< Pirmā Laiku 29 >

1 Un ķēniņš Dāvids sacīja uz visu draudzi: Salamans, mans dēls, tas vienīgais, ko Dievs izredzējis, vēl ir jauns un mazs, un taču šis darbs ir liels, jo tā nav pils kādam cilvēkam, bet Dievam, Tam Kungam.
Hichun, leng David in houin sung’a mipiho lam chu angan hitin aseiye, “Kachapa Solomon hi Pathenin ka lengmun khel dia athaonusa chu ahin, ama chapang nalai intin, jilna neibeh nailou hijongle, atoh dia lom Pathenin angansena, a houin sah dikhu mihem mai maiyin ajo chi vang ahipoi.
2 Tad ar visu savu spēku esmu sagādājis priekš sava Dieva nama zeltu zelta rīkiem un sudrabu sudraba rīkiem un varu vara rīkiem un dzelzi dzelzs rīkiem un kokus koka rīkiem, Onika akmeņus un ieliekamus akmeņus un rubīnus un raibus akmeņus, visādus dārgus akmeņus un marmora akmeņus lielā pulkā.
Manchah theichan mangchan keiman ka Pathen Houin sah nadin sana, songmantam, thing le song ijakai angaicha jouse kakoitup peh tai. Hiho chu alhingset a dia, Sana, Sum eng, thih, thing chujongle, Onyx tampi seh hilouin, Songmantam, Songval, Songpol, Marble song jong alhingset din kakoitup peh tai.
3 Un turklāt, kad man pie sava Dieva nama ir labs prāts, man ir vēl zelts un sudrabs, un to es dodu klāt savam Dieva namam bez visa tā, ko esmu sakrājis priekš tā svētā nama:
Tunjong, keiman ka Pakaiya dia kakipehdoh nan ka Sana le sum eng jouse jong a Houin sah nadia kagotpeh ho ban’in kapedoh tai.
4 Trīstūkstoš talentus zelta no Ofira zelta un septiņtūkstoš talentus šķīsta sudraba, ēku sienas pārvilkt;
Chuleh, keiman Houin bang dung ho sah nadin, Ophir a kon Sana talent jakhat somleni chuleh, sum eng thengsel talent jani somgup le ni jong kapedoh tai.
5 Zeltu zelta- un sudrabu sudraba-(traukiem) un ikvienam darbam, ko amatnieku roka taisa. Un kam nu ir labs prāts šodien ar pilnu roku upurēt Tam Kungam?
Chuban a, Khutthem ho tham ding Sana le Sum eng avat ding chengse ho hi, koi tobang ka Pakai ka Pathen a dia keijong kakipehdoh nom’e ti e um uvem?
6 Tad deva ar labu prātu tēvu namu virsnieki un Israēla cilšu virsnieki un tūkstošnieki un simtnieki un ķēniņa darba virsnieki.
Hichun, mi upa ho le Israel phung lamkai ho ahin, sepai jalamkaiho, gouching ho chuleh, lengpa vaibolho jouse jong kiphaltheng tah in akipedohsoh taove.
7 Tie deva Dieva nama vajadzībai piectūkstoš talentus zelta un desmit tūkstoš zelta gabalus un desmit tūkstoš talentus sudraba, astoņpadsmit tūkstoš talentus vara un simts tūkstoš talentus dzelzs.
Pathen Houin theng sah nadia akipehdoh nao abonchauva apehdoh jat uchu, Sana talent jakhat somget le get, Dangka talent sangsom, sum eng talent jathum somsagi le nga, thih lhe talent jagup somsagi le nga chuleh, thih talent sangthum jasagi le somnga alhing’e.
8 Un pie kā akmeņi atradās, tie tos deva Tā Kunga nama mantā Jeķiēļa, Geršona dēla, rokā.
Chujongle, Gershon chilhah a kon Jehiel in maicham thilkhol namun avetsui din anganse un, songmantam tampi jong atoh be cheh uve.
9 Un tie ļaudis priecājās labprātīgi dodami, jo tie deva no visas sirds Tam Kungam ar labu prātu.
Maicham thiltho ho jouse mipi ten hongphal tah le kiphaltheng tah a to jeh uvin akipah cheh uvin ahi. Chujongle Lengpa David jong kipa leh thanop nan adim’e.
10 Un ķēniņš Dāvids priecājās arī ar lielu prieku, un Dāvids teica To Kungu visas draudzes priekšā. Un Dāvids sacīja: slavēts esi Kungs, mūsu tēva Israēla Dievs, mūžīgi mūžam!
