Pirmā Ķēniņu 14
1 Tanī laikā Abija, Jerobeama dēls, saslima.
I taua wa ka turorotia a Apia tama a Ieropoama.
2 Un Jerobeams sacīja uz savu sievu: celies un pārģērbies, ka neviens tevi nepazīst, ka tu esi Jerobeama sieva, un ej uz Šīlo; redzi, tur ir pravietis Ahija, kas par mani runājis, ka es būšot ķēniņš pār šiem ļaudīm.
Na ka mea a Ieropoama ki tana wahine, Tena, whakatika, whakareretia ketia tou ahua, kei mohiotia ko te wahine koe a Ieropoama; ka haere ki Hiro, kei reira a Ahia poropiti, nana nei te ki ko ahau hei kingi mo tenei iwi.
3 Un ņem savā rokā desmit maizes un raušus un krūzi ar medu, un ej pie viņa; viņš tev dos ziņu, kas tam bērnam notiks.
A ka mau koe i tou ringa kia tekau nga taro, me etahi keke, me tetahi pounamu honi, ka haere ki a ia: mana e korero ki a koe, ka pehea ranei te tamaiti.
4 Un Jerobeama sieva tā darīja un cēlās un gāja uz Šīlo un nāca Ahijas namā. Bet Ahija nevarēja redzēt, jo viņa acis bija tumšas metušās no vecuma.
Na, pera tonu te wahine a Ieropoama, whakatika ana, haere ana ki Hiro, tae tonu atu ki te whare o Ahia. Na kihai i ahei i a Ahia te titiro, kua maro hoki ona kanohi, kua koroheketia hoki ia.
5 Bet Tas Kungs sacīja uz Ahiju: redzi, Jerobeama sieva nāk, tev ko vaicāt sava dēla pēc, jo tas ir slims. Tā un tā tev uz viņu būs runāt; kad viņa nāks, tad izliksies sveša.
Na ka mea a Ihowa ki a Ahia, Nana, ko te wahine tenei a Ieropoama te haere mai nei ki te rapu kupu i a koe mo tana tama; e mate ana hoki: kia penei tau ki atu ki a ia; no te mea, ina tae mai ia, tera ia e whakaahua i a ia ki tetahi wahine ke.
6 Kad nu Ahija dzirdēja viņas kāju troksni, viņai pa durvīm ienākot, tad viņš sacīja: nāc iekšā, Jerobeama sieva, kāpēc tu liecies sveša? Es tev esmu bargs vēstnesis.
Heoi, i te rongonga o Ahia i te haruru o ona waewae, i a ia i tomo mai ai i te kuwaha, ka mea ia, Tomo mai, e te wahine a Ieropoama: he aha koe i whakaahua ke ai i a koe? he pakeke hoki nga korero i tonoa mai ai ahau ki a koe.
7 Ej, saki Jerobeamam: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: tāpēc ka Es tevi paaugstinājis no tiem ļaudīm un tevi par valdītāju cēlis pār Maniem Israēla ļaudīm,
Haere, korero ki a Ieropoama, Ko te kupu tenei a Ihowa, a te Atua o Iharaira, Na kua whakanuia na koe e ahau i roto i te iwi, kua meinga hei rangatira mo taku iwi, mo Iharaira,
8 Un atrāvis valstību no Dāvida nama un tev to devis, un tu neesi bijis kā Mans kalps Dāvids, kas Manus baušļus sargājis un pie Manis turējies ar visu savu sirdi, darīdams vien, kas pareizi Manās acīs;
A haea ana e ahau te kingitanga i te whare o Rawiri, hoatu ana ki a koe: heoi kihai koe i rite ki taku pononga, ki a Rawiri, i pupuri nei i aku whakahau, a whakapaua ana tona ngakau ki te whai i ahau, a ko te tika anake hei mahi mana ki toku aroa ro;
9 Bet tu esi ļaunu darījis vairāk nekā visi, kas priekš tevis bijuši, un nogājis un sev citus dievus taisījis un lietas bildes taisījis, Mani kaitināt, un tu Mani esi atmetis:
Otiia hira ake te kino o au mahi i a te katoa i mua atu i a koe: i haere hoki koe, i hanga i etahi atua ke mau, me nga whakapakoko whakarewa, hei whakapataritari i ahau, a whiua ana ahau e koe ki muri i a koe, ki tou tuara.
