldoh in, tol achun akun chah kheh in, akhup teni kikah’a amai asulut in, akun kheh in ahi.
43 Un viņš sacīja uz savu puisi: ej jel un skaties uz jūru. Tad tas gāja un skatījās un sacīja: tur nav nekā. Tad viņš sacīja: ej atkal! Septiņām lāgām.
Chuin asohpa jah’a, “Chen lang twikhanglen lam khu gave tan,” ati. Hichun asohpa jong achen agaven, Elijah kom a ahung kile kit in “Ima kamupoi” ati. Sagivei jen Elijah chun achea aga vet ding'in anasollin ahi.
44 Un septītā reizē viņš sacīja: redzi, mazs mākonīts, kā vīra plauksta, ceļas no jūras. Tad viņš sacīja: noej, saki Ahabam jūdz un brauc, ka lietus tevi neaizņem.
Asagi vei channa chun asoh pan hitin aseiye, “Vetan, meilhang neo cha mihem khut phang tibep khat hi twikhanglen na konin ahung ki tung doh’e,” ati. Chuphat in Elijah chun asohpa jah’a, “Ahab kom achun cheloijin lang hitin hin ga seipeh in, ‘Na sakol kangtalai ah chun kaldoh inlang na inlanga cheloijin achuti louva ahile geisang le chun gojuh in na lap ding, nache theilou ding ahi, ga tipeh in,” ati.
45 Un pēc tam debess apmācās ar melniem mākoņiem un vētru un stiprs lietus gāzās. Un Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēli.
Hichejou jou chun, van ahung thimcheh cheh jengin, meilom ahung kikhom khom jeng tan hui ahung nungpan tai, chuin go ha juh in ahung jun ahi. Ahab chu asakol kangtalai akitol in Jezreel henglam’ah gangtah in achetan ahi.
46 Un Tā Kunga roka nāca pār Eliju, un tas apjoza savus gurnus un skrēja Ahabam pa priekšu līdz Jezreēlei.
Hichun Pakaiyin Elijah chu thahatna jat chombeh apen, aman jong atai akigah in, Ahab masang’ah ana kheltan in Jezreel kot phunga a ana lam tin kittan ahi.
