Pirmā Laiku 21
1 Un sātans stāvēja pret Israēli un skubināja Dāvidu, skaitīt Israēli.
Israel pacuek hanah Setan loe angthawk moe, Israel kaminawk kroek hanah David to pahruek.
2 Un Dāvids sacīja uz Joabu un uz tiem ļaužu virsniekiem: ejat, skaitait Israēli no Bēršebas līdz Danai un atnesiet man to skaitu, ka es to zinu.
David mah Joab hoi zaehoikung angraengnawk khaeah, Beersheba hoi Dan karoek to caeh oh loe, Israel kaminawk to kroek oh; kami nazetto maw oh, tiah panoek hanah, kai khaeah na sin oh, tiah a naa.
3 Tad Joabs sacīja: lai Tas Kungs pie šiem ļaudīm, kā tie nu ir, simtreiz vairāk pieliek, - vai tie visi, mans kungs un ķēniņ, nav mana kunga kalpi? Kāpēc mans kungs to meklē? Kāpēc tam būs notikt Israēlim par noziegumu?
Joab mah, Angraeng mah angmah ih kaminawk alet cumvai khoek to pungsak nasoe; toe ka angraeng siangpahrang, Israel caanawk loe ka angraeng ih tamna ah na ai maw oh o? To pongah tih han ih hae hmuen hae sak na koeh loe? Tipongah Israel nuiah zaehaih sak han na koeh loe? tiah a naa.
4 Bet ķēniņa vārds bija stiprāks nekā Joaba. Tāpēc Joabs izgāja un pārstaigāja visu Israēli un nāca atkal uz Jeruzālemi.
Toe siangpahrang ih lok mah Joab to pazawk. To pongah Joab loe Israel prae boih ah caeh moe, Jerusalem ah amlaem let.
5 Un Joabs Dāvidam deva to skaitīto ļaužu skaitu, un viss Israēls bija vienpadsmit reiz simts tūkstoš vīri, kas zobena vilcēji, un no Jūda bija četrsimt un septiņdesmit tūkstoš vīri, kas zobena vilcēji.
Joab mah milu cazin to David khaeah paek. Israel prae boih ah sumsen patoh thaih kaminawk, sang cumvai hatlaito oh o moe, Judah prae thungah sumsen patoh thaih kami, sang cumvai pali, sing sarihto oh o.
6 Bet Levi un Benjaminu, tos viņu starpā neskaitīja, jo ķēniņa vārds Joabam bija negantība.
Toe siangpahrang ih lok to Joab mah koeh ai pongah, Levi acaeng hoi Benjamin acaeng to kroek ai.
7 Un šī lieta Dievam nepatika, un viņš sita Israēli.
Hae hmuen nuiah Sithaw palung anghoe ai pongah, Israel to boh.
8 Tad Dāvids sacīja uz Dievu: es esmu ļoti grēkojis, ka to esmu darījis, bet lūdzams, atņem Sava kalpa noziegumu, jo es esmu ļoti aplam darījis.
David mah Sithaw khaeah, Hae hmuen ka sak pongah paroeai ka zae boeh; vaihi tahmenhaih kang hnik, na tamna zaehaih hae na takhoe pae ah; amthuhaih hmuen ni ka sak boeh, tiah a naa.
9 Un Tas Kungs runāja uz Gadu, Dāvida redzētāju, un sacīja:
Angraeng mah David ih tahmaa Gad khaeah,
10 Ej un runā uz Dāvidu un saki: tā saka Tas Kungs: trīs lietas Es tev lieku priekšā, izvēlies vienu no tām, ko lai Es tev daru.
caeh ah loe David khaeah Angraeng mah, Qoih koi hmuen thumto kang paek han, na koehhaih kang sak pae hanah, thumto thungah maeto qoi ah, tiah thuih, tiah thui paeh, tiah a naa.
