Pirmā Ķēniņu 15
1 Un ķēniņa Jerobeama, Nebata dēla, astoņpadsmitā gadā Abijams palika par ķēniņu pār Jūdu.
I KA umikumamawalu o ka makahiki o Ieroboama ke keiki a Nebata, ua alii ae la o Abiama maluna o Iuda.
2 Trīs gadus viņš valdīja Jeruzālemē, un viņa mātei vārds bija Maēka Absaloma mazmeita.
Ekolu makahiki i alii ai oia ma Ierusalema: a o Maaka ka inoa o kona makuwahine, ke kaikamahine a Abisaloma.
3 Un viņš staigāja visos sava tēva grēkos, ko tas priekš viņa bija darījis, un viņa sirds nebija pilnīgi pie Tā Kunga, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds.
Hele ae la hoi oia ma na hewa a pau o kona makuakane ana i hana'i mamua ona; aole hoi i hemolele kona naau ia Iehova kona Akua, e like me ka naau o Davida kona kupunakane.
4 Bet Dāvida dēļ Tas Kungs, viņa Dievs, deva gaišumu Jeruzālemē, viņa dēlu pēc viņa ieceldams un Jeruzālemi stiprinādams,
Aka, no Davida, haawi mai o Iehova kona Akua i kukui ia ia ma Ierusalema, e hooku i kana keiki mahope ona, a e hookupaa ia Ierusalema.
5 Tāpēc ka Dāvids bija darījis, kas pareizi Tā Kunga acīs, un nebija atkāpies no neviena Dieva baušļa visu savu mūžu, bez tā viena notikuma ar Ūriju, to Etieti.
No ka mea, ua hana iho la o Davida i ka mea pono i na maka o Iehova, aole ia i kapae i kekahi mea ana i kauoha mai ai ia ia i na la a pau o kona ola ana, koe wale no ka mea ia Uria ka Heti.
6 Bet starp Rekabeama un Jerobeama namu bija karš visu viņa mūžu.
He kaua hoi iwaena o Rehoboama a me Ieroboama i na la a pau o kona ola ana.
7 Un kas vēl stāstāms par Abijamu, un viss, ko viņš darījis, tas rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā. Un karš bija starp Abijamu un Jerobeamu.
A o na oihana e ae a Abiama, a me ka mea a pau ana i hana'i, aole anei ia i kakauia ma ka buke o na oihana a na lii o Iuda. He kaua hoi iwaena o Abiama a me Ieroboama.
8 Un Abijams gāja dusēt pie saviem tēviem, un viņu apraka Dāvida pilsētā, un viņa dēls Asa palika par ķēniņu viņa vietā.
Hiamoe iho la hoi o Abiama me kona mau makua; a kanu ae la lakou ia ia iloko o ke kulanakauhale o Davida. A ua alii ae la o Asa kana keiki ma kona hakahaka.
9 Un Jerobeama, Israēla ķēniņa, divdesmitā gadā Asa palika par ķēniņu pār Jūdu
A i ka iwakalua o ka makahiki o Ieroboama ke alii o ka Iseraela, ua alii ae la o Asa, maluna o Iuda.
10 Un valdīja četrdesmit un vienu gadu Jeruzālemē. Un viņa vecmātei vārds bija Maēka, Absaloma mazmeita.
Hookahi kanaha kumamakahi makahiki i alii ai oia ma Ierusalema; a o Maaka ka inoa o kona makuwahine, ke kaikamahine a Abisaloma.
11 Un Asa darīja, kas bija pareizi Tā Kunga acīs, itin kā viņa tēvs Dāvids.
Hana iho la o Asa i ka mea pono i na maka o Iehova, e like me Davida kona kupuna.
12 Jo viņš izdzina tos mauciniekus no zemes un atmeta visus elkudievus, ko viņa tēvi bija taisījuši.
Lawe ae la hoi oia i na moeaikane, mai loko ae o ka aina, a hemo ia ia na kiiakua a pau a kona makuakane i hana'i.
13 Un savu pašu vecmāti Maēku viņš nocēla no ķēniņienes goda, tāpēc ka tā bija cēlusi negantu elka bildi (Ašerai), un Asa izpostīja arī viņas neganto elka bildi un to sadedzināja pie Kidronas upes.
A ua hookaawale ae la oia ia Maaka kona makuwahine i ole ai ia e alii wahine, no ka mea, ua hana oia i kiiakua ma kahi e hoomana'i. Hoopau ae la hoi o Asa i kona kiiakua; puhi ae la hoi oia ia ma ke kahawai Kederona.
