Pirmā Ķēniņu 14
1 Tanī laikā Abija, Jerobeama dēls, saslima.
U waⱪitta Yǝroboamning oƣli Abiyaⱨ kesǝl bolup ⱪaldi.
2 Un Jerobeams sacīja uz savu sievu: celies un pārģērbies, ka neviens tevi nepazīst, ka tu esi Jerobeama sieva, un ej uz Šīlo; redzi, tur ir pravietis Ahija, kas par mani runājis, ka es būšot ķēniņš pār šiem ļaudīm.
Yǝroboam ayaliƣa: — Ornungdin ⱪopup, ⱨeqkim sening Yǝroboamning ayali ikǝnlikingni tonumiƣudǝk ⱪilip ɵz ⱪiyapitingni ɵzgǝrtip, Xiloⱨⱪa barƣin. Mana manga: «Bu hǝlⱪning üstidǝ padixaⱨ bolisǝn» dǝp eytⱪan Ahiyaⱨ pǝyƣǝmbǝr u yǝrdǝ olturidu.
3 Un ņem savā rokā desmit maizes un raušus un krūzi ar medu, un ej pie viņa; viņš tev dos ziņu, kas tam bērnam notiks.
Ⱪolungƣa on nan, birnǝqqǝ poxkal, bir ⱪuta ⱨǝsǝlni elip uning ⱪexiƣa barƣin. U yigitimizning nemǝ bolidiƣanliⱪini sanga dǝp beridu, dedi.
4 Un Jerobeama sieva tā darīja un cēlās un gāja uz Šīlo un nāca Ahijas namā. Bet Ahija nevarēja redzēt, jo viņa acis bija tumšas metušās no vecuma.
Yǝroboamning ayali xundaⱪ ⱪilip, Xiloⱨⱪa berip Ahiyaⱨning ɵyigǝ kǝldi. Ahiyaⱨning kɵzliri ⱪeriliⱪtin kor bolup kɵrǝlmǝytti.
5 Bet Tas Kungs sacīja uz Ahiju: redzi, Jerobeama sieva nāk, tev ko vaicāt sava dēla pēc, jo tas ir slims. Tā un tā tev uz viņu būs runāt; kad viņa nāks, tad izliksies sveša.
Lekin Pǝrwǝrdigar Ahiyaⱨⱪa: — Mana, Yǝroboamning ayali ɵz oƣli toƣrisida sǝndin soriƣili kelidu, qünki u kesǝldur. Uningƣa mundaⱪ-mundaⱪ degin; qünki u kǝlgǝndǝ baxⱪa ⱪiyapǝtkǝ kiriwalƣan bolidu, dǝp eytⱪanidi.
6 Kad nu Ahija dzirdēja viņas kāju troksni, viņai pa durvīm ienākot, tad viņš sacīja: nāc iekšā, Jerobeama sieva, kāpēc tu liecies sveša? Es tev esmu bargs vēstnesis.
U ixiktin kirgǝndǝ Ahiyaⱨ ayaƣ tiwixini anglap mundaⱪ dedi: — «Ⱨǝy, Yǝroboamning ayali, kirgin; nemixⱪa baxⱪa ⱪiyapǝtkǝ kiriwalding? Sanga bir xum hǝwǝrni berix manga buyruldi.