11 Un Gads nāca pie Dāvida un uz to sacīja: tā saka Tas Kungs: izvēlies!
To pongah Gad mah David khaeah caeh moe, anih khaeah, Angraeng mah,
12 Vai trīs gadus bada laiku, vai trīs mēnešus bēgt no saviem pretiniekiem un no savu ienaidnieku zobena, kas tevi aizņem? - jeb vai trīs dienas Tā Kunga zobenu, tas ir mēri iekš zemes un Tā Kunga maitātāju eņģeli visās Israēla robežās? Tad lūko nu, ko lai es Tam atsaku, kas Mani sūtījis.
saning thumto khokhahaih maw, khrah thumto thung na misanawk sumsen hoiah ang tuk pazawk moe, na misanawk hmaa ah nam rohaih maw, to tih ai boeh loe Angraeng ih sumsen ah kaom, ni thumto thung prae boih ah nathaih kasae tonghaih hoi Angraeng ih van kami mah Israel prae boih parohaih maw, hae thumto thungah maeto qoih hanah thuih, tiah a naa. To pongah vaihi kai patoehkung Anih khaeah kawbangmaw ka thuih pae han, tiah poek het ah loe na thui ah, tiah a naa.
13 Tad Dāvids sacīja uz Gadu: man ir ļoti bail; lai es jel krītu Tā Kunga rokā, jo Viņa žēlastība ir ļoti liela, bet lai nekrītu cilvēku rokās.
David mah Gad khaeah, Palung ka set parai; anih tahmenhaih loe len parai pongah, Angraeng ban ah na krahsak ah; kami ban ah na krahsak hmah, tiah a naa.
14 Tad Dievs sūtīja mēri pār Israēli, un no Israēla krita septiņdesmit tūkstoš vīri.
To pongah Angraeng mah Israel nuiah nathaih to phaksak, Israel kami sing sarihto duek o.
15 Un Dievs sūtīja eņģeli uz Jeruzālemi, to samaitāt; un kad viņš to samaitāja, tad Tas Kungs uzlūkoja un Viņam bija žēl par to ļaunumu. Un Viņš sacīja uz to eņģeli, to samaitātāju: ir gan, atrauj savu roku. Un Tā Kunga eņģelis stāvēja pie Jebusieša Arnana klona.
Jerusalem phraek hanah Angraeng mah van kami maeto patoeh; van kami mah phreak ih hmuen to Angraeng mah khet naah, anih loe sak ih kasae hmuen pongah dawnpakhuem moe, parokung van kami khaeah, Khawt boeh, na ban to azuk ah, tiah a naa. Angraeng ih van kami loe Jebus kami Ornan ih cang atithaih ahmuen taengah angdoet.
16 Kad nu Dāvids savas acis pacēla, tad viņš redzēja Tā Kunga eņģeli starp debess un zemes stāvam, un tam bija izvilkts zobens rokā, kas bija izstiepts pār Jeruzālemi. Tad Dāvids un tie vecaji, ar maisiem apģērbušies, metās uz savu vaigu,
David mah khet tahang naah, long hoi van salakah angdoe, Jerusalem nuiah sumsen kalaek, Angraeng ih van kami to hnuk. David hoi kacoehtanawk loe kazii to angzaeng o boih moe, nihcae hmaa ah akuep o.
17 Un Dāvids sacīja uz Dievu: vai es tas neesmu, kas pavēlējis, tos ļaudis skaitīt? Es, es esmu grēkojis un ļaunu darījis, - bet šās avis, ko tās darījušas? Ak Kungs, mans Dievs! Lai jel Tava roka ir pret mani un pret mana tēva namu, bet ne pret Taviem ļaudīm par mocību!
David mah Sithaw khaeah, Kaimah na ai maw milu cazin ka koksak? Kai loe ka zae boeh, hmuen ka sakpazae boeh; hae ih tuunawk loe tih zaehaih maw sak o? Aw ka Angraeng Sithaw, kaimah hoi kam panawk ih imthung nuiah, na ban to krahsak ah; nangmah ih kaminawk nuiah, hae nathaih hae phasak hmah, tiah a naa.
18 Un Tā Kunga eņģelis sacīja uz Gadu, lai saka Dāvidam, ka Dāvids lai ietu, Tam Kungam uztaisīt altāri Jebusieša Arnana klonā.
To pacoengah Angraeng ih van kami mah Gad khaeah, David khaeah caeh tahang ah loe, Jebus kami Ornan ih cang atithaih ahmuen ah, Angraeng hanah hmaicam sak hanah thui paeh, tiah a naa.
19 Tā Dāvids nogāja pēc Gada vārda, ko tas Tā Kunga Vārdā bija runājis.
David loe Angraeng ih ahmin hoiah Gad mah thuih ih lok baktih toengah caeh tahang.
