Pirmā Ķēniņu 12
1 Un Rekabeams nogāja uz Šehemi, jo viss Israēls bija nācis uz Šehemi, viņu celt par ķēniņu.
Rehoboam chu Shechem’ah aga chen, hichea chun Israel pumpi’n ama chu leng chansah dingin ana kikhom khom uvin ahi.
2 Un Jerobeams, Nebata dēls, (to) dzirdēja vēl būdams Ēģiptes zemē, (jo viņš no ķēniņa Salamana bija bēdzis un dzīvoja Ēģiptes zemē).
Nebat chapa Jeroboam chun hichu ajah phat in Egypt’a konin ahung kile tan ahi. Ama chu Solomon lengpa a kona Egypt achu ana jamlut na ahi.
3 Tad tie nosūtīja un viņu aicināja. Un Jerobeams un visa Israēla draudze nāca un runāja ar Rekabeamu un sacīja:
Israel lamkai ten ama chu ana kouvun hiti chun Jeroboam chu Israel pumpi chutoh Rehoboam toh kihoulim khom dingin ana che uvin ahi.
4 Tavs tēvs mums ir uzspiedis visai grūtu jūgu; atvieglini nu to grūto kalpošanu un to smago jūgu, ko tavs tēvs mums uzlicis, tad mēs tev gribam kalpot.
Amahon ajah’a, “Napa Solomon chun eina bolgim lheh jengun ahi. Hijeh chun napa in, poh hahsa sa eikoiden un, nangin nasuh lhomjep’a, nom dom a neilhaule, naglenggam a kitah tan in pang unge,” atiuve.
5 Bet viņš uz tiem sacīja: noejat līdz parītam, tad atnākat atkal pie manis. Un tie ļaudis aizgāja.
Rehoboam in adonbut in, “Hiche thu’a hi ki ngaito na ding nithum phat neipeuvin, chujouteng leh ka donbutna ngai dingin hung kit tauvin,” ati. Hichun mipiho jong akile tauve.
6 Un ķēniņš Rekabeams prasīja padomu no tiem vecajiem, kas viņa tēva Salamana priekšā bija stāvējuši, kad tas vēl dzīvoja, un viņš sacīja: Kādu padomu jūs dodat, kā šiem ļaudīm būs atbildēt?
Hichun Rehoboam lengpa chun apa Solomon thumop a anapang upa ho chu ana kihou pin, “Hiche thua hi ipi na gel uvem? Iti ka donbut ding ham nei seipeh un,” ati.
7 Un tie uz viņu runāja un sacīja: ja tu šodien šiem ļaudīm iztiksi un tiem darīsi pa prātam un tos paklausīsi un labus vārdus uz tiem runāsi, tad tie tev būs par kalpiem visu mūžu.
Hichun upa ho chun adonbut un, “Nangin amaho chungahi na vaihom nom jing’a ahile adei banguvin donbut in chuti leh amaho hi nangma midih tah hi jing diu ahi,” atipeh uve.
8 Bet viņš atmeta to vecaju padomu, ko tie viņam bija devuši, un prasīja padomu no tiem jauniem, kas ar viņu bija uzauguši un viņa priekšā stāvēja.
Ahinlah Rehoboam in tehseho thumop la louvin khangdong amatoh hung seilen khomho ama thumop’a hung pang hojoh chu ipi na gel uvem tin ana dong tan ahi.
9 Un viņš uz tiem sacīja: kādu padomu jūs dodat, kā lai atbildam šiem ļaudīm, kas uz mani runājuši un sacījuši: atvieglini to jūgu, ko tavs tēvs mums uzlicis?
Aman amaho jah’a chun, “Hiche mipi hon napan kachung uva pohgih eipoh sah uhi neisuh lhompeh un atiu hi, iti ka donbut ding ham?” tin ana dongin ahi.
10 Un tie jaunie, kas ar viņu bija uzauguši, uz to runāja un sacīja: tā tev būs sacīt uz tiem ļaudīm, kas uz tevi runājuši un sacījuši: tavs tēvs mūsu jūgu grūtu darījis, tad atvieglini tu to mums, - tā tev uz tiem būs sacīt: mans mazais pirksts resnāks nekā mana tēva gurni.
Hiche khangthah hochun, “Pohgih nei suhlhom peh un tia phun ho chu hitin donbut in, ‘Ka khut jung neocha hi kapa kong sang in asa jon ahi.
11 Ja nu mans tēvs jums uzlicis grūtu jūgu, tad es to jūgu jums padarīšu vēl grūtāku. Mans tēvs jūs pārmācījis ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skorpioniem.
Kapan na chung uva pohgih nana pohsah’u chu, keiman ka gihsah cheh ding ahi. Kapan khaojanga na jep’u ahi, kenvang sakol jepna a kajep diu nahiuve tipeh in,” atiuve.
12 Un trešā dienā Jerobeams un visi ļaudis nāca pie Rekabeama, kā ķēniņš bija runājis un sacījis: atnākat atkal pie manis trešā dienā.