7 Ej, saki Jerobeamam: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: tāpēc ka Es tevi paaugstinājis no tiem ļaudīm un tevi par valdītāju cēlis pār Maniem Israēla ļaudīm,
Berip Yǝroboamƣa mundaⱪ degin: — «Israilning Hudasi Pǝrwǝrdigar mundaⱪ dǝydu: — «Mǝn seni hǝlⱪning arisidin elip kɵtürüp, ɵz hǝlⱪim Israilƣa ⱨɵkümran ⱪilip
8 Un atrāvis valstību no Dāvida nama un tev to devis, un tu neesi bijis kā Mans kalps Dāvids, kas Manus baušļus sargājis un pie Manis turējies ar visu savu sirdi, darīdams vien, kas pareizi Manās acīs;
Padixaⱨliⱪni Dawutning jǝmǝtidin yirtiwetip, sanga bǝrdim; lekin sǝn Mening ǝmrlirimni tutup, nǝzirimdǝ pǝⱪǝt durus bolƣannila ⱪilixta pütün ⱪǝlbidin manga ǝgǝxkǝn ⱪulum Dawutⱪa ohxax bolmiding,
9 Bet tu esi ļaunu darījis vairāk nekā visi, kas priekš tevis bijuši, un nogājis un sev citus dievus taisījis un lietas bildes taisījis, Mani kaitināt, un tu Mani esi atmetis:
Bǝlki ɵzüngdin ilgiri kǝlgǝnlǝrning ⱨǝmmisidin artuⱪ rǝzillik ⱪilip, mening ƣǝzipimni ⱪozƣap, Meni arⱪangƣa taxlap, berip ɵzünggǝ ƣǝyriy ilaⱨlarni, ⱪuyma mǝbudlarni yasatting.
10 Tāpēc redzi, Es vedīšu ļaunumu pār Jerobeama namu un izdeldēšu no Jerobeama visu, kas mīž pie sienas, tos lielos un tos mazos iekš Israēla, un izmēzīšu Jerobeama nama pēcnākamus, itin kā sūdi top izmēzti, tiekams tas visai būs pagalam.
Xuning üqün Mǝn Yǝroboamning jǝmǝtigǝ bala qüxürüp, Yǝroboamning Israildiki handanidin ⱨǝmmǝ ǝrkǝkni, ⱨǝtta ajiz yaki meyip bolsimu ⱨǝmmisini üzüp taxlaymǝn, adǝmlǝr poⱪ-tezǝklǝrni süpürgǝndǝk Yǝroboamning jǝmǝtidin ⱪalƣinini yoⱪ bolƣuqǝ süpürimǝn.
11 Kas no Jerobeama mirst pilsētā, to suņi ēdīs, un kas mirst laukā, to putni apakš debess ēdīs, jo Tas Kungs to runājis.
Yǝroboamdin bolƣanlardin xǝⱨǝrdǝ ɵlginini itlar yǝydu; sǝⱨrada ɵlginini asmandiki ⱪuxlar yǝydu. Qünki Pǝrwǝrdigar xundaⱪ sɵz ⱪilƣandur.
12 Bet tu, celies, ej uz mājām, un kad tavas kājas ieies pilsēta, tad tas bērns mirs.
Əmdi sǝn bolsang, ⱪopup ɵz ɵyünggǝ barƣin; ayiƣing xǝⱨǝrgǝ kirgǝn ⱨaman, bala ɵlidu.
13 Un viss Israēls viņu nožēlos un viņu apraks, jo šis vien no Jerobeama nāks kapā, tāpēc ka Tas Kungs, Israēla Dievs, iekš tā ko laba atradis Jerobeama namā.
Pütün Israil uning üqün matǝm tutup uni dǝpnǝ ⱪilidu. Qünki Yǝroboamning jǝmǝtidin ⱪǝbrigǝ ⱪoyulidiƣan yalƣuz xula bolidu; qünki Yǝroboamning jǝmǝtining arisida Israilning Hudasi Pǝrwǝrdigarning aldida pǝⱪǝt xuningda pǝzilǝt tepildi.
14 Bet Tas Kungs sev iecels ķēniņu pār Israēli, kas Jerobeama namu tai dienā izdeldēs. Un ko? Tas jau ir klātu.
Əmdi Pǝrwǝrdigar Ɵzigǝ Yǝroboamning jǝmǝtini üzüp taxlaydiƣan, Israilning üstigǝ ⱨɵküm süridiƣan bir padixaⱨni tiklǝydu. Dǝrⱨǝⱪiⱪǝt, u pat arida bolidu!
15 Tas Kungs sitīs Israēli, itin kā niedre ūdenī top šaubīta, un izstums Israēli no šās labās zemes, ko Viņš devis viņu tēviem, un tos izkaisīs viņpus upes, tāpēc ka tie sev elkastabus taisījuši, To Kungu kaitinādami.