20 Kad nu Arnans pagriezās, tad viņš redzēja to eņģeli, un viņa četri dēli, kas pie viņa bija, paslēpās, bet Arnans kūla kviešus.
Ornan loe cang atit li moe, hnukbang angqoi naah, van kami to hnuk; a taengah kaom a capa palitonawk loe anghawk o king.
21 Un Dāvids nāca pie Arnana, un Arnans skatījās un redzēja Dāvidu un nāca no tā klona un metās Dāvida priekšā uz savu vaigu pie zemes.
David loe Ornan khaeah caeh, Ornan mah anih to hnuk naah, cang atithaih to toengh sut moe, David hmaa ah long ah akuep.
22 Un Dāvids sacīja uz Arnanu: dod man tā klona vietu, ka es tur Tam Kungam taisu altāri; dod man to par pilnu naudu, lai šī mocība mitās no tiem ļaudīm.
David mah Ornan khaeah, Kai ih kaminawk nuiah nathaih to dip moe, Angraeng han hmaicam ka sak thai hanah, cang na tithaih ahmuen to atho hoiah na qansak ah, tiah a naa.
23 Tad Arnans sacīja uz Dāvidu: Ņem to, un dari, mans kungs un ķēniņ, kā tev patīk, redzi, es tos vēršus dodu par dedzināmiem upuriem un šos kuļamos ratus malkai un šos kviešus par ēdamu upuri, - visu to es dodu.
Ornan mah David khaeah, La ah, ka angraeng siangpahrang mah a koeh ih hmuen to sah nasoe; khenah, hmai angbawnhaih paek hanah maitawnawk doeh kang paek; cang atit naah patoh ih thing doeh kang paek, angdaeh angbawnhaih sak hanah cang doeh kang paek; hmuennawk hae kang paek boih, tiah a naa.
24 Bet ķēniņš Dāvids sacīja uz Arnanu: nē, bet es to gribu pirkt par pilnu naudu; jo es negribu ņemt priekš Tā Kunga, kas tev pieder, un upurēt dedzināmo upuri par velti.
Toe David siangpahrang mah Ornan khaeah, To tih na ai, kakoep ah atho kang paek han; nang ih ahmuen to Angraeng hanah azom ah ka la mak ai, atho hoi qan ai ih hmuen hoiah angbawnhaih ka sah mak ai, tiah a naa.
25 Tā Dāvids Arnanam par to vietu deva sešsimt sēķeļus zelta.
To pongah David mah Ornan ih lawkhmuen qanhaih atho sui shekel cumvai tarukto paek.
26 Un tur Dāvids Tam Kungam uztaisīja altāri un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus. Un kad tas To Kungu piesauca, tad viņš tam atbildēja caur uguni no debesīm uz dedzināmo upuru altāri.
David mah to ahmuen ah Angraeng hanah hmaicam to sak; hmai angbawnhaih hoi angdaeh angbawnhaih to a sak moe, Angraeng to kawk; Angraeng mah kawkhaih lok to van hoiah pathim pae, angbawnhaih hmaicam to hmai mah kangh pae.
27 Un Tas Kungs sacīja uz to eņģeli, lai tas savu zobenu bāž savā makstī.
Angraeng mah van kami khaeah lokthuih pae pongah, anih mah a sumsen to tabu thungah pacaeng let.
28 Tanī laikā, kad Dāvids redzēja, ka Tas Kungs viņam bija atbildējis uz Arnana, tā Jebusieša, klona, tad viņš tur upurēja.
Jebus acaeng Ornan ih cang atithaih ahmuen hoiah Angraeng mah lok pathim pae, tiah David mah panoek naah, to ahmuen ah angbawnhaih to sak.
29 Jo Tā Kunga dzīvoklis, ko Mozus tuksnesī bija taisījis, un tas dedzināmo upuru altāris to laiku bija Gibeonas kalnā.
To nathuem ah Mosi mah praezaek ah sak ih Angraeng ih kahni im hoi hmai angbawnhaih hmaicam loe Gideon hmuensang ah ni oh.
30 Bet Dāvids tur pie tā nevarēja noiet, Dievu meklēt, tā viņš bija iztrūcinājies no Tā Kunga eņģeļa zobena.
Toe Angraeng ih van kami ih sumsen to zit pongah, David loe Sithaw lokdueng hanah hmabangah caeh thai ai.
