Pirmā Ķēniņu 14
1 Tanī laikā Abija, Jerobeama dēls, saslima.
To nathuem ah Jeroboam capa Abijah loe ngannat.
2 Un Jerobeams sacīja uz savu sievu: celies un pārģērbies, ka neviens tevi nepazīst, ka tu esi Jerobeama sieva, un ej uz Šīlo; redzi, tur ir pravietis Ahija, kas par mani runājis, ka es būšot ķēniņš pār šiem ļaudīm.
Jeroboam mah a zu khaeah, Angthawk loe, nang loe kai ih zu ni, tiah kaminawk mah panoek o han ai ah na krang to angthlaeng ah loe, Shiloh ah caeh ah; kai loe hae kaminawk ukkung siangpahrang ah om tih, tiah taphong tahmaaa Ahijah loe to vangpui ah oh.
3 Un ņem savā rokā desmit maizes un raušus un krūzi ar medu, un ej pie viņa; viņš tev dos ziņu, kas tam bērnam notiks.
Takaw kae hato, karoem takaw hoi khoitui pailang maeto sin ah loe, anih khaeah caeh ah; nawkta loe kawbangmaw om tih, tiah anih mah na thui tih hmang, tiah a naa.
4 Un Jerobeama sieva tā darīja un cēlās un gāja uz Šīlo un nāca Ahijas namā. Bet Ahija nevarēja redzēt, jo viņa acis bija tumšas metušās no vecuma.
A thuih pae ih lok baktih toengah, Jeroboam zu mah sak; angthawk moe, Shiloh ah Ahijah im ah caeh.
5 Bet Tas Kungs sacīja uz Ahiju: redzi, Jerobeama sieva nāk, tev ko vaicāt sava dēla pēc, jo tas ir slims. Tā un tā tev uz viņu būs runāt; kad viņa nāks, tad izliksies sveša.
Toe Angraeng mah Ahijah khaeah, Khenah, anih ih capa loe ngannat pongah, a capa kawng dueng hanah Jeroboam ih zu nang khaeah angzo tih, anih ih caa kawbangmaw om tih, tiah nang mah thui paeh, anih loe nang khaeah nongpata kalah baktiah angsah tih, tiah a naa.
6 Kad nu Ahija dzirdēja viņas kāju troksni, viņai pa durvīm ienākot, tad viņš sacīja: nāc iekšā, Jerobeama sieva, kāpēc tu liecies sveša? Es tev esmu bargs vēstnesis.
To pongah thok taeng ih khok tangkan atuen to Ahijah mah thaih naah, Jeroboam zu angzo ah; tipongah kalah nongpata baktiah nang sak loe? Nang khaeah tamthang kasae thuih han ka tawnh.
7 Ej, saki Jerobeamam: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: tāpēc ka Es tevi paaugstinājis no tiem ļaudīm un tevi par valdītāju cēlis pār Maniem Israēla ļaudīm,
Jeroboam khaeah caeh loe, Israel Angraeng Sithaw mah, Kaminawk thung hoiah nang hae kang qoih moe, kaimah ih Israel kaminawk ukkung ah kang toengh tahang,
8 Un atrāvis valstību no Dāvida nama un tev to devis, un tu neesi bijis kā Mans kalps Dāvids, kas Manus baušļus sargājis un pie Manis turējies ar visu savu sirdi, darīdams vien, kas pareizi Manās acīs;
David imthung takoh hoi prae to ka tapraek moe, nang hanah kang paek; toe nang loe ka tamna David baktiah na om ai; anih mah loe ka paek ih loknawk to pakuem moe, poekhaih palungthin boih hoiah ka hnukah bang; ka mikhnuk ah katoeng hmuen khue ni a sak;
9 Bet tu esi ļaunu darījis vairāk nekā visi, kas priekš tevis bijuši, un nogājis un sev citus dievus taisījis un lietas bildes taisījis, Mani kaitināt, un tu Mani esi atmetis:
nang loe na hmaa ah kaom kaminawk boih pongah nung kue kasae hmuen to na sak; nangmah hanah kalah sithawnawk, krangnawk to na sak; palung nang phuisak moe, kai hae na hnukbangah nang vah;
10 Tāpēc redzi, Es vedīšu ļaunumu pār Jerobeama namu un izdeldēšu no Jerobeama visu, kas mīž pie sienas, tos lielos un tos mazos iekš Israēla, un izmēzīšu Jerobeama nama pēcnākamus, itin kā sūdi top izmēzti, tiekams tas visai būs pagalam.
to pongah khenah, Jeroboam imthung takoh ah sethaih ka phaksak han; misong hoi kaloih kami thui ai ah, Israel ah kaom Jeroboam ih acaeng nongpanawk to ka hum boih han; kami mah hmai hoiah maitaw aek thlaek baktih toengah, kanghmat Jeroboam ih imthung takoh tamit boih ai karoek to, hmai hoiah ka thlaek han.