Jeroboam le mipi ho chu abonchauvin Rehoboam in a thupeh bang bangin nithum chanin lengpa thupeh ngai dingin ahung kit tauvin ahi.
13 Un ķēniņš tiem ļaudīm atbildēja bargi, jo viņš atmeta to vecaju padomu, ko tie viņam bija devuši.
Ahin Rehoboam in amaho koma chun, upa ho thumop lalou in, ngailou tah’in thu ana sei tan ahi.
14 Un viņš uz tiem runāja pēc to jauno padoma sacīdams: mans tēvs jūsu jūgu ir darījis grūtu, bet es jums to darīšu vēl grūtāku. Mans tēvs jūs pārmācījis ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skorpioniem.
Aman akhangthah chanpi ho thumop joh chu ana sangin, “Kapan pohgih nana pohsah’u chu tuni ahi keiman ka gihsah cheh ding ahi. Kapan khaova najep’u ahin keiman sakol jepna a kajep diu na hiuve,” tin ana donbut tan ahi.
15 Un ķēniņš neklausīja tos ļaudis, jo tā tas bija no Tā Kunga nolikts, ka notiktu pēc tā vārda, ko Tas Kungs bija runājis caur Ahiju no Šīlo uz Jerobeamu, Nebata dēlu.
Hiti chun lengpan mipite chu nasah louvin anakoi tan ahi. Hitobang thilsoh hi Pathen thilgon ahi. Ajeh chu Shiloh a kona hung Ahizah Themgao mangcha a Pakaiyin Nebat chapa Jeroboam kom’a athu hetsah chu guilhun na ding thilsoh ahi.
16 Kad nu viss Israēls redzēja, ka ķēniņš viņiem neklausīja, tad tie ļaudis ķēniņam atkal atbildēja un sacīja: kāda daļa mums ir ar Dāvidu? Mums nav īpašuma pie Isajus dēla. Israēl, ej savos dzīvokļos; zinies nu par savu namu, Dāvid! Tā Israēls gāja uz saviem dzīvokļiem.
Israel mipiten lengpa kom’a ataonau chu asanpeh tapoi ti ahet phat’un, amahon hitin adonbut tauve, “David insung mite mangthah u hen! Jesse chapa chungah lunglutna kanei tapouve, Vo Israel mite inlam kijot tauvin! Vo David! Nang in na insung bou kivet tan,” tin asam un, hiti chun Israel mipi chu ainlam cheh uva akile tauvin ahi.
17 Bet tik pār tiem Israēla bērniem, kas dzīvoja Jūda pilsētās, Rekabeams bija ķēniņš.
Ahinlah Rehoboam in Judahh khopi ho cheng Israel ho chung’a chun vai ana hom nalai jin ahi.
18 Tad ķēniņš Rekabeams sūtīja Adoramu, kas bija strādnieku uzraugs; bet viss Israēls to nomētāja akmeņiem, ka tas nomira. Bet ķēniņš Rekabeams kāpa steigšus ratos, bēgt uz Jeruzālemi.
Rehoboam in namna a natongho chunga vaihompa chu mipi thunun ding chun agah sol’in ahile ama chu mipi hon songin ana seplih tauvin ahi. Hiche thu chu Rehoboam lengpan ajahdoh phat in asakol kangtalai chung’a akaldoh loijin Jerusalem lang’a ajam tan ahi.
19 Tā Israēls atkrita no Dāvida nama līdz šai dienai.
Hiche’a pat hin sahlam gamkai’a um Israel phungho jousen David chilhah khat in achung'uva vai ahop dingu chu anom tapouvin ahi.
20 Un kad viss Israēls dzirdēja, ka Jerobeams bija pārnācis, tad tie sūtīja un viņu aicināja uz sapulci un cēla par ķēniņu pār visu Israēli. Neviens neturējās pie Dāvida nama, kā Jūda cilts vien.
Israel mipiten Jeroboam chu Egypt akonin ahung kilekit taiti ajahphat’un, kikhopna anei un, amachu Israel pumpi chung’a vaipo din atung tauvin ahi. Judahh phung bou chun David chilhahte apanpiuvin ahi.
21 Kad nu Rekabeams nonāca Jeruzālemē, tad viņš sapulcēja visu Jūda namu un Benjamina cilti, simts un astoņdesmit tūkstoš izlasītus kara vīrus, karot ar Israēla namu, valstību atkal vest pie Rekabeama, Salamana dēla.
Rehoboam chu Jerusalem alhung phat’in, aman Judahh le Benjamin phung’a konin a chomkhom in a lenggam tundoh kitna ding’a Israel mite sat dingin sepai sang jakhat le sangsom get alhengdoh in ahi.
22 Bet Dieva vārds notika uz Šemaju, Dieva vīru, tā:
Ahinlah Pathen in Pathen mipa Shemaiah kom’ah hitin ahin seije,
23 Runā uz Rekabeamu, Salamana dēlu, Jūda ķēniņu, un uz visiem Jūda un Benjamina bērniem un uz tiem citiem ļaudīm un saki:
“Benjamin le Judahh mipite ho jouse komle Judahh lengpa Solomon chapa Rehoboam komleh mipi adang jouse kom’ah seijin,
24 Tā saka Tas Kungs: jums nebūs celties un karā iet pret saviem brāļiem, Israēla bērniem; griežaties atpakaļ, ikkatrs savā namā, jo šī lieta caur mani notikusi. Un tie klausīja Tā Kunga vārdam un griezās atpakaļ un aizgāja pēc Tā Kunga vārda.
