Pāvila 1. Vēstule Korintiešiem 11
1 Dzenaties man pakaļ, tā kā es Kristum.
Hei haꞌi conto mia au, ma tao tungga au dala masodꞌa ngga. Huu au haꞌi conto mia Kristus, ma tao tungga E.
2 Un es jūs slavēju, brāļi, ka jūs visās lietās mani pieminat un turat tās mācības, kā jums tās esmu mācījis.
Au koa nggi, huu mae onaꞌ bee o, hei misinedꞌa au mikindooꞌ a. Boe ma basa dalaꞌ fo unori neu nggi, ama feꞌe tao tungga boe. Naa malolen seli!
3 Bet es gribu, ka jūs zināt, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs.
Te au ae fee nesenenedꞌaꞌ neu nggi soꞌal dalaꞌ sa taꞌo ia: afiꞌ liliiꞌ hei mia bee ima. Touꞌ mana mamahereꞌ a, naꞌoka sia Kristus mana dadꞌi eni malanggan. Inaꞌ dadꞌi laoꞌ mia touꞌ. Boe ma Kristus nema mia Lamatualain.
4 Ikviens vīrs, kas Dievu lūgdams vai mācīdams apsegu tur uz galvas, apkauno savu galvu.
Naa! Touꞌ afiꞌ mboti langgan leleꞌ eni hule-oꞌe ma dui-bꞌengga Lamatualain hehelu-fufulin. Huu naa onaꞌ eni naꞌamamaeꞌ Kristus, huu eni nda fee hadꞌa-hormat tungga hita hadꞌa-dalan sa.
5 Bet ikviena sieva ar neapsegtu galvu Dievu lūgdama vai mācīdama, apkauno savu galvu. Jo tas tikpat, tā kā tā būtu apcirpta.
Te inaꞌ musi mboti langgan leleꞌ eni hule-oꞌe, do leleꞌ eni dui-bꞌengga Lamatualain hehelu-fufulin. Te hokoꞌ, na, naa onaꞌ eni tao naꞌamamaeꞌ saon, huu eni nda tao tungga hita hadꞌa-dalan sa. Boe ma eni o tao naꞌamamaeꞌ baliꞌ aon, onaꞌ inaꞌ mana eu hendi langga fulun.
6 Jo ja sieva neapsedzās, tad lai tā arī top apcirpta. Bet kad nu tas sievai par kaunu, ka tā ir apcirpta jeb plikgalve, tad lai tā apsedzās.
Huu mete ma hambu inaꞌ nda nau mboti langgan sa, fo dadꞌi tatandaꞌ oi, eni fee hadꞌa-hormat neu saon sa, na, malole lenaꞌ nggute naꞌaꞌeꞌeku langga fulun. Te mete ma ana medꞌa nae langga mbolin tao eni mae, malole lenaꞌ mboti langgan.
7 Bet vīram nebūs galvu apsegt, jo viņš ir Dieva ģīmis un gods; bet sieva ir vīra gods.
Sobꞌa duꞌa taꞌo ia: touꞌ nda parlu mboti langgan sa, huu Lamatualain tao touꞌ ra tungga Eni mata aon. Naeni de touꞌ dadꞌi buna-bꞌoaꞌ mana natudꞌu Lamatualain manaselin. Boe ma inaꞌ dadꞌi buna-bꞌoaꞌ mana natudꞌu touꞌ ra manaselin.
8 Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra.
Huu leleꞌ Lamatualain naꞌadꞌadꞌadꞌiꞌ raefafoꞌ ia, Ana nda tao touꞌ mia inaꞌ sa. Te Ana tao inaꞌ mia touꞌ a.
9 Un vīrs arī nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.
Boe ma Ana nda tao touꞌ fee inaꞌ sa. Te Ana tao inaꞌ fee touꞌ.
10 Tāpēc sievai būs valdnieka zīmi galvā turēt eņģeļu dēļ.
Dadꞌi malole lenaꞌ inaꞌ mboti langgan, fo atahori bubꞌuluꞌ rae, eni hule-oꞌe dui-bꞌengga Lamatualain hehelu-fufulin nendiꞌ eni hak na, tungga matetun. Ate nara mia sorga o bubꞌuluꞌ taꞌo naa boe.
11 Tomēr nedz vīrs ir bez sievas, nedz sieva bez vīra iekš Tā Kunga.
Te mete ma nenepaꞌaꞌ ro Lamatualain, inaꞌ do touꞌ nda rambariiꞌ mesaꞌ se sa.