Chuphat chun, Lengpa David in mipi jouse masang’in Pathen athangvah’e. “Kahung kondoh nao Vo ka Pathen’u, atonsot tonsot'in nun nom in, namin kithangvah jinghen.
11 Tev, Kungs, pieder augstība un spēks un godība un slava un gods, jo viss, kas debesīs un zemes virsū, tas Tev pieder. Tava ir tā valstība, un Tu esi paaugstinājies kā galva pār visiem.
Vo ka Pathen’u, minthanna jouse, loupi na jouse, thaneina jouse, jabol na jouse, ijakai nang’a hijing hen. Leiset pumpi le Vanthamjol abonna nang’a ahi. Vo Kapathen’u thil ijakai nangma lenggam thaneina ahi.
12 Un bagātība un gods nāk no Tevis, un Tu esi valdītājs pār visu, un Tavā rokā ir spēks un vara, un Tavā rokā stāv, visu paaugstināt un stiprināt.
Houna le Jabolna nang’a kon bou ahi. Ajehchu, emajouse nangma thunoi a umjeng ahi. Thaneina le loupina nangma khut a aum’in. Nangma khut’in minthanna le thaneina aboncha aum’e.
13 Tad nu, mūsu Dievs, mēs Tev pateicamies un slavējam Tavas godības vārdu.
Vo ka Pathen’u, namin thangvah le choi’ann na kahin peuve.
14 Jo kas es esmu, un kas ir mani ļaudis, ka mēs spētu labprātīgi dot tādas dāvanas? Jo viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam.
Ahinlah, keima Koi kahiya, ka mite chu ipi hiuvam, nangma angsung a kipah le thanomtah a ipi hijongle kapeh jing thei uham? Kanei, kagou jouseu nangma a konna kamu jeng u ahin, kapeh hou jouse nangman neipehsao ngen jeng ahi.
15 Jo mēs esam svešinieki un piemitēji Tavā priekšā, kā visi mūsu tēvi; mūsu dienas virs zemes ir kā ēna un bez pastāvības.
Chuleh, kapu kapateu bang’a, Hiche leiset a hi khopem le maljin maimai kahiuvin, kahinkhou jong nilim kihei bang’in agei na akihepha ji tapoi.
16 Kungs, mūsu Dievs, visa šī bagātība, ko esam sakrājuši, Tev namu taisīt Tavam svētam vārdam, tā ir no Tavas rokas, un viss Tev pieder.
“Ka Pakai le ka Pathen’u, nangma jabol na, na Houin theng sah nadia kahin to khom u ijakai hi nang’a ahin, nangman neipeh jeng u ahi.
17 Un es zinu, mans Dievs, ka Tu sirdi pārbaudi, un skaidrība Tev labi patīk; no savas sirds skaidrības visu šo esmu devis ar labu prātu, un esmu redzējis ar līksmību Tavus ļaudis, kas še sanākuši, Tev dodam labprātīgi.
Ka Pathen, nangman kalung’u nakholchilsoh jin, nalunglhai na chung’a nakipapi ji’e ti keima neihetsah in, chule lunggil tah a keiman thil hicheng kabol jong nahen ahi. Kamiten jong kipah le thanom tah thilto, thilpeh nangma houin theng sahdoh nadia ahin choi u jong neimusah jing’e.
18 Kungs, mūsu tēvu, Ābrahāma, Īzaka un Israēla, Dievs, uzturi to mūžīgi, tādu prātu un sirdi Saviem ļaudīm, un atgriez viņu sirdis pie Sevis,
Vo thaneipen Pathen, Kapu’u Abraham Pathen, Isaac Pathen, Israelte Pathen, namiten nathu angai jing ding uvin kahung tao’e. Nangma na jabol le na hepi nao jong mu jing’in.
19 Un manam dēlam Salamanam dod padevīgu sirdi, turēt Tavus baušļus un Tavas liecības un Tavus likumus un visu darīt un uztaisīt šo augsto namu, ko es esmu nolicis.
Kachapa Solomon’in alungthim pumpia nathupeh chengse anit a, na danthu le na hettohsah hihen, ejakai ajui jing’a, keiman kagontup pehsa na Houin theng kisahdoh kahsen lungvul na pejing o.
