Pirmā Laiku 29
1 Un ķēniņš Dāvids sacīja uz visu draudzi: Salamans, mans dēls, tas vienīgais, ko Dievs izredzējis, vēl ir jauns un mazs, un taču šis darbs ir liels, jo tā nav pils kādam cilvēkam, bet Dievam, Tam Kungam.
Eka Ruoth Daudi nowacho ni chokruok duto niya, “Solomon wuoda ma Nyasaye oseyiero pod en rawera man-gi lony matin. To tijni en tich maduongʼ nikech ot malichni ok en mar dhano to en mar Jehova Nyasaye.
2 Tad ar visu savu spēku esmu sagādājis priekš sava Dieva nama zeltu zelta rīkiem un sudrabu sudraba rīkiem un varu vara rīkiem un dzelzi dzelzs rīkiem un kokus koka rīkiem, Onika akmeņus un ieliekamus akmeņus un rubīnus un raibus akmeņus, visādus dārgus akmeņus un marmora akmeņus lielā pulkā.
Kuom mwandu duto ma aseiko ne gero hekalu mar Nyasacha ma gin dhahabu kuom tije madwaro dhahabu, gi fedha kuom tije mag fedha, gi mula kuom tije mag mula, gi nyinyo kuom tije mag nyinyo, kaachiel gi yiende kuom tije mag yiende kod oniks milosogo ot, gi kite ma kitgi opogore opogore gi kite duto mabeyo kod kite mag ombo. Magi duto aseiko mangʼeny.
3 Un turklāt, kad man pie sava Dieva nama ir labs prāts, man ir vēl zelts un sudrabs, un to es dodu klāt savam Dieva namam bez visa tā, ko esmu sakrājis priekš tā svētā nama:
Ewi mago duto ma asechiwo ne hekalu mar Nyasacha achako agolo mwanduna awuon mag dhahabu kod mag fedha ne hekalu mar Nyasacha. To bende asechiwo moloyo mago ne hekalu malerni gik machalo kaka:
4 Trīstūkstoš talentus zelta no Ofira zelta un septiņtūkstoš talentus šķīsta sudraba, ēku sienas pārvilkt;
dhahabu moa Ofir ma pekne romo kilo alufu mia achiel, fedha mopwodhi ma pekne romo kilo alufu piero ariyo gangʼwen mondo obawgo kor udi,
5 Zeltu zelta- un sudrabu sudraba-(traukiem) un ikvienam darbam, ko amatnieku roka taisa. Un kam nu ir labs prāts šodien ar pilnu roku upurēt Tam Kungam?
mago notigo tije madwaro dhahabu kod fedha kod tije duto ma jotich molony dwaro timo. To koro ere ngʼat moyie mondo ochiwre ne Jehova Nyasaye kawuono?”
6 Tad deva ar labu prātu tēvu namu virsnieki un Israēla cilšu virsnieki un tūkstošnieki un simtnieki un ķēniņa darba virsnieki.
Eka jotend anywola gi jotelo mag dhout Israel, gi jotend migepe mag jolweny alufe to gi jotend migepe mag jolweny miche kaachiel gi jotelo mochungʼne tije ruoth nochiwore mamor.
7 Tie deva Dieva nama vajadzībai piectūkstoš talentus zelta un desmit tūkstoš zelta gabalus un desmit tūkstoš talentus sudraba, astoņpadsmit tūkstoš talentus vara un simts tūkstoš talentus dzelzs.
Negichiwore ne tich mar hekalu mar Jehova Nyasaye ka gigolo dhahabu ma pekne romo kilo alufu mia achiel gi piero ochiko kod machielo ma pekne romo kilo piero aboro gangʼwen, gi fedha ma pekne romo kilo alufu mia adek gi piero abiriyo gabich kod mula ma pekne romo kilo alufu mia auchiel gi piero abiriyo gabich kaachiel gi nyinyo ma pekne romo kilo gana adek, alufu mia abiriyo gi piero abich.
8 Un pie kā akmeņi atradās, tie tos deva Tā Kunga nama mantā Jeķiēļa, Geršona dēla, rokā.
Bende joma ne ni kod kite ma nengogi tek nochiwogi e kar keno mar hekalu mar Jehova Nyasaye ka jaritgi en Jehiel ja-Gershon.