12 Jo tā kā sieva ir no vīra, tāpat arī vīrs ir caur sievu; bet viss tas ir no Dieva.
Mia teterin, Lamatualain tao inaꞌ mia touꞌ. Te basa naa ma, inaꞌ mana bonggi nala touꞌ. Ma Lamatualain mana tao de basaꞌ e dadꞌi.
13 Spriežat paši, vai pieklājās, ka sieva Dievu lūdz neapsegta?
Hei duꞌa sobꞌa dei! Mete ma inaꞌ hule-oꞌe mbali Lamatualain, ma nda mboti langgan sa, tungga hei na, naa maloleꞌ, do hokoꞌ?
14 Jeb vai pati daba jums nemāca, ka tas vīram par negodu, kad tam gari mati,
Tungga hei hadꞌa ma sia kota Korintus, mete ma touꞌ langga fulu naruꞌ, naa tao naꞌamamaeꞌ e, do?
15 Bet ja sievai gari mati: tad tas viņai par godu; jo mati viņai doti par apsegu.
Te mete ma inaꞌ langga fulun naruꞌ eni malolen seli, to? Lamatualain fee ne langga fulu naruꞌ fo mboti nala langgan. Naa fo matetuꞌ.
16 Bet ja kāds grib par to tiepties: mums tāda ieraduma nav, nedz Dieva draudzēm.
Te mete ma hambu atahori rae rareresi rakandooꞌ a soꞌal dalaꞌ ia, misinedꞌa te, mia hai mana dadꞌi malangga, ma mia atahori saraniꞌ ra sia bee-bꞌee, ia eni hai hadꞌa-dalan.
17 Es jūs pamācu un to nevaru uzteikt, ka jūs sanākat ne par svētību, bet par nesvētību.
Leleꞌ ia, au ae olaꞌ seluꞌ dalaꞌ esa fai. Sia dalaꞌ ia, au nda koa-boꞌu nggi sa. Huu leleꞌ hei miꞌibꞌue, ama nda tao tungga ndoo-tetuꞌ a sa, te ama boe mimue-mianggi fai.
18 Jo pirmā kārtā, kad jūs sanākat draudzē, es dzirdu, ka šķelšanās ir jūsu starpā, un pa daļai to gan ticu.
Fefeun, au rena oi, leleꞌ hei miꞌibꞌue tao kasasiꞌ, ama bingga-banggi. Ruma mia au renaꞌ naa ra, neꞌo tebꞌe.
19 Jo šķelšanām gan vajag būt jūsu starpā, lai tie pastāvīgie jūsu starpā top zināmi.
(Memaꞌ, huu hei esa-esaꞌ dalam naa, dei fo naa natudꞌu seka mana tebꞌe-tebꞌeꞌ rena neu hita Lamatuan, ma seka nda nau rena neu E sa.)
20 Kad nu jūs sanākat kopā, tad tā nenotiek, kā pieklājās baudīt Tā Kunga mielastu.
Leleꞌ hei atahori saraniꞌ ra mia miꞌibꞌue sia Lamatuaꞌ mein, hei musi misinedꞌa Lamatuaꞌ Yesus. Naa fo matetuꞌ. Te hei nda tao taꞌo naa sa.
21 Jo pie mielasta ikviens steidzās paņemt savu paša ēdienu un cits paliek neēdis un cits ir pilns.
Eni bukti na, naeni leleꞌ hei endoꞌ mia, ruma nda rahani atahori laen ra sa, ruma raa no bare-naꞌo, ma ruma fai rinu mafu. De atahori laen ra ruma nda hambu sa, de ara ndoe rala seli.
22 Jo vai tad jums nav māju, kur varat ēst un dzert? Jeb vai jūs Dieva draudzi nicinājiet un tos apkaunojiet, kam nav nekā? Ko lai jums saku? Vai lai jūs teicu? Šinī lietā es jūs neteicu.
Taꞌo bee ia!? Hei nda maumeꞌ fo mia-minu sia naa sa, do? Do, ama miꞌena masud mae tao milutu Lamatuaꞌ atahori sarani nara nara malolen? Do, mae tao miꞌimamaeꞌ atahori mana tudꞌa-loloeꞌ ra? Hei nau au olaꞌ taꞌo bee fai? Nau au koa nggi sia dalaꞌ ia, do? Afiꞌ duduꞌa taꞌo naa, o!
23 Jo no Tā Kunga es to esmu dabūjis, ko atkal jums esmu mācījis, ka Tas Kungs Jēzus tanī naktī, kad Tas kļuva nodots, to maizi ņēma,
Lamatuaꞌ Yesus mesaꞌ ne nafadꞌe memaꞌ dalaꞌ ia neu au, de au fee neu nggi fai. Oi, leleꞌ atahori rahehere rae tao risa E, tetembaꞌ naa, Ana haꞌi nala roti balok esa.
