Pirmā Laiku 29
1 Un ķēniņš Dāvids sacīja uz visu draudzi: Salamans, mans dēls, tas vienīgais, ko Dievs izredzējis, vēl ir jauns un mazs, un taču šis darbs ir liels, jo tā nav pils kādam cilvēkam, bet Dievam, Tam Kungam.
To pacoengah David siangpahrang mah kamkhueng kaminawk boih khaeah, Sithaw mah qoih ih, ka capa Solomon loe nawkta moe, saning doeh nawk vop; sak han koi tok loe len parai; siangpahrang im loe kami han ih na ai, Angraeng Sithaw han ih ni.
2 Tad ar visu savu spēku esmu sagādājis priekš sava Dieva nama zeltu zelta rīkiem un sudrabu sudraba rīkiem un varu vara rīkiem un dzelzi dzelzs rīkiem un kokus koka rīkiem, Onika akmeņus un ieliekamus akmeņus un rubīnus un raibus akmeņus, visādus dārgus akmeņus un marmora akmeņus lielā pulkā.
Ka Sithaw ih im hanah sui hoi sak han koi hmuen to sui, sumkanglung hoi sak han koi hmuen to sumkanglung, sumkamling hoi sak han koi hmuen to sumkamling, sum hoi sak han koi hmuen to sum, thing hoi sak han koi hmuen to thing, thlung hoi sak han koi hmuen to Onyx thlung, rong kampha thlung, rong congca kampha thlung, atho kaom congca thlung hoi thlung kanglungnawk doeh, ka sak thai thung paroeai sak hanah ka paroep boeh.
3 Un turklāt, kad man pie sava Dieva nama ir labs prāts, man ir vēl zelts un sudrabs, un to es dodu klāt savam Dieva namam bez visa tā, ko esmu sakrājis priekš tā svētā nama:
Ka Sithaw bokhaih im ah palung ka suek pongah, ciimcai im sakhaih hmuennawk loe ka tawnh ih hmuennawk, im sak han ka paroep ih sui hoi sumkanglung to ka Sithaw ih im ah ka paek boih boeh,
4 Trīstūkstoš talentus zelta no Ofira zelta un septiņtūkstoš talentus šķīsta sudraba, ēku sienas pārvilkt;
tasa bang hoiah im tapang pazut hanah, ophir sui talent sang thumto, atui kaciim sumkanglung talent sang sarihto,
5 Zeltu zelta- un sudrabu sudraba-(traukiem) un ikvienam darbam, ko amatnieku roka taisa. Un kam nu ir labs prāts šodien ar pilnu roku upurēt Tam Kungam?
sui hoi sak han koi hmuennawk to sui, sumkanglung hoi sak han koi sumkanglung to, ban toksah kop kaminawk khaeah ka paek boih boeh. Mi maw vaihniah Angraeng khae angpaek han ka koeh? tiah a naa.
6 Tad deva ar labu prātu tēvu namu virsnieki un Israēla cilšu virsnieki un tūkstošnieki un simtnieki un ķēniņa darba virsnieki.
To pacoengah imthung takoh lu koek, Israel acaeng angraengnawk, misatuh kami sangto ukkung, cumvaito ukkung angraengnawk hoi siangpahrang toksah ukkungnawk loe anghoehaih hoiah angpaek o.
7 Tie deva Dieva nama vajadzībai piectūkstoš talentus zelta un desmit tūkstoš zelta gabalus un desmit tūkstoš talentus sudraba, astoņpadsmit tūkstoš talentus vara un simts tūkstoš talentus dzelzs.
Nihcae loe Sithaw im toksak haih hanah, sui talent sang pangato, sui darik sang hato, sumkanglung talent sang hato, sumkamling talent sang hatlaitazetto hoi sum talent sang cumvaito a paek o.
8 Un pie kā akmeņi atradās, tie tos deva Tā Kunga nama mantā Jeķiēļa, Geršona dēla, rokā.
Atho kana thlung tawn kaminawk doeh, Gershom acaeng Jehiel ban ah, Angraeng im ih hmuen pakuemhaih ahmuen ah a paek o.
9 Un tie ļaudis priecājās labprātīgi dodami, jo tie deva no visas sirds Tam Kungam ar labu prātu.
Kaminawk loe paek koehhaih hoiah paek o pongah anghoe o; Angraeng khaeah paawt ai ah palung tang hoiah a paek o; David siangpahrang doeh paroeai anghoehaih hoiah oh.
