Pirmā Ķēniņu 11
1 Un ķēniņš Salamans iemīlēja daudz svešas sievas, bez Faraona meitas vēl Moaba, Ammona, Edoma, Sidona un Hetiešu meitas,
Toe Solomon siangpahrang loe Faro canu pacoengah, kalah nongpata Moab kami, Ammon kami, Edom kami, Sidon kami hoi Hit kaminawk to a koeh.
2 No tām tautām, par ko Tas Kungs uz Israēla bērniem bija sacījis: jums nebūs pie tiem ieiet, un lai tie tāpat neieiet pie jums; tie patiesi jūsu sirdis locīs saviem dieviem pakaļ - šīm Salamans pieķērās ar mīlestību.
To nongpatanawk loe prae kalah kami ah oh o pongah, nihcae to zu haih hmah; na zu haih nahaeloe, nihcae mah angmacae ih sithawnawk khaeah na palungthin ang paqoi o ving tih, tiah Israel kaminawk khaeah thuih pae ih kami ah oh o. Toe Solomon loe to nongpatanawk to koeh khruek.
3 Un viņam bija septiņsimt sievas no augstas kārtas un trīssimt liekas sievas, un viņa sievas novērsa viņa sirdi.
Anih loe siangpahrang imthungah kaom zu cumvai sarihto hoi zula cumvai thumto tawnh; a zunawk mah anih ih poekhaih palungthin to amkhraeng o sak ving.
4 Kad nu Salamans bija vecs palicis, tad viņa sievas viņa sirdi novērsa svešiem dieviem pakaļ, un viņa sirds nepalika pilnīgi pie Tā Kunga, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds.
Solomon mitong na bangah loe a zunawk mah, kalah sithawnawk khaeah palungthin paqoi pae o ving; ampa David poekhaih palungthin baktiah, a poekhaih palungthin kakoep ah Angraeng khaeah caeh boih ai boeh.
5 Tā Salamans staigāja pakaļ Astartei, Sidonas dieveklei, un Milkomam, Amoniešu negantam elkam.
Solomon loe Sidon kaminawk ih sithaw nongpata Ashtoreth hoi panuet thok Ammon kaminawk ih sithaw Milkom khaeah caeh.
6 Un Salamans darīja, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, un nedzinās taisni pēc Tā Kunga, kā viņa tēvs Dāvids.
Solomon loe Angraeng mikhnuk ah kasae hmuen to sak; ampa David mah sak ih baktiah, Angraeng khaeah palungthin boih hoi caeh ai boeh.
7 Tolaik Salamans uztaisīja kalna altāri Kamosam, Moabiešu negantam elkam, tai kalnā Jeruzālemei pretī, un Molekam, Amoniešu negantam elkam.
Solomon loe Jerusalem hmaa ah kaom mae nuiah, panuet thok Moab sithaw Khemosh hoi panuet thok Ammon kaminawk ih Molek sithaw hanah, hmuensang to sak pae.
8 Un tā Salamans darīja visām savām svešām sievām, kas saviem elkudieviem kvēpināja un upurēja.
To tiah prae kalah zunawk boih hanah a sak pae; nihcae loe hmuihoih thlaek o moe, angmacae ih sithawnawk khaeah angbawnhaih to sak o.
9 Un Tas Kungs iedusmojās par Salamanu, ka tas savu sirdi bija novērsis no Tā Kunga, Israēla Dieva, kas viņam divkārt bija parādījies,
Anih khaeah vai hnetto angphong, Israel Angraeng Sithaw khae hoi palungthin angqoi taak ving boeh pongah, Angraeng loe Solomon nuiah palungphui.
10 Un to viņam bija pavēlējis, svešiem dieviem nestaigāt pakaļ, - un viņš taču nebija turējis, ko Tas Kungs bija pavēlējis.
Kalah sithawnawk hnukah caeh han ai ah Solomon khaeah lokthuih pae, toe anih mah Angraeng mah paek ih lok to pakuem ai.
11 Tad Tas Kungs sacīja uz Salamanu: tāpēc ka tas tev prātā nācis, un tu neesi sargājis Manu derību un Manus likumus, ko Es tev esmu pavēlējis, tad Es rautin atraušu to valstību no tevis un to došu tavam kalpam.
Angraeng mah Solomon khaeah, Hae tiah na sak moe, kang paek ih lokkamhaih hoi kang paek ih daannawk to na pazui ai boeh pongah, na prae to ka phraek moe, na tamnanawk khaeah ka paek han boeh.