14 Bet kalnu altāri nezuda; tomēr Asas sirds turējās pilnīgi pie Tā Kunga visu cauru mūžu.
Aka, aole i hoopauia na wahi kiekie; he hemolele nae ka naau o Asa ia Iehova i kona mau la a pau.
15 Un viņš nonesa Tā Kunga namā sava tēva svētītās dāvanas un savas paša svētītās dāvanas, sudrabu un zeltu un traukus.
Lawe mai la hoi oia i na mea a kona kupuna i hoolaa ai, a me na mea ana i hoolaa ai iloko o ka hale o Iehova, i ke kala, i ke gula, a me na mea hana.
16 Un starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, bija karš visu viņu mūžu.
He kaua no hoi iwaena o Asa a me Baasa ke alii o ka Iseraela i na la a pau.
17 Un Baeša, Israēla ķēniņš, cēlās pret Jūdu un uztaisīja Rāmu, ka viņš nevienam nevēlētu ne iziet ne ieiet pie Asas, Jūda ķēniņa.
Hele ae la o Baasa ke alii o ka Iseraela, a kukulu ae la ia Rama, i ole e ae oia i kekahi e puka aku a e komo mai paha io Asa la ke alii o Iuda.
18 Un Asa ņēma visu sudrabu un zeltu, kas vēl atlika no Tā Kunga nama mantām un no ķēniņa nama mantām un to deva saviem kalpiem rokā, un ķēniņš Asa tos sūtīja pie BenHadada, Tabrimona dēla, Eziana dēla dēla, Sīrijas ķēniņa, kas Damaskū dzīvoja, un sacīja:
Lalau iho la hoi o Asa i ke kala a me ke gula a pau e koe ana o ka waiwai o ka hale o Iehova a me ka waiwai o ka hale o ke alii, a haawi ae oia ia mau mea i ka lima o kana mau kauwa: a hoouna ae la o Asa ke alii ia lakou io Beneha-dada la ke keiki a Tiberimona, ke keiki a Heziona ke alii o Suria, e noho ana ma Damaseko, i ka i ana,
19 Derība ir starp mani un tevi, starp manu tēvu un tavu tēvu, redzi, es tev sūtu dāvanu, sudrabu un zeltu; ej un lauz savu derību ar Baešu, Israēla ķēniņu, ka tas no manis atstājās.
He berita iwaena o kaua, a iwaena o ko'u makuakane a me kou makuakane: eia hoi ua hoouna aku nei au iou la i ka makana, he kala, a he gula; e hele mai oe e uhaki i kau olelo kuikahi me Baasa ke alii o ka Iseraela, i hele aku oia mai o'u aku nei.
20 Un BenHadads klausīja ķēniņu Asu un sūtīja sava karaspēka virsniekus pret Israēla pilsētām, un kāva Ijonu un Danu un AbelBetMaēku un visu Ķinerotu visā Naftalus zemē.
Hoolohe mai la o Benehadada ia Asa ke alii, a hoouna mai la oia i na luna o kona poe koa e ku e i na kulanakauhale o ka Iseraela, a pepehi iho la ia Iiona, a me Dana, a me Abelabetamaaka, a me Kinerota a pau, a me ka aina a pau o Napetali.
21 Kad nu Baeša to dzirdēja, tad viņš atstāja Rāmas taisīšanu un palika Tircā.
Eia hoi kekahi, i ka lohe ana ae o Baasa, haalele iho la oia i ke kukulu ana ia Rama, a noho no ia ma Tireza.
22 Bet ķēniņš Asa lika izsaukt pa visu Jūdu, (neviens netapa atlaists), ka vestu projām akmeņus no Rāmas un kokus, ko Baeša tur bija uztaisījis, un ķēniņš Asa ar tiem uztaisīja Benjamina Ģebu un Micpu.
Alaila kauoha mai la o Asa ke alii, ma Iuda a puni, aohe mea kaawale; a lawe ae la lakou i na pohaku o Rama, a me na laau ona; a, me ia mau mea i kukulu ai o Asa ke alii ia Geba ma Beniamina, a me Mizepa.
23 Un kas vēl par Asu stāstāms, un viss viņa spēks un viss, ko viņš darījis, un visas viņa pilsētas, ko viņš uztaisījis, redzi, tas rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā; bet savā vecumā viņš palika slims ar kājām.