9 Un tie ļaudis priecājās labprātīgi dodami, jo tie deva no visas sirds Tam Kungam ar labu prātu.
Ji duto ne mor gi ilo kuom chiwo mar jotendgi nikech negichiwo gi mor kendo gi chuny achiel ni Jehova Nyasaye. Ruoth Daudi bende nomor ahinya.
10 Un ķēniņš Dāvids priecājās arī ar lielu prieku, un Dāvids teica To Kungu visas draudzes priekšā. Un Dāvids sacīja: slavēts esi Kungs, mūsu tēva Israēla Dievs, mūžīgi mūžam!
Daudi nopako Jehova Nyasaye e nyim riwruok mar ji duto kowacho niya, “Yaye Jehova Nyasaye ma Nyasach kwarwa Israel, duongʼ odogni ndalo duto, manyaka chiengʼ.
11 Tev, Kungs, pieder augstība un spēks un godība un slava un gods, jo viss, kas debesīs un zemes virsū, tas Tev pieder. Tava ir tā valstība, un Tu esi paaugstinājies kā galva pār visiem.
Yaye Jehova Nyasaye, duongʼ kod teko, pak gi loch kod ber odogni, nimar gik moko duto manie polo gi piny gin magi. Yaye Jehova Nyasaye, pinyruoth en mari kendo omiyi duongʼ moloyo gik moko duto.
12 Un bagātība un gods nāk no Tevis, un Tu esi valdītājs pār visu, un Tavā rokā ir spēks un vara, un Tavā rokā stāv, visu paaugstināt un stiprināt.
Mwandu gi duongʼ aa kuomi; kendo in e jarit gik moko duto. E lweti nitiere teko gi nyalo mondo omi itingʼ ji malo kendo imigi teko.
13 Tad nu, mūsu Dievs, mēs Tev pateicamies un slavējam Tavas godības vārdu.
Koro, Nyasachwa, wadwokoni erokamano, kendo wapako nyingi maduongʼ.
14 Jo kas es esmu, un kas ir mani ļaudis, ka mēs spētu labprātīgi dot tādas dāvanas? Jo viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam.
“An to an ngʼa, kata joga to gin ngʼa gini, mamiyo nyaka wachiw gi chuny achiel ka ma? Gik moko duto aa kuomi, kendo wasemiyi mana gima oa e lweti
15 Jo mēs esam svešinieki un piemitēji Tavā priekšā, kā visi mūsu tēvi; mūsu dienas virs zemes ir kā ēna un bez pastāvības.
Wan jodak kendo joma welo e nyim wangʼi, mana kaka kwerewa nobet. Ndalowa e piny ka chalo gi tipo, kendo waonge geno.
16 Kungs, mūsu Dievs, visa šī bagātība, ko esam sakrājuši, Tev namu taisīt Tavam svētam vārdam, tā ir no Tavas rokas, un viss Tev pieder.
Yaye Jehova Nyasaye ma Nyasachwa, kuom gigi duto ma wasechiwo ne geroni hekalu ne Nyingi Maler, oa e lweti, kendo giduto gin magi.
17 Un es zinu, mans Dievs, ka Tu sirdi pārbaudi, un skaidrība Tev labi patīk; no savas sirds skaidrības visu šo esmu devis ar labu prātu, un esmu redzējis ar līksmību Tavus ļaudis, kas še sanākuši, Tev dodam labprātīgi.
Angʼeyo, Nyasacha, ni inono chuny ji kendo imor gi ngʼama timbene beyo. Asechiwo gigi duto gimor kod chuny makare. To bende aseneno kuom mor ma jogi man ka osechiworenigo.
18 Kungs, mūsu tēvu, Ābrahāma, Īzaka un Israēla, Dievs, uzturi to mūžīgi, tādu prātu un sirdi Saviem ļaudīm, un atgriez viņu sirdis pie Sevis,
Yaye Jehova Nyasaye, ma Nyasach kwerewa Ibrahim, Isaka kod Israel, mad herani osiki ei chuny jogi ndalo duto kendo imi chunygi osik kuomi.
19 Un manam dēlam Salamanam dod padevīgu sirdi, turēt Tavus baušļus un Tavas liecības un Tavus likumus un visu darīt un uztaisīt šo augsto namu, ko es esmu nolicis.
Kony Solomon wuoda osik kogeno kuomi gi chunye duto mondo orit chikeni gi dwaroni kod gima iwacho kendo mondo otim gik moko duto kaluwore gi chenro mar gedo malichni ma asechiworane.”