12 Tikai tavā laikā Es to nedarīšu tava tēva Dāvida dēļ; no tava dēla rokas Es to atraušu.
Toe nampa David pongah to hmuen to na hing thung ka sah mak ai; na capa ban thungah ka phraek han.
13 Tikai visu valstību Es neatraušu; vienu cilti Es došu tavam dēlam, Sava kalpa Dāvida dēļ un Jeruzālemes labad, ko Es esmu izredzējis.
Toe prae to ka phrae boih mak ai; ka tamna David hoi ka qoih ih Jerusalem pongah, acaeng maeto loe na capa khaeah ka paek han, tiah a naa.
14 Un Tas Kungs cēla Salamanam pretinieku Hadadu no Edoma; tas bija no ķēniņa dzimuma Edomā.
To naah Angraeng mah Edom siangpahrang imthung takoh kami ah kaom, Edom kami Hadad to Solomon han misa angthawksak.
15 Jo kad Dāvids bija Edomā bijis, un Joabs, tas kara virsnieks, gājis aprakt tos nokautos, un kāvis visus no vīriešu kārtas Edomā,
David loe Edom prae ah oh naah, misatuh angraeng Joab mah Edom kami nongpa to hum boih moe, kadueh kaminawk aphum hanah caeh tahang;
16 (Jo Joabs tur palika sešus mēnešus ar visu Israēli, kamēr visus vīriešus Edomā bija izdeldējis),
Joab hoi Israel kaminawk boih to ah khrah tarukto thung oh o; Edom kami nongpanawk hum boih ai karoek to to ahmuen ah oh o.
17 Tad Hadads bija izbēdzis un ar viņu citi Edomiešu vīri no viņa tēva kalpiem, un gājis uz Ēģipti, bet Hadads bija vēl mazs puisēns.
To nathuem ah Hadah loe nawkta ah ni oh vop, anih loe ampa ih tamna Edom angraeng thoemto kaminawk hoi Izip prae ah cawnh.
18 Un tie cēlās no Midijanas un nonāca Pāranā un ņēma vīrus no Pārana sev līdz un nāca uz Ēģipti pie Faraona, Ēģiptes ķēniņa, un tas viņam deva namu un nosacīja maizi un viņam deva zemi.
Midian prae hoiah angthawk moe, Paran prae ah a caeh o; to ahmuen hoiah Paran kaminawk to kawk o moe, Izip prae ah, Izip siangpahrang Faro khaeah phak o, siangpahrang mah Hadad to im maeto hoi long ahmuen to paek moe, caaknaek doeh a paek.
19 Un Hadads atrada lielu žēlastību Faraona acīs, un šis viņam deva par sievu savas sievas, ķēniņienes Tapenes, māsu.
Faro loe Hadad to palung parai pongah, a zu siangpahrang nongpata Tahpenes ih amnawk to zu ah a paek.
20 Un Tapenes māsa viņam dzemdēja dēlu, Ģenubatu; šo Tapene uzaudzināja Faraona namā, un Ģenubats bija Faraona namā starp Faraona dēliem.
Tahpenes ih amnawk loe caa nongpa maeto sak moe, Genubath, tiah ahmin sak; anih loe Tahpenes mah siangpahrang im ah tahnu amphisak; Genubath loe Faro imthung takoh ah Faro ih caanawk hoi nawnto oh.
21 Kad nu Hadads Ēģiptē dzirdēja, ka Dāvids bija aizgājis dusēt pie saviem tēviem, un ka Joabs, tas kara virsnieks, bija nomiris, tad Hadads sacīja uz Faraonu: atlaidi mani, ka es eju uz savu zemi.
Izip prae ah oh naah, David loe ampanawk khaeah anghak boeh moe, misatuh angraeng Joab doeh duek boeh, tiah Hadad mah thaih naah, Hadad mah Faro khaeah, Kaimah prae ah amlaemsak let lai ah, tiah a naa.
22 Bet Faraons uz to sacīja: kā tev pie manis vēl trūkst? Un redzi, tu gribi iet uz savu zemi? Viņš sacīja: nekā, taču atlaidi mani.
Hae ah timaw angaihaih oh moe, nangmah prae ah amlaem let han na thuih, tiah Faro mah a naa. Hadah mah, Ka ngaihaih tidoeh om ai, toe amlaemsak rae ah, tiah a naa.