20 Un Dāvids sacīja uz visu draudzi: teiciet jel To Kungu, savu Dievu! Tad visa draudze teica To Kungu, savu tēvu Dievu, un palocījās un nometās zemē Tā Kunga un ķēniņa priekšā.
Chuphat’in, David in mipi ho jah a, “Na Pakai, na Pathen’u thangvah un” ati. Hichun, mipi jousen Pathen athangvah un, Apu apateu Pathen masang’in abohkhup un, chibai abol uvin, lengpa jong jabolna apeuvin ahi.
21 Un tie upurēja Tam Kungam upurus, un upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus otras dienas rītā tūkstoš vēršus, tūkstoš aunus, tūkstoš jērus ar saviem dzeramiem upuriem un kaujamiem upuriem lielā pulkā priekš visa Israēla.
Ajing nikhon, mipiten Pakaiya kilhainan Bongchal sangkhat, Kelngoi sangkhat le kelngoichal sangkhat ahin choijun, pumgo thilton atoh uve. Chujongle, Israel pumpi min’in lengpitwi le kilhaina tampi jong ahin choi uvin ahi.
22 Un tie ēda un dzēra tai dienā Tā Kunga priekšā ar lielu līksmību. Un tie cēla Salamanu, Dāvida dēlu, otrā reizē par ķēniņu un to svaidīja par valdītāju Tā Kunga priekšā un Cadoku par priesteri.
Ann nehkhom abol’un, lengpitwi adon’un, Kipah le thanomtah in Pathen athangvah uve. Chujongle, Leng David chapa Solomon chu mipi ho masang’in leng hung chang din thao anu un, Zadok jong chu thempu din thaonuna achangtai.
23 Tā Salamans sēdās Tā Kunga krēslā par ķēniņu sava tēva Dāvida vietā, un tam labi izdevās, un viss Israēls tam klausīja.
Chuin, Solomon in apa Leng David laltouna mun chu ahin khel tan, imalam jousea apa athakhel jou in, Israel pumpin jong ajabol sohkei taove.
24 Un visi lielkungi un varenie, arī visi ķēniņa Dāvida bērni padevās ķēniņam Salamanam.
Mi thupiho, Gaalhang ho chuleh Leng David chapate jousen jong Lengpa Solomon adin kitepna le kipehdohna anei taove.
25 Un Tas Kungs darīja Salamanu jo lielu visa Israēla priekšā un deva tam valstības godību, kāda vēl nebija bijusi nevienam Israēla ķēniņam priekš viņa.
Chuban’a Pathenin Leng Solomon chu Israel pumpi masang a adomsang’in, a itih a Israel lengten jong ana chan phahlou, minthanna, loupi nale jabolna sangpenin Pathenin phatthei abohtai.
26 Tā Dāvids, Isajus dēls, bija valdījis pār visu Israēli.
Hitobanga hi, Jesse chapa Leng David hin jong Israel pumpin Lengvai ana pon ahi.
27 Un tas laiks, kamēr viņš valdīja pār Israēli, bija četrdesmit gadi; Hebronē viņš valdīja septiņus gadus un Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus.
A Lengvai poh chu kum somli alhing’in, kum sagi sung Hebron chuleh, kum somthum le thum sung chu Jerusalem a lengvai ana po’i.
28 Un viņš nomira labā vecumā, diezgan piedzīvojis mūža dienu, bagātības un goda, un viņa dēls Salamans palika par ķēniņu viņa vietā.
Ahinkhon haona, jabolna achang’in, kum sottah hinkho kipah le thanom in amang in, atehset a ahinkho lhin mong’in athin, chuphat’in achapa Solomon in a Lengmun ahin khel e.
29 Un ķēniņa Dāvida lietas, pirmās un pēdējās, redzi, tās ir rakstītas redzētāja Samuēla stāstos un pravieša Nātana stāstos un redzētāja Gada stāstos,
Leng David vaipoh sungsea thil ejakai kijihlut ho jouse chu, a mitvaneipa Samuel thusimbu, Nathan themgaopa thusimle lekhabu, mitvaneipa Gad thusimbu a akijihlut soh in ahi.
30 Ar visu viņa valdību un varu un tiem laikiem, kas aizgājuši pār viņu un pār Israēli un pār visām valstīm un zemēm.
Hiche thilsoh ho jouse hin Leng David loupi na aphochen uvin, chuleh a lengvaipoh sung’a Israel le akimvel lenggam hoa thilsoh jouse jong ajao cheh e.

< Pirmā Laiku 29 >