Pǝrwǝrdigar Israilni urup, huddi suda lingxip ⱪalƣan ⱪumuxtǝk ⱪilip ⱪoyidu, ata-bowiliriƣa tǝⱪdim ⱪilƣan bu yahxi zemindin ⱪomurup, ularni [Əfrat] dǝryasining u tǝripigǝ tarⱪitidu; qünki ular ɵzigǝ «Axǝraⱨ butlar»ni yasap Pǝrwǝrdigarning ƣǝzipini ⱪoziƣidi.
16 Un Viņš Israēli nodos Jerobeama grēku dēļ, ar ko pats grēkojis un Israēli apgrēcinājis.
Yǝroboamning sadir ⱪilƣan gunaⱨliri tüpǝylidin, uning Israilni gunaⱨ ⱪildurƣini tüpǝylidin, Huda Israilni taxlap beridu!»».
17 Tad Jerobeama sieva cēlās un gāja un nonāca Tircā. Kad nu viņa pie nama sliekšņa nāca, tad tas bērns nomira.
Xuning bilǝn Yǝroboamning ayali ⱪopup, yolƣa qiⱪip Tirzaⱨⱪa ⱪaytip kǝldi. U ɵyining bosuƣisidin atlixiƣa bala ɵldi.
18 Un to apraka, un viss Israēls viņu apgauda pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš bija runājis caur Savu kalpu, pravieti Ahiju.
Ular uni dǝpnǝ ⱪildi. Pǝrwǝrdigarning Ɵz ⱪuli Ahiyaⱨ pǝyƣǝmbǝr arⱪiliⱪ eytⱪan sɵzidǝk, pütün Israil uning üqün matǝm tutti.
19 Un kas vēl par Jerobeamu stāstāms, kā tas karojis un kā tas valdījis, redzi, tas rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Əmdi Yǝroboamning baxⱪa ixliri, yǝni jǝngliri wǝ ⱪandaⱪ sǝltǝnǝt ⱪilƣanliri toƣrisida mana, «Israil padixaⱨlirining tarih-tǝzkiriliri» degǝn kitabta pütülgǝndur.
20 Un tas laiks, kamēr Jerobeams ķēniņš bijis, ir divdesmit un divi gadi; un tas aizmiga saviem tēviem pakaļ; un viņa dēls Nadabs palika par ķēniņu viņa vietā.
Yǝroboamning sǝltǝnǝt ⱪilƣan waⱪti yigirmǝ ikki yil bolup, u ɵz ata-bowilirining arisida uhlidi. Oƣli Nadab uning ornida ⱨɵküm sürdi.
21 Un Rekabeams, Salamana dēls, bija ķēniņš pār Jūdu. Četrdesmit un vienu gadu Rekabeams bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemes pilsētā, ko Tas Kungs no visām Israēla ciltīm bija izredzējis, tur likt savu vārdu. Un viņa mātes vārds bija Naēma, Amoniete.
Wǝ Sulaymanning oƣli Rǝⱨoboam bolsa Yǝⱨudaning üstigǝ ⱨɵküm sürdi. Rǝⱨoboam padixaⱨ bolƣanda ⱪiriⱪ bir yaxⱪa kirgǝnidi; u Pǝrwǝrdigarning Ɵz namini ayan ⱪilix üqün, Israilning ⱨǝmmǝ ⱪǝbililiri arisidin talliƣan Yerusalem xǝⱨiridǝ on yǝttǝ yil ⱨɵküm sürdi; uning anisining ismi Naamaⱨ bolup, Ammoniy idi.
22 Un Jūda darīja, kas Tam Kungam nepatika, un tie viņu vairāk apkaitināja, nekā visi viņu tēvi bija darījuši ar saviem grēkiem, ar ko tie bija grēkojuši.
Yǝⱨudalar bolsa Pǝrwǝrdigarning nǝziridǝ yamanliⱪ ⱪildi; ular ɵz ata-bowiliri sadir ⱪilƣanliridin ziyadǝ gunaⱨlarni ⱪilip, uning ⱨǝsǝtlik ƣǝzipini ⱪozƣiƣanidi.