23 Dievs cēla viņam arī par pretinieku Rezonu, Elijada dēlu; tas bija bēdzis no sava kunga HadadEzera, Cobas ķēniņa,
Sithaw mah Eliada capa Rezon to kalah Solomon ih misa ah angthawksak; anih loe angmah ih angraeng, Zobah siangpahrang Hadadezar khae hoi kaproeng ving kami ah oh;
24 Un sapulcinājis pret viņu vīrus un bija sirotāju virsnieks, kad Dāvids tos apkāva, un tie gāja uz Damasku un tur dzīvoja un valdīja Damaskā.
anih mah ataeng ih kaminawk to kok moe, David mah Zobah ih misatuh kaminawk hum naah, anih loe misa angthawk abu zaehoikung ah oh; nihcae loe Damaska vangpui ah caeh o moe, vangpui to lak o pacoengah, to ah khosak o.
25 Un viņš bija Israēla pretinieks, kamēr Salamans dzīvoja, un tas pienāca klāt pie tā ļaunuma, ko Hadads darīja; un viņam rieba Israēls un viņš valdīja pār Sīriju.
Hadad loe raihaih paekkung ah oh khue ai ah, Solomon hing thung Rezon loe Israelnawk ih misa ah oh; Rezon mah Syria to uk moe, Israel kaminawk to hnukma.
26 Vēl bija Jerobeams, Nebata dēls, Efratietis no Caredas, Salamana kalps, un viņa māte bija Cerua vārdā, atraitne, - tas arī pacēla savu roku pret ķēniņu.
Solomon ih tamna, Ephraim acaeng, Zereda avang ih kami, Neba capa Jeroboam mah doeh, siangpahrang to tuk; anih ih amno loe lamhmaih ah oh moe, Zeruah, tiah ahmin kawk o.
27 Un šī ir tā lieta, kāpēc viņš roku pacēla pret ķēniņu: kad Salamans Millu taisīja, tad viņš aiztaisīja to gravu sava tēva Dāvida pilī.
Solomon mah Millo vangpui to sak moe, ampa David ih kamro sipae to sak patomh let pongah, anih mah siangpahrang to tuk.
28 Un Jerobeams bija varens vīrs. Kad Salamans to jaunekli bija redzējis, ka tas bija krietns strādnieks, tad viņš to iecēla pār visām Jāzepa nama klausībām.
Jeroboam loe thacak parai misatuh kami ah oh; to thendoeng loe toksakhaih bangah tha pathok thaih kami ni, tiah Solomon mah hnuk naah, Joseph imthung takoh toksah zaehoikung ah a suek.
29 Un notikās tanī laikā, kad Jerobeams izgāja no Jeruzālemes, tad pravietis Ahija no Šīlo to sastapa ceļā, un viņš bija jaunu mēteli aplicis, un tie abi divi vien bija uz lauka.
To nathuem ah Jeroboam loe Jerusalem ah caeh, Shiloh ih tahmaaa Ahijah mah anih to loklam ah hnuk; anih loe khukbuen kangtha to angkhuk moe, Jeroboam to dawt, to naah angmah hnik bueng ni taw ah oh hoi;
30 Un Ahija ņēma to jauno mēteli, kas viņam bija mugurā, un to saplēsa divpadsmit gabalos.
Ahijah loe angmah abuen ih khukbuen kangtha to hatlaihnetto ah a sih moe,
31 Un viņš sacīja uz Jerobeamu: ņem sev desmit gabalus. Jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: redzi, Es atraušu to valstību no Salamana rokas un tev došu desmit ciltis;
Jeroboam khaeah, Nangmah hanah hato la ah, Israel Angraeng Sithaw mah hae tiah thuih; Khenah, Solomon ban ah prae to ka phraek han, acaeng hato loe nang kang paek han.
32 Bet viena cilts viņam paliks mana kalpa Dāvida dēļ un Jeruzālemes pilsētas labad, ko esmu izredzējis no visām Israēla ciltīm,
Toe ka tamna David hoi Israel acaengnawk boih thungah ka qoih ih, Jerusalem vangpui pongah, anih doeh acaeng maeto tawn toeng tih.
33 Tāpēc ka tie Mani atstājuši un metušies zemē priekš Astartes, Sidoniešu dievekles, ir priekš Kamosa, Moabiešu dieva, un priekš Milkoma, Amona bērnu dieva, un nav staigājuši Manos ceļos, nedz darījuši, kas ir pareizi Manās acīs, Manus likumus un Manas tiesas, kā viņa tēvs Dāvids.