24 Un pateicies pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa, kas par jums top lauzta; to dariet Mani pieminēdami.
Boe ma Ana hule-oꞌe noꞌe makasi mbali Lamatualain. Basa de Ana nafadꞌe ana mana tungga nara nae, “Mia roti ia. Huu ia Au ao ngga. Dei fo ara tao ralutu ao Ngga fee neu nggi. Dadꞌi ama musi mia roti ia fo misinedꞌa Au.”
25 Tāpat arī to biķeri, pēc tā vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir tā jaunā derība iekš Manām asinīm. To dariet, cikkārt jūs to dzeriet, Mani pieminēdami.
Leleꞌ ara raa basa ma, Ana o tao onaꞌ naa boe neu nggalas oe anggor nae, “Oe anggor ia sosoan, naeni: Lamatualain nau paꞌa hehelu-fufuli feuꞌ no nggi. Boe ma Au musi fee raa ngga nandali losa mate dei, naa fo hehelu-fufuliꞌ naa feꞌe dadꞌi ena. De mete ma hei minu anggor onaꞌ ia, na, musi misinedꞌa Au mamate ngga.”
26 Jo cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, tad pasludinājiet Tā Kunga nāvi, tiekams Tas nāk.
Leleꞌ hei mia roti onaꞌ ia ma minu mia nggelas onaꞌ ia, losa Lamatuaꞌ baliꞌ nema, naa onaꞌ hei dui-bꞌengga seluꞌ soꞌal Eni mamaten.
27 Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi, vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzīgs pie Tā Kunga miesas un asinīm.
Naa! Huu naa, mete ma hambu atahori naa roti ma ninu anggor mia nggalas naa fo nasanedꞌa hita Lamatuan, te ralan nda matetuꞌ sa naa, dei fo Lamatualain hukun e. Huu naa, Lamatuaꞌ Yesus aon ma raan. Dadꞌi mete ma atahori ralan nda matetuꞌ sa, na, ana nda nandaa naa ma ninu sia naa sa, huu naa tao neꞌemutis neu Lamatuaꞌ Yesus.
28 Bet lai cilvēks pats izmeklējās, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.
Malole lenaꞌ, atahori esa-esaꞌ paresaꞌ ralan dei. Basaꞌ fo, mete ma ana namahere tebꞌe nae ralan ndoos ena, dei fo feꞌe na naa roti ma ninu oe anggor naa.
29 Jo kas necienīgi ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam sodu, neizšķirdams Tā Kunga miesu.
Te hambu atahori raa ma rinu te rala nara nda matetuꞌ sa. Huu ara duꞌa rae, “Yesus mamaten, nda naꞌena sosoan saa sa boe. Yesus aon nda naꞌena sosoaꞌ neu au sa.” De atahori onaꞌ naa lemba-doi sosoeꞌ ao nara, huu dei fo ara hambu huku-dokiꞌ.
30 Tādēļ jūsu starpā daudz ir vāji un neveseli, un daudz ir aizmiguši (garīgi, iekš draudzes).
Naeni de sia taladꞌa mara, hambu ruma nda beꞌi sa, ruma akaꞌ hedꞌi-hedꞌiꞌ a, ma ruma mate ena.
31 Jo ja mēs paši sevi tiesātu, tad netaptu tiesāti.
Te mete ma hita paresaꞌ malolole rala tara dei, ata nda hambu huku-dokiꞌ onaꞌ naa sa.
32 Bet kad mēs topam tiesāti, tad no Tā Kunga topam pārmācīti, lai ar pasauli netopam pazudināti.
Mete ma hita Lamatuan huku-doki nggita, Ana tao taꞌo naa fo nanori nggita tungga dala ndoo-tetuꞌ a. Huu Ana nda nau hita hambu huku-dokiꞌ sa, boe ma tambalutu ona esaꞌ to basa atahori sia raefafoꞌ ia.
33 Tad nu, mani brāļi, kad jūs sanākat pie mielasta, tad gaidiet cits uz citu.
Dadꞌi toronoo susue nggara, e! Leleꞌ miꞌibꞌue fo mia sia Lamatuaꞌ mein, na, esa musi nahani esa.
34 Bet ja kas ir izsalcis, tas lai ēd mājās, lai jūs nesanākat par sodu. To citu es mācīšu, kad es nākšu.
Mete ma ruma ndoe rala seli, na, malole lenaꞌ mia mala mbei sia ume dei. Basa fo, mete ma ama miꞌibꞌue mii esa, na, ama afiꞌ hambu huku-dokiꞌ. Soꞌal dedꞌeat laen fo hei mitaneꞌ ra, hela au eti, fo ator.