10 Tāpēc redzi, Es vedīšu ļaunumu pār Jerobeama namu un izdeldēšu no Jerobeama visu, kas mīž pie sienas, tos lielos un tos mazos iekš Israēla, un izmēzīšu Jerobeama nama pēcnākamus, itin kā sūdi top izmēzti, tiekams tas visai būs pagalam.
Na reira ka hoatu e ahau he kino ki runga i te whare o Ieropoama, a ka hautopea atu e ahau nga tamariki tane katoa i a Ieropoama, te hunga o Iharaira i tutakina ki roto, i mahue ranei ki waho, a ka tahia rawatia atu te whare o Ieropoama, ka pera tia me te paru e tahia ana e te tangata, a poto noa.
11 Kas no Jerobeama mirst pilsētā, to suņi ēdīs, un kas mirst laukā, to putni apakš debess ēdīs, jo Tas Kungs to runājis.
Ko te hunga o Ieropoama e mate ki te pa ma nga kuri e kai; ko nga mea hoki e mate ki te parae ma nga manu o te rangi e kai; he mea ki mai hoki tenei na Ihowa.
12 Bet tu, celies, ej uz mājām, un kad tavas kājas ieies pilsēta, tad tas bērns mirs.
Na reira whakatika koe, haere ki tou whare: a kia tomo ou waewae ki te pa, ka mate te tamaiti.
13 Un viss Israēls viņu nožēlos un viņu apraks, jo šis vien no Jerobeama nāks kapā, tāpēc ka Tas Kungs, Israēla Dievs, iekš tā ko laba atradis Jerobeama namā.
A ma Iharaira katoa ia e tangi, ma ratou ia e tanu; ko ia anake hoki o Ieropoama e tae ki te urupa, no te mea nona tetahi mea pai ki a Ihowa, ki te Atua o Iharaira i kitea i roto i te whare o Ieropoama.
14 Bet Tas Kungs sev iecels ķēniņu pār Israēli, kas Jerobeama namu tai dienā izdeldēs. Un ko? Tas jau ir klātu.
Ka ara ano hoki i a Ihowa he kingi mana mo Iharaira, hei hautope i te whare o Ieropoama, i taua ra: he aha ra? aianei nei ano.
15 Tas Kungs sitīs Israēli, itin kā niedre ūdenī top šaubīta, un izstums Israēli no šās labās zemes, ko Viņš devis viņu tēviem, un tos izkaisīs viņpus upes, tāpēc ka tie sev elkastabus taisījuši, To Kungu kaitinādami.
Ka patua hoki a Iharaira e Ihowa, ka peratia me te kakaho e whakangaueuetia ana i roto i te wai, a ka hutia atu a Iharaira i tenei whenua pai i hoatu nei e ia ki o ratou matua; a ka titaria ki tawahi o te awa; mo ratou i hanga i a ratou Aherimi hei whakapataritari i a Ihowa.
16 Un Viņš Israēli nodos Jerobeama grēku dēļ, ar ko pats grēkojis un Israēli apgrēcinājis.
Na ka tukua atu a Iharaira e ia mo nga hara o Ieropoama i hara nei ia, i hara ai hoki a Iharaira.
17 Tad Jerobeama sieva cēlās un gāja un nonāca Tircā. Kad nu viņa pie nama sliekšņa nāca, tad tas bērns nomira.
Na whakatika ana te wahine a Ieropoama, haere ana, kua tae ki Tirita: a, tae kau ia ki te paepae o te whare, ka mate te tamaiti.
18 Un to apraka, un viss Israēls viņu apgauda pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš bija runājis caur Savu kalpu, pravieti Ahiju.
Na tanumia ana ia e Iharaira katoa, a tangihia iho; ko ta Ihowa kupu tera i korero ai, ara ta tana pononga, ta Ahia poropiti.
19 Un kas vēl par Jerobeamu stāstāms, kā tas karojis un kā tas valdījis, redzi, tas rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Na, ko era meatanga a Ieropoama, ko ana whawhai, ko tona kingitanga, koia tena e mau na i te pukapuka o nga ra o nga kingi o Iharaira.
20 Un tas laiks, kamēr Jerobeams ķēniņš bijis, ir divdesmit un divi gadi; un tas aizmiga saviem tēviem pakaļ; un viņa dēls Nadabs palika par ķēniņu viņa vietā.
Na, ko nga ra i kingi ai a Ieropoama, e rua tekau ma rua tau, a moe ana ia ki ona matua, a ko tana tama, ko Natapa te kingi i muri i a ia.