Kai ang pahnawt o moe, Sidon kaminawk ih sithaw nongpata Ashtoreth, Moab kaminawk ih sithaw Khemosh hoi Ammon kaminawk ih sithaw Milkom to bok o pongah, ka loklam ah caeh o ai; ka mikhnuk ah katoeng hmuen doeh sah o ai; Solomon ampa David baktiah, Ka paek ih daan hoi ka lok takroekhaihnawk doeh pazui o ai.
34 Tomēr Es no viņa rokas neņemšu visu valstību, bet Es viņu atstāju par valdītāju, kamēr viņš dzīvo, Mana kalpa Dāvida dēļ, ko esmu izredzējis, kas turējis Manus baušļus un Manus likumus.
Toe Solomon ih ban thung hoiah prae to ka la pae boih mak ai; ka lokpaekhaih hoi ka thuih ih lok pazui moe, ka qoih ih ka tamna David pongah, a hing thung ukkung ah ka sak han.
35 Bet no viņa dēla rokas Es atņemšu to valstību un tev došu desmit ciltis.
Toe a capa ban thung hoiah prae to ka lak moe, nang khaeah acaeng hato kang paek han.
36 Un viņa dēlam Es došu vienu cilti, lai Manam kalpam Dāvidam vienmēr paliek gaišums Jeruzālemes pilsētā, ko Sev esmu izredzējis, tur likt Savu vārdu.
Ka hmin suek hanah ka qoih ih Jerusalem vangpui thungah, ka tamna David mah ka hmaa ah hmai paang poe thai hanah, a capa khaeah acaeng maeto ka paek han.
37 Es tevi ņemšu, un tev būs valdīt, kā tavai dvēselei patīk, un tu būsi Israēlim par ķēniņu.
Toe nang to kang qoih han, Israel nuiah siangpahrang ah na om ueloe, na koeh baktiah na uk tih.
38 Un ja tu klausīsi visu, ko Es tev pavēlēšu, un staigāsi Manos ceļos un darīsi, kas ir pareizi Manās acīs, turēdams Manus likumus un Manus baušļus, kā Mans kalps Dāvids darījis, tad Es būšu ar tevi un tev celšu pastāvīgu namu, kā Dāvidam esmu cēlis, un tev došu Israēli.
Kang paek ih loknawk boih na tahngaih moe, ka tamna David mah sak ih baktih toengah, ka caehhaih loklam ah na caeh; ka hmaa ah katoeng hmuen to na sak moe, ka mikhnuk ah katoeng hmuen to na sak nahaeloe, nang hoi nawnto ka oh moe, David hanah kacak im ka sak pae baktih toengah, nang hanah doeh kang sak pae moe, nang khaeah Israel to kang paek han.
39 Un tāpēc Es pazemošu Dāvida dzimumu, bet ne mūžīgi.
Hae pongah David ih caanawk to patang ka khangsak; toe dungzan ah patang ka khangsak ai, tiah a thuih, tiah a naa.
40 Un Salamans meklēja Jerobeamu nokaut, bet Jerobeams cēlās un aizbēga uz Ēģipti pie ķēniņa Zizaka un bija Ēģiptes zemē, kamēr Salamans mira.
Solomon mah Jeroboam hum hanah pakrong pongah, Jeroboam loe angthawk moe, Izip prae ah Shishak siangpahrang khaeah cawnh, Solomon duek khoek to to ah oh.
41 Un kas vēl par Salamanu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viņa gudrība, tas ir uzrakstīts tai grāmatā par Salamana darbiem.
Solomon siangpahrang ah oh nathung kaom hmuennawk, a sak ih hmuennawk hoi anih palunghahaihnawk boih loe, Solomon toksak pakuemhaih cabu thungah tarik o na ai maw?
42 Un tas laiks, kamēr Salamans par ķēniņu bijis Jeruzālemē pār visu Israēli, ir četrdesmit gadi.
Solomon siangpahrang loe Israel kaminawk boih nuiah, Jerusalem ah saning quipalito thung siangpahrang ah oh.
43 Un Salamans gāja dusēt pie saviem tēviem un tapa aprakts Dāvida, sava tēva, pilī, un Rekabeams, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
To pacoengah ampanawk khaeah anghak moe, ampa David vangpui ah aphum o; anih zuengah a capa Rehoboam to siangpahrang ah oh.
