Pirmā Laiku 19
1 Un notikās pēc tam, ka Nahas, Amona bērnu ķēniņš, nomira, un viņa dēls palika par ķēniņu viņa vietā.
Pea hili eni naʻe hoko ʻo pehē, naʻe pekia ʻae tuʻi ʻoe fānau ʻa ʻAmoni ko Nahasi, pea naʻe fetongi ia ʻi he pule ʻe hono foha.
2 Tad Dāvids sacīja: es darīšu žēlastību pie Anona, Nahasa dēla, jo viņa tēvs žēlastību darījis pie manis. Un Dāvids sūtīja vēstnešus, viņu iepriecināt par viņa tēvu. Tad Dāvida kalpi nāca uz Amona bērnu zemi pie Anona, viņu iepriecināt.
Pea naʻe pehē ʻe Tevita, Te u fai ʻofa kia Hanuni ko e foha ʻo Nahasi, koeʻuhi naʻe fai ʻofa kiate au ʻe heʻene tamai. Pea naʻe fekau atu ʻe Tevita ʻae kau tangata ke lea fakafiemālie kiate ia koeʻuhi ko ʻene tamai. Pea pehē, “Naʻe hoko atu ʻae kau tamaioʻeiki ʻa Tevita ki he fonua ʻoe fānau ʻa ʻAmoni kia Hanuni koeʻuhi ke fakafiemālie kiate ia.”
3 Bet Amona bērnu lielkungi sacīja uz Anonu: vai Dāvids godina tavu tēvu tavās acīs, ka tas sūtījis pie tevis iepriecētājus? Vai viņa kalpi nav tāpēc pie tevis nākuši, ka zemi izklausa un izposta un izlūko?
Ka naʻe pehē ʻe he houʻeiki ʻoe fānau ʻa ʻAmoni kia Hanuni, “ʻOku ke mahalo koā kuo fai fakaʻapaʻapa ʻe Tevita ki hoʻo tamai, ʻi heʻene fekau mai ʻae kau fakafiemālie kiate koe? Ka ʻikai kuo haʻu ʻa ʻene kau tamaioʻeiki kiate koe, koeʻuhi ke hakule, pea ke fakahingaʻi, pea ke matakiʻi ʻae fonua?”
4 Tad Anons ņēma Dāvida kalpus un tiem nodzina bārdu un viņiem nogrieza vienu drēbju pusi līdz gurniem un tos atlaida.
Ko ia naʻe puke ʻe Hanuni ʻae kau tamaioʻeiki ʻa Tevita, mo ne tele honau kava, mo ne tuʻusi ua ʻa honau ngaahi kofu ʻo feʻunga mo honau tuʻungaiku, mo ne toki fekauʻi ke nau ʻalu.
5 Un tie aizgāja. Un kad nu Dāvidam ziņu deva par tiem vīriem, tad viņš tiem sūtīja pretī, (jo tie vīri bija ļoti apsmieti, ) un ķēniņš tiem lika sacīt: paliekat Jērikū, tiekams jūsu bārda atkal būs ataugusi, tad nāciet atpakaļ.
Pea naʻe ʻalu ai ʻae niʻihi mo nau fakahā kia Tevita ʻae meʻa kuo fai ki he kau tangata. Pea naʻa ne fekau atu ke fetaulaki kiate kinautolu: he naʻe mā lahi ʻaupito ʻae kau tangata. Pea naʻe pehē ʻe he tuʻi, Mou nofo ki Seliko kaeʻoua ke tupu hake ʻa homou kava, pea mou toki omi.
6 Kad nu Amona bērni redzēja, ka bija palikuši smirdoši Dāvida priekšā, tad Anons un Amona bērni sūtīja tūkstoš sudraba talentus, saderēt ratus un jātniekus no Mezopotamijas, no Maēkas un no Cobas.
Pea ʻi he toki ʻilo ʻe he fānau ʻa ʻAmoni kuo nau fakanamukūʻi ʻakinautolu kia Tevita, naʻe ʻave ʻe Hanuni mo e fānau ʻa ʻAmoni ha taleniti siliva ʻe afe ke totongi ʻaki ha ngaahi saliote mo e kau heka hoosi mei Mesopōtemia, pea mei Silia-Meaka, pea mei Sopa.
7 Un tie sev saderēja trīsdesmit un divi tūkstoš ratus un to ķēniņu no Maēkas un viņa ļaudis, un tie nāca un apmeta lēģeri pret Medbu. Un Amona bērni arīdzan sapulcējās no savām pilsētām un nāca karā.
Ko ia naʻa nau totongi ke maʻu ai ʻae ngaahi saliote ʻe tolu mano mo e ua afe, pea mo e tuʻi ʻo Meaka pea mo hono kakai; pea naʻa nau haʻu ʻo fakanofo ʻenau tau ʻi Metipa. Pea naʻe fakataha ʻakinautolu ʻe he fānau ʻa ʻAmoni mei honau ngaahi kolo, ʻonau haʻu ki he tau.
8 Kad nu Dāvids to dzirdēja, tad viņš sūtīja Joabu un visu spēku ar tiem vareniem.
Pea ʻi heʻene fanongo ki ai ʻa Tevita, naʻa ne fekau atu ʻa Soape, pea mo e kautau kotoa pē ko e kau tangata toʻa lahi.
9 Un Amona bērni izgāja un nostājās uz kauju priekš pilsētas vārtiem. Bet tie ķēniņi, kas bija nākuši, turējās savrup laukā.
Pea naʻe hū mai kituʻa ʻae fānau ʻa ʻAmoni mo nau fakanofo ʻae tau ʻi he ʻao ʻoe matapā ʻoe kolo: pea naʻe nofo kehe fakataha ʻae ngaahi tuʻi naʻe haʻu, ʻi he potu ngoue.