21 Un Rekabeams, Salamana dēls, bija ķēniņš pār Jūdu. Četrdesmit un vienu gadu Rekabeams bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemes pilsētā, ko Tas Kungs no visām Israēla ciltīm bija izredzējis, tur likt savu vārdu. Un viņa mātes vārds bija Naēma, Amoniete.
Na ko Rehopoama tama a Horomona te kingi o Hura. E wha tekau ma tahi nga tau o Rehopoama i tona meatanga hei kingi; a kotahi tekau ma whitu ona tau i kingi ai ki Hiruharama, ki te pa i whiriwhiri e Ihowa i roto i nga iwi katoa o Iharaira hei wai hotanga iho mo tona ingoa. Ko te ingoa hoki o tona whaea ko Naama, he Amoni.
22 Un Jūda darīja, kas Tam Kungam nepatika, un tie viņu vairāk apkaitināja, nekā visi viņu tēvi bija darījuši ar saviem grēkiem, ar ko tie bija grēkojuši.
Na ka kino te mahi a Hura ki te titiro a Ihowa, a whakapataritaritia ana ia e ratou ki o ratou hara i hara ai ratou, a hae iho ia; nui atu hoki i a o ratou matua katoa i mea ai.
23 Un tie arīdzan taisīja sev kalnu altārus un elku bildes un elku stabus uz ikkatra augsta kalna un apakš visiem zaļiem kokiem.
I hanga hoki e ratou etahi wahi tiketike ma ratou, me etahi pou, me etahi Aherimi, ki nga puke teitei katoa, ki raro hoki i nga rakau kouru nui katoa.
24 Un maucinieki bija tai zemē un darīja pēc visām pagānu negantībām, ko Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā.
I taua whenua ano etahi e whakahoroma ana, e mahi ana i nga mea whakarihariha katoa a nga tauiwi i peia nei e Ihowa i te aroaro o nga tama a Iharaira.
25 Un ķēniņa Rekabeama piektā gadā Zizaks, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Jeruzālemi,
Na i te rima o nga tau o Kingi Rehopoama ka tae mai a Hihaka kingi o Ihipa ka whakapaea a Hiruharama:
26 Un paņēma Tā Kunga nama mantas un ķēniņa nama mantas: viņš paņēma visu, ir visas priekšturamās zelta bruņas viņš paņēma, ko Salamans bija licis taisīt.
A taria atu ana e ia nga taonga o te whare o Ihowa, me nga taonga o te whare o te kingi; i mauria katoatia atu e ia: a i mauria atu hoki e ia nga pukupuku koura katoa i hanga e Horomona.
27 Ķēniņš Rekabeams viņu vietā taisīja priekšturamās bruņas no vara, un tās deva pils karavīru virsnieku rokā, kas apsargāja ķēniņa nama durvis.
Na hanga ana e Kingi Rehopoama etahi pukupuku parahi hei whakakapi mo era, a tukua ana e ia ki nga ringa o nga rangatira o nga kaitiaki i tiaki nei i te tatau o te whare o te kingi.
28 Kad nu ķēniņš uz Tā Kunga namu gāja, tad pils karavīri tās nesa un pēc tie tās atkal nonesa pils karavīru istabā.
A i o te kingi haerenga ki te whare o Ihowa, ka maua aua mea e nga kaitiaki, ka whakahokia ano e ratou ki te whare o nga kaitiaki.
29 Kas vēl stāstāms par Rekabeamu un par visu, ko viņš darījis, redzi, tas rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
Na, ko era atu meatanga a Rehopoama me ana mahi katoa, kahore ianei i tuhituhia ki te pukapuka o nga meatanga o nga ra o nga kingi o Hura?
30 Un starp Rekabeamu un Jerobeamu bija karš visu mūžu.
A he whawhai tonu ta Rehopoama raua ko Ieropoama ki a raua i o raua ra katoa.
31 Un Rekabeams gāja dusēt pie saviem tēviem un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilsētā. Un viņa mātes vārds bija Naēma, Amoniete, un viņa dēls Abijams palika par ķēniņu viņa vietā.
Na ka moe a Rehopoama ki ona matua, a tanumia iho ki ona matua ki te pa o Rawiri: a ko te ingoa hoki o tona whaea ko Naama, he Amoni. A ko Apiama, ko tana tama te kingi i muri i a ia.