23 Un tie arīdzan taisīja sev kalnu altārus un elku bildes un elku stabus uz ikkatra augsta kalna un apakš visiem zaļiem kokiem.
Qünki ular «yuⱪiri jaylar»ni, «but tüwrük»lǝrni wǝ ⱨǝm ⱨǝrbir egiz dɵnglar üstidǝ, ⱨǝrbir kɵk dǝrǝhlǝrning astida «Axǝraⱨ» butlarni yasidi.
24 Un maucinieki bija tai zemē un darīja pēc visām pagānu negantībām, ko Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā.
Wǝ zeminda kǝspiy bǝqqiwazlarmu bar idi. Ular Pǝrwǝrdigar ǝslidǝ Israillarning aldidin ⱨǝydǝp qiⱪarƣan ǝllǝrning barliⱪ yirginqlik ⱨaram ixlirini ⱪilatti.
25 Un ķēniņa Rekabeama piektā gadā Zizaks, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Jeruzālemi,
Rǝⱨoboam padixaⱨning sǝltǝnitining bǝxinqi yilida xundaⱪ boldiki, Misirning padixaⱨi Xixak Yerusalemƣa ⱨujum ⱪildi.
26 Un paņēma Tā Kunga nama mantas un ķēniņa nama mantas: viņš paņēma visu, ir visas priekšturamās zelta bruņas viņš paņēma, ko Salamans bija licis taisīt.
U Pǝrwǝrdigarning ɵyidiki gɵⱨǝr-bayliⱪlarni ⱨǝm padixaⱨning ordisidiki gɵⱨǝr-bayliⱪlarni elip kǝtti; u ⱨǝmmisini, jümlidin Sulayman yasatⱪan altun siparlarnimu elip kǝtti.
27 Ķēniņš Rekabeams viņu vietā taisīja priekšturamās bruņas no vara, un tās deva pils karavīru virsnieku rokā, kas apsargāja ķēniņa nama durvis.
Ularning ornida Rǝⱨoboam padixaⱨ mistin birmunqǝ sipar-ⱪalⱪanlar yasitip, ularni padixaⱨ ordisining kirix yolini saⱪlaydiƣan pasiban bǝglirining ⱪoliƣa tapxurdi.
28 Kad nu ķēniņš uz Tā Kunga namu gāja, tad pils karavīri tās nesa un pēc tie tās atkal nonesa pils karavīru istabā.
Xundaⱪ ⱪilip, padixaⱨ ⱨǝr ⱪetim Pǝrwǝrdigarning ɵyigǝ kiridiƣan qaƣda, pasibanlar u sipar-ⱪalⱪanlarni kɵtürüp qiⱪatti, andin ularni yǝnǝ pasibanhaniƣa ǝkirip ⱪoyuxatti.
29 Kas vēl stāstāms par Rekabeamu un par visu, ko viņš darījis, redzi, tas rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
Əmma Rǝⱨoboamning baxⱪa ixliri wǝ ⱪilƣinining ⱨǝmmisi «Yǝⱨuda padixaⱨlirining tarih-tǝzkiriliri» degǝn kitabta pütülgǝn ǝmǝsmidi?
30 Un starp Rekabeamu un Jerobeamu bija karš visu mūžu.
Rǝⱨoboam bilǝn Yǝroboam barliⱪ künliridǝ bir-biri bilǝn jǝng ⱪilixip turƣanidi.
31 Un Rekabeams gāja dusēt pie saviem tēviem un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilsētā. Un viņa mātes vārds bija Naēma, Amoniete, un viņa dēls Abijams palika par ķēniņu viņa vietā.
Rǝⱨoboam ɵz ata-bowilirining arisida uhlidi wǝ «Dawutning xǝⱨiri»dǝ dǝpnǝ ⱪilindi. Uning anisining ismi Naamaⱨ bolup, bir Ammoniy idi. Rǝⱨoboamning oƣli Abiyam atisining ornida padixaⱨ boldi.
