Pirmā Ķēniņu 16
1 Un Tā Kunga vārds notika uz Jeū, Hananus dēlu, pret Baešu tā:
BOEIPA ol tah Baasha hamla Hanani capa Jehu taengla ha pawk tih,
2 Tāpēc ka Es tevi esmu paaugstinājis no pīšļiem un tevi cēlis par valdītāju pār Saviem Israēla ļaudīm, un tu esi staigājis Jerobeama ceļā un Manus Israēla ļaudis pavedis uz grēkiem, ka tie Mani ar saviem grēkiem kaitina,
“Nang te laipi lamloh kan pomsang tih ka pilnam Israel soah rhaengsang la nang kang khueh. Tedae Jeroboam kah longpuei ah na pongpa tih ka pilnam Israel te na tholh sak dongah amih kah tholhnah neh kai nan veet.
3 Redzi, tad Es atmetīšu Baešas pēcnākamos un viņa nama pēcnākamos, un darīšu ar tavu namu kā ar Jerobeama, Nebata dēla, namu.
Baasha hnuk neh a imkhui hnuk te ka hlawp pah coeng he. Te dongah na imkhui te Nebat capa Jeroboam imkhui bangla kang khueh ni.
4 Kas no Baešas mirst pilsētā, to suņi ēdīs, un kas no viņa mirst laukā, to ēdīs putni apakš debess.
Khopuei ah Baasha kah a duek rhok te ui loh a caak vetih kohong kah a duek rhok te vaan kah vaa loh a caak ni,” a ti.
5 Un kas vēl stāstāms par Baešu, un ko viņš ir darījis, un viņa spēks, tas rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Baasha kah ol noi neh a saii te khaw, a thayung thamal khaw, Israel manghai rhoek kah khokhuen olka cabu dongah a daek moenih a?
6 Un Baeša gāja dusēt pie saviem tēviem un tapa aprakts Tircā, un viņa dēls Ēla palika par ķēniņu viņa vietā.
Baasha te a napa rhoek taengla a khoem uh vaengah tah Tirzah ah a up. Te phoeiah a capa Elah te anih yueng la manghai.
7 Bet Tā Kunga vārds notika caur pravieti Jeū, Hananus dēlu, pret Baešu un viņa namu, visa ļauna dēļ, ko viņš bija darījis priekš Tā Kunga acīm, ka tas viņu bija apkaitinājis ar savu roku darbu un tāds pat bijis kā Jerobeama nams, un ka viņš šo bija apkāvis.
BOEIPA mikhmuh ah boethae cungkuem a saii tih a kut saii neh amah a veet dongah, Jeroboam imkhui bangla khueh hamla, Hanani capa tonghma Jehu kut ah khaw Baasha ham neh a imkhui hamla BOEIPA ol ha pawk. Te dongah ni anih te a ngawn.
8 Asas, Jūda ķēniņa, divdesmit sestā gadā, Ēla, Baešas dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Tircā, (un valdīja) divus gadus.
Judah manghai Asa kah a kum kul kum rhuk vaengah Baasha capa Elah he Tirzah kah Israel ah kum nit manghai.
9 Un viņa kalps Zimrus, virsnieks pār ratu pulku vienu pusi, sacēlās pret viņu. Kad viņš Tircā dzēra un bija piedzēries Tircas nama uzrauga Arcas namā,
Anih tah amah kah sal, leng caem rhakthuem mangpa Zimri loh a taeng. Te vaengah amh te Tirzah kah Tirzah im tawt Arza im ah a ok tih rhui.
10 Tad Zimrus nāca iekšā un to sita un nokāva Asas, Jūda ķēniņa, divdesmit septītā gadā, un palika par ķēniņu viņa vietā.
Zimri a pawk vaengah Elah te a ngawn tih a duek sak. Judah manghai Asa kah kum kul kum rhih vaengah Elah yueng la manghai.
11 Kad viņš nu bija palicis par ķēniņu un sēdēja uz sava goda krēsla, tad viņš apkāva visu Baešas namu; viņš neatlicināja neviena, kas pie sienas mīž, nedz viņa radus, nedz viņa draugus.
A manghai neh a ngolkhoel dongah a ngol vanbangla Baasha imkhui te boeih a ngawn tih pangbueng aka yun thil khaw, a tlan sa khaw, a hui khaw hlun pawh.