‘Pathen in hitin aseiye, nasopi Israeltehi kisatpi hih’in, na incheh uva kile tauvin ajeh chu hiche hi keima na toh ahi!’ati. Hitichun Pakai thupeh chu ajui’un, ama ama inlang cheh’a akile tauvin ahi.
25 Un Jerobeams uztaisīja Šehemi Efraīma kalnos un tur dzīvoja, un izgāja no turienes un uztaisīja Pnuēlu.
Jeroboam Ephraim thinglhang gam’ah Shechem khopi chu ana tungdoh in, hichu ama leng khopi ahung hitan ahi. Hijouchun ama achen Panuel khopi jong aga tungdoh in ahi.
26 Un Jerobeams domāja savā sirdī: nu tā valstība atkal nāks pie Dāvida nama;
Jeroboam chu aki ngaiton, “Keima ka chih theilou leh hiche lenggam hi David chilhahte langa le lut kit thei ahi,” tin agel in ahi.
27 Ja šie ļaudis ies uz Jeruzālemi upurēt Tā Kunga namā, tad šo ļaužu sirds atkal griezīsies pie sava kunga, pie Rekabeama, Jūda ķēniņa, un tie mani nokaus un griezīsies atkal pie Rekabeama, Jūda ķēniņa.
“Hiche mipite hi Jerusalema ache uva Pakai Houin a kilhaina agabol jing uva ahileh, Judahh lengpa Rehoboam noiyah avel in hunglutkit get unte, chuleh keima hi eitha uva amahi a Leng uva aki lahlut kit diu ahi,” tin ana gel in ahi.
28 Tāpēc ķēniņš aprunājās un taisīja divus zelta tēlus, un sacīja uz tiem (ļaudīm): jums pa daudz, iet uz Jeruzālemi, redzi, še tavs dievs, Israēl, kas tevi no Ēģiptes zemes izvedis.
Hijeh chun amiching hole athumop ho dungjuiyin, lengpa chun sana in bongnou lim asem in amite kom’a, “Jerusalema Pathen houva nache jiuhi, ahahsa behseh’e, veuvin Israelte Egypt a kona na hinpuidoh uva chu hiche Pathen teni hi ahi,” ati peh in ahi.
29 Un viņš lika vienu Bētelē un otru Danā.
Aman hiche semthu bong nou lim pathen teni hi Bethel khopi ah khat chule Dan khopi ah khat akoiyin ahi.
30 Un tas bija par apgrēcību; jo tie ļaudis gāja gan pie tā viena, gan pie tā otra līdz Danam.
Ahinlah hiche chu amaho din chonsetna nasatah ahung hi khatai, ajeh chu mipin bongnou lim semthu chu ahou tauvin ahi chule mipi hochu Dan lang peh peh’a che touva hiche semthu pathen akikoi chu aga hou jiu ahi.
31 Viņš taisīja arī kalna altāra namu un iecēla priesterus no visādiem ļaudīm, kas nebija no Levja bērniem.
Jeroboam min semthu pathen houna mun’a chun doiphung phabep a tungdoh in, Levi phungmi hilou milham phabep jong thempu in a thenso tan ahi.
32 Un Jerobeams turēja svētkus astotā mēnesī piecpadsmitā mēneša dienā, tāpat kā tos svētkus, kas iekš Jūda bija, un upurēja uz tā altāra. Tā viņš Bētelē darīja, tiem teļiem upurēdams, ko viņš bija taisījis; viņš iecēla arīdzan Bētelē priesterus pie tiem kalna altāriem, ko viņš bija taisījis.
Chule Jeroboam in Bethel khopiah houthudol kut khat jong ana pandoh in, hichu lhaget channa ani somlenga nileh ana boljin ahi. Hichu Judahh ten hoidohna golvah kum khat na khatvei aboljiu tobanga ahi. Bethel muna chun amatah’in jong bongnou lim asemna achun kilhaina asemin chuleh semthu pathen houna in achun thempu phabep jong anapan sah in ahi.
33 Un viņš upurēja uz tā altāra, ko viņš Bētelē bija taisījis, piecpadsmitā mēneša dienā, astotā mēnesī, ko viņš pats bija izdomājis; tā viņš Israēla bērniem iecēla svētkus un upurēja uz tā altāra kvēpinādams.
Hijeh chun, ama tah’in anagon nikho, lhaget lhinna ni, som le nga channa alhinteng Jeroboam amatah in Bethel kilhaina maicham gantha ama lungdei tah’in ana boljin, aman Israelte houthu dol’a kut ana phudoh’a chu ama tah in kilhaina gantha maicham chungah ana bol’in, gim namtui jong ana lhutnam jin ahi.