10 Un ķēniņš Dāvids priecājās arī ar lielu prieku, un Dāvids teica To Kungu visas draudzes priekšā. Un Dāvids sacīja: slavēts esi Kungs, mūsu tēva Israēla Dievs, mūžīgi mūžam!
David mah rangpui hmaa ah, Kaicae ampa Israel ih Angraeng Sithaw, nang khaeah dungzan khoek to, tahamhoihaih om nasoe, tiah Angraeng to tahamhoihaih paek.
11 Tev, Kungs, pieder augstība un spēks un godība un slava un gods, jo viss, kas debesīs un zemes virsū, tas Tev pieder. Tava ir tā valstība, un Tu esi paaugstinājies kā galva pār visiem.
Aw Angraeng, nang loe lenhaih, thacakhaih, pakoehhaih, pazawkhaih hoi ranui koekah lensawkhaih ah oh; long hoi van ah kaom hmuennawk boih loe nang ih ni; Aw Angraeng, nang mah na uk moe, kaminawk boih nuiah na oh.
12 Un bagātība un gods nāk no Tevis, un Tu esi valdītājs pār visu, un Tavā rokā ir spēks un vara, un Tavā rokā stāv, visu paaugstināt un stiprināt.
Angraenghaih hoi pakoehhaih loe nang khae hoiah ni angzoh; nang loe hmuennawk boih ukkung ah na oh; kaminawk boih na lensak, thacakhaih paek hanah, na ban ah sakthaihaih hoi thacakhaih to oh.
13 Tad nu, mūsu Dievs, mēs Tev pateicamies un slavējam Tavas godības vārdu.
To pongah vaihi, kaicae ih Sithaw, nang to tahamhoihaih kang paek o moe, na hmin lensawkhaih kang pakoeh o.
14 Jo kas es esmu, un kas ir mani ļaudis, ka mēs spētu labprātīgi dot tādas dāvanas? Jo viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam.
Paek koehhaih palung hoiah hae tih khoek to ka paek o thai hanah, kai hoi kai ih kaminawk loe kawbaktih kami ah maw ka oh o? Hmuen boih loe nang khae hoiah ni angzoh, na ban hoi ka hnuk o ih hmuen ni nang khaeah kang paek o.
15 Jo mēs esam svešinieki un piemitēji Tavā priekšā, kā visi mūsu tēvi; mūsu dienas virs zemes ir kā ēna un bez pastāvības.
Kaicae loe kam panawk baktiah na hmaa ah angvin ah ni ka oh o; long ah kaicae hinghaih loe tahlip baktiah ni oh, oep han koi om ai.
16 Kungs, mūsu Dievs, visa šī bagātība, ko esam sakrājuši, Tev namu taisīt Tavam svētam vārdam, tā ir no Tavas rokas, un viss Tev pieder.
Aw kaicae ih Angraeng Sithaw, ciimcai na hmin hanah, na im sak ka paroep o haih hae hmuennawk boih loe na ban hoiah ni angzoh, hmuennawk boih loe nang ih ni.
17 Un es zinu, mans Dievs, ka Tu sirdi pārbaudi, un skaidrība Tev labi patīk; no savas sirds skaidrības visu šo esmu devis ar labu prātu, un esmu redzējis ar līksmību Tavus ļaudis, kas še sanākuši, Tev dodam labprātīgi.
Ka Sithaw, nang loe palung to na khingh moe, toenghaih to nang hoe haih, tiah ka panoek. Kai loe hae hmuennawk boih hae poek toenghaih hoi paek koehhaih palungthin hoiah ni kang paek; vaihi hae ah kaom nangmah ih kaminawk mah paek koehhaih palungthin hoiah nang khaeah paek o ih hmuen hae anghoehaih hoiah ka hnuk boeh.
18 Kungs, mūsu tēvu, Ābrahāma, Īzaka un Israēla, Dievs, uzturi to mūžīgi, tādu prātu un sirdi Saviem ļaudīm, un atgriez viņu sirdis pie Sevis,
Aw kaicae ampa Abraham, Issak hoi Israel ih Angraeng Sithaw, hae tiah hmuenmae paek koehhaih palungthin hae nangmah ih kaminawk palung thungah omsak poe ah loe, nihcae ih palungthin doeh nang khaeah omsak ah;
19 Un manam dēlam Salamanam dod padevīgu sirdi, turēt Tavus baušļus un Tavas liecības un Tavus likumus un visu darīt un uztaisīt šo augsto namu, ko es esmu nolicis.
na paek ih loknawk, na thuih ih loknawk hoi na lok takroekhaih dannawk to palungthin boih hoiah pazui moe, sak ka tim ih siangpahrang im to a sak pacoeng thai hanah, ka capa Solomon khaeah kakoep palungthin to paek ah, tiah lawkthuih.