12 Tā Zimrus izdeldēja visu Baešas namu pēc Tā Kunga vārda, ko viņš pret Baešu bija runājis caur pravieti Jeū,
BOEIPA ol bangla Zimri loh Baasha imkhui te boeih a mitmoeng sak. Te te Baasha hamla tonghma Jehu kut ah ana thui coeng.
13 Visu Baešas grēku dēļ un Ēlas, viņa dēla, grēku dēļ, ar ko tie bija grēkojuši un Israēli paveduši uz grēkiem, apkaitinādami To Kungu, Israēla Dievu, ar neliešu elkiem.
Baasha kah tholhnah cungkuem neh a capa Elah kah tholhnah dongah tholh uh. Te dongah Israel te a tholh sak tih amih kah a honghi neh Israel Pathen BOEIPA te a veet.
14 Un kas vēl stāstāms par Ēlu un viss, ko viņš darījis, tas rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Elah kah ol noi neh a saii boeih te Israel manghai rhoek kah khokhuen olka cabu dongah a daek uh moenih a?
15 Asas, Jūda ķēniņa, divdesmit septītā gadā Zimrus palika par ķēniņu (un valdīja) septiņas dienas Tircā, un tie ļaudis bija apmetušies pret Ģibetonu, kas Fīlistiem pieder.
Judah manghai Asa kah kum kul kum rhih, Tirzah ah Zimri hnin rhih a manghai vaengah pilnam loh Philisti kah Gibbethon a rhaeh rhil.
16 Un tie ļaudis, kas tur bija apmetušies, dzirdēja sakām: Zimrus dumpi cēlis un arī ķēniņu nokāvis. Tad viss Israēls lēģerī tai dienā cēla karavirsnieku Amru par ķēniņu pār Israēli.
Pilnam aka rhaeh loh a yaak vaengah, “Zimri loh a taeng tih manghai te khaw a ngawn,” a ti uh. Te dongah Israel pum loh Israel sokah caempuei mangpa Omri te rhaehhmuen khuiah hnin at neh a manghai sakuh.
17 Un Omrus cēlās un viss Israēls līdz ar viņu no Ģibetonas un apmetās pret Tircri.
Te dongah Omri neh a taengkah Israel pum tah Gibbethon lamloh thoeih uh tih Tirzah te a dum uh.
18 Kad nu Zimrus redzēja, ka pilsēta bija uzņemta, tad viņš gāja ķēniņa nama pilī un sadedzināja ķēniņa namu un sevi pašu ar uguni un nomira,
Khopuei a buem pah te Zimri loh a hmuh van neh manghai im kah impuei la kun. Te phoeiah manghai im te a kaep ah hmai neh a hoeh tih amah khaw duek.
19 Savu grēku dēļ, ar ko viņš bija apgrēkojies, ļaunu darīdams priekš Tā Kunga acīm, staigādams Jerobeama ceļā un viņa grēkos, ko tas darīja, Israēli pavezdams uz grēkiem.
A tholhnah dongah a tholhnah bangla BOEIPA mik ah boethae a saii te tholh coeng. Israel te tholh sak ham aka saii Jeroboam kah longpuei neh a tholhnah dongah ni a pongpa.
20 Un kas vēl stāstāms par Zimru un viņa dumpi, ko viņš cēlis, tas rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Zimri kah ol noi, a lairhui neh a ven khaw, Israel manghai rhoek kah khokhuen olka cabu dongah a daek uh moenih a?
21 Tad Israēla ļaudis dalījās divējos pulkos, viena ļaužu puse pieķērās Tibnum, Ģinata dēlam, šo celt par ķēniņu, un otra puse pieķērās Amrum.
Te vaengah Israel pilnam he rhakthuem la vik a paek. Pilnam rhakthuem te Ginath capa Tibni taengah om tih amah te a manghai sak. A rhakthuem te Omri hnuk a vai.
22 Bet tie ļaudis, kas Amrum pieķērās, bija stiprāki, nekā tie ļaudis, kas Tibnum, Ģinata dēlam, pieķērās, un Tibnus nomira un Omrus palika par ķēniņu.
Tedae Omri hnukkah pilnam loh Ginath capa Tibni hnukah pilnam te a khuk vaengah Tibni te duek tih Omri te manghai.
23 Asas, Jūda ķēniņa, trīsdesmit pirmā gadā Omrus palika par ķēniņu pār Israēli, un valdīja divpadsmit gadus; Tircā viņš valdīja sešus gadus.