10 Kad nu Joabs redzēja, ka karš pret viņu taisījās no priekšas un no aizmugures, tad viņš izlasīja kādus no Israēla jauniem vīriem un nostājās Sīriešiem pretī.
Pea ʻi heʻene sio ʻe Soape kuo fakanofo ʻae kautau ke tauʻi ia ʻi ʻao pea mei tuʻa, naʻa ne fili mai ʻae kau mālohi mei ʻIsileli, mo ne tuku ʻakinautolu ke tauʻi ʻae kakai Silia.
11 Bet tos citus ļaudis viņš deva Abizajam, savam brālim, rokā, un tie nostājās pret Amona bērniem.
Pea naʻa ne tuku ʻa hono toe ʻoe kakai ki he nima ʻo hono tokoua ko ʻApisai, pea naʻa nau tali tau ʻakinautolu ki he fānau ʻa ʻAmoni.
12 Un viņš sacīja: ja Sīrieši būs stiprāki nekā es, tad nāc tu man palīgā, bet ja Amona bērni būs stiprāki nekā tu, tad es nākušu tev palīgā.
Pea naʻa ne pehē, “Kapau ʻe mālohi fau ʻae kakai Silia kiate au, te mou toki tokoni kiate au; pea kapau ʻe mālohi fau ʻae fānau ʻa ʻAmoni kiate koe, te u toki tokoni ʻeau kiate koe.
13 Turies droši un lai stipri cīnāmies priekš saviem ļaudīm un priekš sava Dieva pilsētām, un Tas Kungs lai dara, kā tam patīk.
Mou lototoʻa, pea ke tau fai ngalingali tangata mā ʻahotau kakai, pea koeʻuhi ko e ngaahi kolo ʻo hotau ʻOtua, pea ke fai ʻe Sihova ʻae meʻa ʻoku ne finangalo lelei ki ai.”
14 Un Joabs nāca tuvāki ar saviem ļaudīm, kas pie viņa bija, kauties ar Sīriešiem, bet tie bēga viņa priekšā.
Ko ia naʻe ʻunuʻunu atu ʻa Soape mo e kakai naʻe kau mo ia, ki he ʻao ʻoe kakai Silia ke fai ʻae tau; pea naʻa nau hola mei hono ʻao.
15 Un kad Amona bērni redzēja, kā Sīrieši bēga, tad tie arīdzan bēga priekš Abizajus, viņa brāļa, un tie nāca pilsētā, un Joabs nāca uz Jeruzālemi.
Pea ʻi he sio ʻe he fānau ʻa ʻAmoni kuo hola ʻae kakai Silia, naʻa nau hola foki ʻakinautolu mei he ʻao ʻo ʻApisai ko hono tokoua, mo ne hū atu ki he kolo. Hili ia naʻe haʻu ʻa Soape ki Selūsalema.
16 Kad nu Sīrieši redzēja, ka Israēla priekšā bija sakauti, tad tie sūtīja vēstnešus un lika nākt tiem Sīriešiem, kas viņpus upes dzīvoja, un Šofahs, HadadEzera kara lielskungs, gāja viņu priekšā.
Pea ʻi he sio ʻe he kakai Silia kuo nau tuʻutāmaki ʻi he ʻao ʻo ʻIsileli, naʻa nau kouna atu ʻae kau tangata fekau, ke nau ʻomi ʻae kau Silia naʻe nofo ʻi he kau vai ʻe taha: pea naʻe tataki ʻakinautolu ʻe Sofaki ko e ʻeiki ki he kautau ʻo Hetatesa.
17 Kad to Dāvidam teica, tad viņš sapulcēja visu Israēli un pārgāja pār Jardāni, un nāca pie tiem un nostājās tiem pretī. Un Dāvids nostājās Sīriešiem pretī uz kauju, un tie ar viņu kāvās.
Pea naʻe fakahā ia kia Tevita; pea naʻa ne tānaki fakataha ʻa ʻIsileli kātoa, mo ne Lakaatu ʻi he Soatani, mo ne hoko atu kiate kinautolu, pea ne teuteu ke fai ʻae tau kiate kinautolu. Pea pehē, hili ʻae teuteu ʻae tau ʻe Tevita ke fai ki he kakai Silia, naʻa nau fai mo ia ʻae tau.
18 Bet Sīrieši bēga Israēla priekšā, un Dāvids nokāva no Sīriešiem septiņ tūkstoš ratus un četrdesmit tūkstoš kājniekus; viņš nokāva arī Šofahu, to kara lielkungu.
Ka naʻe hola ʻae kakai Silia mei he ʻao ʻo ʻIsileli; pea naʻe tāmateʻi ʻe Tevita ʻoe kakai Silia ʻae kau tangata naʻe heka saliote, ko e toko fitu afe, mo e kakai hāʻele ʻe toko fā mano, pea naʻa ne tāmateʻi ʻa Sofaki ko e ʻeiki naʻe pule ki he kautau.
19 Kad nu HadadEzera kalpi redzēja, ka Israēla priekšā bija sakauti, tad tie derēja mieru ar Dāvidu un viņam kalpoja. Un Sīrieši negribēja vairs Amona bērniem palīdzēt.
Pea ʻi he sio ʻe he kau tamaioʻeiki ʻa Hetatesa kuo nau tuʻutāmaki ʻi he ʻao ʻo ʻIsileli, naʻa nau alea ke nau melino mo Tevita, pea naʻa nau hoko ʻo tokalalo kiate ia: pea naʻe ʻikai toe loto ʻae kakai Silia ke tokoni ki he fānau ʻa ʻAmoni.