20 Un Dāvids sacīja uz visu draudzi: teiciet jel To Kungu, savu Dievu! Tad visa draudze teica To Kungu, savu tēvu Dievu, un palocījās un nometās zemē Tā Kunga un ķēniņa priekšā.
To pacoengah David mah rangpuinawk khaeah, Na Angraeng Sithaw to tahamhoihaih paek oh, tiah a naa. To pongah kaminawk boih mah ampanawk ih Sithaw to bok o moe, Angraeng hoi siangpahrang hmaa ah akuep o.
21 Un tie upurēja Tam Kungam upurus, un upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus otras dienas rītā tūkstoš vēršus, tūkstoš aunus, tūkstoš jērus ar saviem dzeramiem upuriem un kaujamiem upuriem lielā pulkā priekš visa Israēla.
Khawnbangah Angraeng khaeah hmuen tathlanghaih to sak o, Angraeng khaeah hmai angbawnhaih to a sak o; maitaw tae sangto, tuu tae sangto, tuucaa sangto, naek koi hmuennawk, angbawnhaih hmuen paekhaihnawk to Israel caanawk boih hanah paek o.
22 Un tie ēda un dzēra tai dienā Tā Kunga priekšā ar lielu līksmību. Un tie cēla Salamanu, Dāvida dēlu, otrā reizē par ķēniņu un to svaidīja par valdītāju Tā Kunga priekšā un Cadoku par priesteri.
To na niah Angraeng hmaa ah anghoehaih hoiah a caak o moe, naek o. To pacoengah a capa Solomon to vai hnetto haih ah, siangpahrang ah suek o let; Angraeng hmaa ah, ukkung ah situi to bawh o moe, tok paek o pacoengah Zadok to qaima ah cak o sak.
23 Tā Salamans sēdās Tā Kunga krēslā par ķēniņu sava tēva Dāvida vietā, un tam labi izdevās, un viss Israēls tam klausīja.
To pongah Solomon loe, ampa David zuengah, angraeng tangkhang pongah siangpahrang ah anghnut; a qoengh tahang moe, Israel kaminawk boih mah anih ih lok to tahngaih pae o.
24 Un visi lielkungi un varenie, arī visi ķēniņa Dāvida bērni padevās ķēniņam Salamanam.
Angraengnawk boih hoi thacak kaminawk, David siangpahrang capanawk boih mah doeh, Solomon siangpahrang khaeah ang paek o.
25 Un Tas Kungs darīja Salamanu jo lielu visa Israēla priekšā un deva tam valstības godību, kāda vēl nebija bijusi nevienam Israēla ķēniņam priekš viņa.
Israel kaminawk boih mikhnukah Angraeng mah Solomon to tapom tahang, Israel siangpahrangnawk mah tawn o vai ai ih lensawk siangpahrang to paek.
26 Tā Dāvids, Isajus dēls, bija valdījis pār visu Israēli.
Jesse capa David loe Israel kaminawk boih nuiah siangpahrang ah oh.
27 Un tas laiks, kamēr viņš valdīja pār Israēli, bija četrdesmit gadi; Hebronē viņš valdīja septiņus gadus un Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus.
Israel kaminawk to saning quipalito uk; Hebron ah saning sarihto uk moe, Jerusalem ah saning quithum, thumto uk.
28 Un viņš nomira labā vecumā, diezgan piedzīvojis mūža dienu, bagātības un goda, un viņa dēls Salamans palika par ķēniņu viņa vietā.
Anih loe saning kasawkah hing; angraenghaih hoi pakoehhaih hoiah oh moe, mitong naah duek; anih zuengah a capa Solomon to siangpahrang ah oh.
29 Un ķēniņa Dāvida lietas, pirmās un pēdējās, redzi, tās ir rakstītas redzētāja Samuēla stāstos un pravieša Nātana stāstos un redzētāja Gada stāstos,
Khenah, David siangpahrang ah oh naah, toksakhaihnawk loe amtonghaih hoi boeng khoek to, tahmaa Samuel, tahmaa Nathan hoi tahmaa Gad ih cabu thung ah oh,
30 Ar visu viņa valdību un varu un tiem laikiem, kas aizgājuši pār viņu un pār Israēli un pār visām valstīm un zemēm.
anih ukhaih hoi a lensawkhaih, angmah hoi Israel kaminawk hoiah kalah praenawk nuiah kaom hmuennawk kawng to tarik o.