Judah manghai Asa kah kum sawmthum kum khat vaengah, Omri loh Israel kum hlai nit a manghai thil tih Tirzah ah kum rhuk manghai.
24 Un viņš pirka Samarijas kalnu no Zemera par diviem talentiem sudraba, un taisīja (pilsētu) tai kalnā un nosauca tās pilsētas vārdu, ko viņš bija uztaisījis, pēc Zemera, tā kalna kunga, vārda Samariju.
Shemer taengkah Samaria tlang te cak talent panit neh a lai. Tlang soah kho a thoong tih a thoong khopuei ming te tlang kah boei Shemer ming neh Samaria la a khue.
25 Un Omrus darīja, kas Tam Kungam nepatika, un bija ļaunāks nekā visi, kas priekš viņa bijuši.
Omri loh BOEIPA mik ah boethae a saii tih amah hmai kah boeih lakah thae a huet.
26 Un viņš staigāja visos Jerobeama, Nebata dēla, ceļos un viņa grēkos, ar ko tas Israēli bija apgrēcinājis, apkaitinādams To Kungu, Israēla Dievu, ar saviem neliešu elkiem.
Nebat capa Jeroboam kah longpuei neh anih kah tholhnah cungkuem dongah ni a pongpa. Anih kah tholhnah loh Israel te a tholh sak tih amih kah a honghi neh Israel Pathen BOEIPA te a veet.
27 Un kas vēl stāstāms par Amru, ko viņš darījis, un viņa vara, ko viņš parādījis, tas rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Omri kah ol noi a khueh te khaw, a thayung thamal neh a tueng sak te khaw, Israel manghai rhoek kah khokhuen olka cabu dongah a daek uh moenih a?
28 Un Omrus gāja dusēt pie saviem tēviem un tapa aprakts Samarijā, un viņa dēls Ahabs palika par ķēniņu viņa vietā.
Omri te a napa rhoek taengla a khoem uh vaengah Samaria ah a up. Te phoeiah a capa Ahab te anih yueng la manghai.
29 Un Ahabs, Omrus dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Asas, Jūda ķēniņa, trīsdesmit astotā gadā, un Ahabs, Omrus dēls, valdīja pār Israēli divdesmit un divus gadus Samarijā.
Judah manghai Asa kah kum sawmthum kum rhet kum vaengah Omri capa Ahab te Israel soah manghai. Omri capa Ahab loh Samaria kah Israel soah kum kul kum nit a manghai thil.
30 Un Ahabs, Omrus dēls, darīja, kas Tam Kungam nepatika, vairāk nekā visi, kas priekš viņa bijuši.
Omri capa Ahab loh anih hmai kah boeih lakah khaw BOEIPA mikhmuh ah boethae a saii.
31 Un viņam šķita mazu lietu esam, staigāt Jerobeama, Nebata dēla, grēkos. Un viņš ņēma Izebeli, Etbaāla, Sidoniešu ķēniņa, meitu par sievu, un nogāja un kalpoja Baālam un metās priekš tā zemē.
Nebat capa Jeroboam kah tholhnah dongah a pongpa te phoeng a? A yuu te Sidoni manghai Ethbaal canu Jezebel te a loh. Cet bal tih Baal taengah tho a thueng tih a taengah bakop.
32 Un viņš uzcēla Baālam altāri Baāla namā, ko viņš Samarijā bija taisījis.
Baal hamla hmueihtuk a suem pah tih Samaria ah Baal im a sak.
33 Ahabs arī taisīja Ašeru, tā ka Ahabs vairāk darīja, kaitinādams To Kungu, Israēla Dievu, nekā visi Israēla ķēniņi, kas priekš viņa bijuši.
Ahab loh Asherah a saii. A saii te khaw amah hmai kah aka om Israel manghai boeih lakah khaw Israel Pathen BOEIPA a veet te Ahab loh a koei.
34 Viņa laikā Ķiēls no Bēteles uztaisīja Jēriku; viņa pamatus tas lika par savu pirmdzimto dēlu Abiramu, un viņa vārtus tas iecēla par savu jaunāko dēlu Zegubu, pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš runājis caur Jozua, Nuna dēlu.
Anih tue vaengah Betheli Hiel loh Jerikho te a thoh. Nun capa Joshua kut ah a thui BOEIPA ol bangla a caming Abiram neh a toong tih a canoi Segub neh thohkhaih a pai sak.