20 Un Dāvids sacīja uz visu draudzi: teiciet jel To Kungu, savu Dievu! Tad visa draudze teica To Kungu, savu tēvu Dievu, un palocījās un nometās zemē Tā Kunga un ķēniņa priekšā.
Bangʼe Daudi nowachone chokruok duto niya, “Pakuru Jehova Nyasaye, ma Nyasachu.” Omiyo giduto negipako Jehova Nyasaye, ma Nyasach kweregi, negikulore piny auma kendo ginindo piny e nyim Jehova Nyasaye kendo e nyim ruoth Daudi.
21 Un tie upurēja Tam Kungam upurus, un upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus otras dienas rītā tūkstoš vēršus, tūkstoš aunus, tūkstoš jērus ar saviem dzeramiem upuriem un kaujamiem upuriem lielā pulkā priekš visa Israēla.
Kinyne negitimone Jehova Nyasaye misango kendo negichiwone misengini miwangʼo pep mag rwedhi alufu achiel gi imbe alufu achiel to gi nyiimbe alufu achiel kaachiel gi misango miolo piny to gi misengini mamoko mangʼeny ne jo-Israel duto.
22 Un tie ēda un dzēra tai dienā Tā Kunga priekšā ar lielu līksmību. Un tie cēla Salamanu, Dāvida dēlu, otrā reizē par ķēniņu un to svaidīja par valdītāju Tā Kunga priekšā un Cadoku par priesteri.
Negichiemo kendo metho gimor maduongʼ odiechiengno e nyim Jehova Nyasaye. Bangʼe negichako giketo Solomon wuod Daudi kaka ruoth, kendo ne giwire gi mo e nyim Jehova Nyasaye mondo obed ruoth, to Zadok, to nowir kaka jadolo.
23 Tā Salamans sēdās Tā Kunga krēslā par ķēniņu sava tēva Dāvida vietā, un tam labi izdevās, un viss Israēls tam klausīja.
Omiyo Solomon nobedo e kom loch Jehova Nyasaye kaka ruoth kar Daudi wuon mare. Ne en gi gweth kendo jo-Israel nomiye luor.
24 Un visi lielkungi un varenie, arī visi ķēniņa Dāvida bērni padevās ķēniņam Salamanam.
Jotelo kod thuondi madongo kaachiel gi yawuot Ruoth Daudi nochiwore moyie bedo e bwo loch Ruoth Solomon.
25 Un Tas Kungs darīja Salamanu jo lielu visa Israēla priekšā un deva tam valstības godību, kāda vēl nebija bijusi nevienam Israēla ķēniņam priekš viņa.
Jehova Nyasaye notingʼo Solomon malo e nyim jo-Israel kendo nomiye duongʼ moloyo ruodhi duto mane osebedo e Israel motelone.
26 Tā Dāvids, Isajus dēls, bija valdījis pār visu Israēli.
Daudi wuod Jesse ne ruoth mar jo-Israel duto.
27 Un tas laiks, kamēr viņš valdīja pār Israēli, bija četrdesmit gadi; Hebronē viņš valdīja septiņus gadus un Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus.
Nobedo ruodh Israel duto higni piero angʼwen, higni abiriyo ne en Hebron, to higni piero adek gadek ne en Jerusalem.
28 Un viņš nomira labā vecumā, diezgan piedzīvojis mūža dienu, bagātības un goda, un viņa dēls Salamans palika par ķēniņu viņa vietā.
Nodak e ngima maber ka en-gi mwandu kod duongʼ, bangʼe notho ka hike noniangʼ moloyo. Wuode ma Solomon nobedo ruoth kare.
29 Un ķēniņa Dāvida lietas, pirmās un pēdējās, redzi, tās ir rakstītas redzētāja Samuēla stāstos un pravieša Nātana stāstos un redzētāja Gada stāstos,
Kaluwore gi gik moko mane Daudi otimo chakre kinde mane en ruoth nyaka giko; ondikgi e kitepe mag jonabi Samuel, Nathan kod Gad,
30 Ar visu viņa valdību un varu un tiem laikiem, kas aizgājuši pār viņu un pār Israēli un pār visām valstīm un zemēm.
kaachiel gi weche mamoko mag lochne kod teko, to gi gik moko mane olwore gi jo-Israel kod loch jopinje mamoko.