11 Kas no Jerobeama mirst pilsētā, to suņi ēdīs, un kas mirst laukā, to putni apakš debess ēdīs, jo Tas Kungs to runājis.
Vangpui thungah kadueh Jeroboam ih kaminawk loe, uinawk mah caa o tih; taw ah dueh kaminawk loe, van ih tavaanawk mah caa o tih, tiah Angraeng mah thuih boeh.
12 Bet tu, celies, ej uz mājām, un kad tavas kājas ieies pilsēta, tad tas bērns mirs.
Nang doeh im ah amlaem lai ah; vangpui thungah na phak naah, nawkta to dueh tih.
13 Un viss Israēls viņu nožēlos un viņu apraks, jo šis vien no Jerobeama nāks kapā, tāpēc ka Tas Kungs, Israēla Dievs, iekš tā ko laba atradis Jerobeama namā.
Israel kaminawk boih mah anih to qah o haih ueloe, aphum o tih; Jeroboam imthung takoh ah to nawkta khue ni aphum o tih; Jeroboam imthung takoh thungah anih nui khue ah ni, Israel Angraeng Sithaw mah kahoih hmuen to hnuk.
14 Bet Tas Kungs sev iecels ķēniņu pār Israēli, kas Jerobeama namu tai dienā izdeldēs. Un ko? Tas jau ir klātu.
To na niah Jeroboam imthung takoh amrosak hanah, Angraeng mah angmah hanah Israel ukkung siangpahrang to tacawtsak tih; natuek naah maw tacawtsak tih? Vaihi roe ah om tih.
15 Tas Kungs sitīs Israēli, itin kā niedre ūdenī top šaubīta, un izstums Israēli no šās labās zemes, ko Viņš devis viņu tēviem, un tos izkaisīs viņpus upes, tāpēc ka tie sev elkastabus taisījuši, To Kungu kaitinādami.
Asherah krangnawk to a sak o moe, Angraeng to palungphui o sak pongah, tui thungah anghuen sakrungkung baktih toengah, Angraeng mah Israel to bop tih; ampanawk khaeah paek ih prae kahoih thung hoiah Israel to tangzun hoiah aphongh uloe, vapui zaeh ah amhet o boih tih.
16 Un Viņš Israēli nodos Jerobeama grēku dēļ, ar ko pats grēkojis un Israēli apgrēcinājis.
Israel kaminawk zaesakkung, Jeroboam ih zaehaih pongah, Israel kaminawk to pahnawt tih boeh, tiah lok ang thuih, tiah thui paeh, tiah a naa.
17 Tad Jerobeama sieva cēlās un gāja un nonāca Tircā. Kad nu viņa pie nama sliekšņa nāca, tad tas bērns nomira.
To naah Jeroboam ih zu loe angthawk moe, Tirhzah vangpui ah caeh; im thok to a cawh naah, nawkta to duek;
18 Un to apraka, un viss Israēls viņu apgauda pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš bija runājis caur Savu kalpu, pravieti Ahiju.
anih to aphum o moe, a tamna tahmaaa Ahijah khaeah Angraeng mah thuih ih lok baktih toengah, Israel kaminawk boih mah anih to qah o haih.
19 Un kas vēl par Jerobeamu stāstāms, kā tas karojis un kā tas valdījis, redzi, tas rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Jeroboam siangpahrang ah oh nathung sak ih hmuennawk, misatukhaih hoi a ukhaihnawk loe, khenah, Israel siangpahrangnawk ih ahmin pakuemhaih cabu thungah tarik o.
20 Un tas laiks, kamēr Jerobeams ķēniņš bijis, ir divdesmit un divi gadi; un tas aizmiga saviem tēviem pakaļ; un viņa dēls Nadabs palika par ķēniņu viņa vietā.