A o na oihana e ae a pau a Asa, a me kona ikaika a pau, a me ka hana a pau ana i hana'i, a me na kulanakauhale ana i kukulu ai, aole anei i kakauia ma ka buke oihana a na alii o Iuda? Aka hoi, i ka wa i elemakule ai oia, he mai kona, ma kona mau kapuwai.
24 Un Asa gāja dusēt pie saviem tēviem un tapa aprakts pie saviem tēviem sava tēva Dāvida pilsētā. Un Jehošafats, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
Hiamoe iho la hoi o Asa me kona mau makua, a ua kanuia ma ke kulanakauhale o Davida kona kupuna; a ua alii ae la o Iehosapata ma kona hakahaka.
25 Un Nadabs, Jerobeama dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Asas, Jūda ķēniņa, otrā gadā un valdīja divus gadus pār Israēli.
Hoomaka ae la o Nadaba ke keiki a Ieroboama i kona alii ana maluna o ka Iseraela, i ka lua o ka makahiki o Asa ke alii o Iuda, a elua makahiki i alii ai oia maluna o ka Iseraela.
26 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, un staigāja sava tēva ceļos un viņa grēkos, ar ko viņš Israēli bija apgrēcinājis.
Hana hewa ae la oia ma na maka o Iehova, a hele ae la oia ma ka aoao o kona makuakane, a ma na hewa ona i hoolilo ai oia i ka Iseraela e lawehala.
27 Un Baeša, Ahijas dēls, no Īsašara nama, derēja derību pret viņu, un Baeša to kāva pie Ģibetonas, kas Fīlistiem piederēja. Jo Nadabs un viss Israēls bija apmetušies pret Ģibetonu.
Kipi ae la hoi ia ia o Baasa ke keiki a Ahiia no ka ohana a Isekara; a pepehi ae la o Baasa ia ia ma Gibetona, no ko Pilisetia; no ka mea, hele kaua ae la o Baasa a me ka Iseraela a pau ia Gibetona;
28 Un Baeša to nokāva Asas, Jūda ķēniņa, trešā gadā un palika par ķēniņu viņa vietā.
I ke kolu o ka makahiki o Asa ke alii o Iuda i pepehi ai o Baasa ia ia, a ua alii ae la oia ma kona hakahaka.
29 Un kad tas nu bija palicis par ķēniņu, tad tas apkāva visu Jerobeama namu; viņš neviena neatlicināja no Jerobeama, kam bija dvaša, tiekams viņš to bija izdeldējis pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš bija runājis caur Savu kalpu Ahiju no Šīlo,
Eia kekahi, i kona alii ana, pepehi iho la oia i ka ohana a pau a Ieroboama; aole oia i hookoe no Ieroboama i kekahi mea e hanu ana, a pau ia i ka lukuia e ia; e like me ka olelo a Iehova ana i olelo mai ai ma ka lima o kana kauwa, o Ahiia no Silo:
30 Jerobeama grēku dēļ, ar ko viņš apgrēkojās un ar ko viņš Israēli bija apgrēcinājis, un viņa kaitināšanas dēļ, ar ko viņš To Kungu, Israēla Dievu, bija apkaitinājis.
No na hewa o Ieroboama ana i hana hewa ai, a i hoolilo hoi oia i ka Iseraela e hana hewa ai, i kana hoonaukiuki ana, i hoonaukiuki ai oia ia Iehova ke Akua o Iseraela.
31 Un kas vēl stāstāms par Nadabu, un viss, ko viņš darījis, tas rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
A o na oihana e ae a Nadaba, a me ka mea a pau ana i hana'i, aole anei ia i kakauia ma ka buke oihana a na alii o ka Iseraela?
32 Un starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, bija karš visu viņu mūžu.
He kaua iwaena o Asa a me Baasa ke alii o ka Iseraela i na la a pau o laua.
33 Asas, Jūda ķēniņa, trešā gadā Baeša, Ahijas dēls, palika par ķēniņu pār visu Israēli Tircā un (valdīja) divdesmit un četrus gadus.
I ke kolu o ka makahiki o Asa ke alii o Iuda i hoomaka ai o Baasa ke keiki a Ahiia, i kona alii ana maluna o ka Iseraela a pau ma Tireza i na makahiki he iwakalua kumamaha.
34 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, un staigāja Jerobeama ceļā un viņa grēkos, uz ko viņš Israēli bija pavedis.
Hana hewa ae la hoi oia ma na maka o Iehova, a hele ae la hoi ia ma ka aoao o Ieroboama, a ma kona hewa i hoolilo ai oia i ka Iseraela e lawehala.