Jeroboam loe saning pumphae hnetto thung siangpahrang ah oh pacoengah, ampanawk khaeah anghak; anih zuengah a capa Nadab to siangpahrang ah oh.
21 Un Rekabeams, Salamana dēls, bija ķēniņš pār Jūdu. Četrdesmit un vienu gadu Rekabeams bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemes pilsētā, ko Tas Kungs no visām Israēla ciltīm bija izredzējis, tur likt savu vārdu. Un viņa mātes vārds bija Naēma, Amoniete.
Solomon capa Rehoboam loe Judah prae siangpahrang ah oh, anih loe saning quipalito pacoeng, saningto oh boeh. Angraeng angmah ih ahmin suek hanah, Israel acaengnawk boih thungah a qoih ih, Jerusalem vangpui ah saning hatlaisarihto siangpahrang ah oh; anih ih amno loe Ammon kami, Naamah.
22 Un Jūda darīja, kas Tam Kungam nepatika, un tie viņu vairāk apkaitināja, nekā visi viņu tēvi bija darījuši ar saviem grēkiem, ar ko tie bija grēkojuši.
Judah loe Angraeng mikhnuk ah kahoih ai hmuen to sak; nihcae loe ampanawk mah sak ih zaehaih pong kanung kue zaehaihnawk to sak o pongah, Angraeng to palungphui o sak.
23 Un tie arīdzan taisīja sev kalnu altārus un elku bildes un elku stabus uz ikkatra augsta kalna un apakš visiem zaļiem kokiem.
Nihcae loe kasang ahmuennawk, krangnawk hoi Asherah kranggnawk to, mae sang hoi kahing thingkungnawk tlim boih ah sak o.
24 Un maucinieki bija tai zemē un darīja pēc visām pagānu negantībām, ko Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā.
Prae thungah nongpa hoi nongpa zae sakhaih to oh; Angraeng mah Israel kaminawk hmaa ah haek pae ih kaminawk mah sak o ih panuet thok hmuennawk to nihcae mah sak o toeng.
25 Un ķēniņa Rekabeama piektā gadā Zizaks, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Jeruzālemi,
Rehoboam siangpahrang ah ohhaih saning pangato haih naah, Izip siangpahrang Shishak mah Jerusalem to tuk;
26 Un paņēma Tā Kunga nama mantas un ķēniņa nama mantas: viņš paņēma visu, ir visas priekšturamās zelta bruņas viņš paņēma, ko Salamans bija licis taisīt.
anih mah Angraeng imthung ih hmuennawk hoi siangpahrang im ih hmuennawk to lak boih; Solomon mah sui hoiah sak ih aphawnawk, hmuenmae congcanawk doeh lak boih.
27 Ķēniņš Rekabeams viņu vietā taisīja priekšturamās bruņas no vara, un tās deva pils karavīru virsnieku rokā, kas apsargāja ķēniņa nama durvis.
To pongah Rehoboam siangpahrang mah sui hoiah sak ih aphawnawk zuengah sumkamling aphawnawk to sak moe, siangpahrang im khongkha katoep misatuh ukkung ban ah paek.
28 Kad nu ķēniņš uz Tā Kunga namu gāja, tad pils karavīri tās nesa un pēc tie tās atkal nonesa pils karavīru istabā.
Siangpahrang Angraeng imthungah akun kruek, khongkha toep kaminawk mah to aphaw to sinh o; to pacoengah misatoep kaminawk ohhaih ahmuen ah suek o let.
29 Kas vēl stāstāms par Rekabeamu un par visu, ko viņš darījis, redzi, tas rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
Rehoboam siangpahrang ah oh nathung kaom hmuennawk hoi a sak ih hmuennawk boih loe, Judah siangpahrangnawk ahmin pakuemhaih cabu thungah tarik o na ai maw?
30 Un starp Rekabeamu un Jerobeamu bija karš visu mūžu.
Rehoboam hoi Jeroboam loe hing thung misa angtuk hoi.
31 Un Rekabeams gāja dusēt pie saviem tēviem un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilsētā. Un viņa mātes vārds bija Naēma, Amoniete, un viņa dēls Abijams palika par ķēniņu viņa vietā.
To pacoengah Rehoboam loe ampanawk khaeah anghak moe, David vangpui ah aphum o. Amno ih ahmin loe Naamah, Ammon kami ah oh. To pacoengah anih zuengah a capa Abijam to siangpahrang ah oh.
