Pirmā Laiku 14
1 Un Īrams, Tirus ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida un ciedru kokus un mūrniekus un būvmeistarus, viņam uztaisīt namu.
Taire siangpahrang Hiram ni, Devit koevah patounenaw a patoun. Ahni hane im sak pouh hanelah, Sidar thing hoi talungdêikathoum e, hoi im sak ka thoum e naw hah a patoun.
2 Un Dāvids manīja, ka Tas Kungs viņu bija apstiprinājis par ķēniņu pār Israēli; jo viņa valstība tapa varen paaugstināta viņa Israēla ļaužu labad.
Isarelnaw dawk siangpahrang lah BAWIPA ni a caksak tie hah Devit ni a kâpanue. Bangkongtetpawiteh, Isarelnaw kecu dawkvah, a uknaeram hah ka rasang poung lah tawmrasang e lah ao.
3 Un Dāvids ņēma vēl vairāk sievu Jeruzālemē un Dāvidam dzima vēl vairāk dēlu un meitu.
Devit ni Jerusalem vah a yu alouknaw hai a la teh, ca napui tongpa moi a sak.
4 Un šie ir to bērnu vārdi, kas viņam piedzima Jeruzālemē: Šamuūs un Zobabs, Nātans un Salamans.
Jerusalem vah a sak e a canaw teh Shammua, Shobab, Nathan hoi Solomon.
5 Un Jebears un Elizuūs un Elvalets
Ibhar, Elishua hoi Eliphelet.
6 Un Nogus un Nevegs un Japius
Nogah, Nepheg hoi Japhia.
7 Un Elišamus un BaelJadus un Elivalets.
Elishama, Beeliada hoi Eliphelet.
8 Kad nu Fīlisti dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par ķēniņu pār visu Israēli, tad visi Fīlisti nāca, Dāvidu meklēt. Un kad Dāvids to dzirdēja, tad viņš tiem izgāja pretī.
Filistinnaw ni Devit teh Isarelnaw e siangpahrang lah satui awi lah ao toe tie a thai awh torei teh, Filistinnaw pueng ni Devit tawng hanelah a cei awh. Devit ni a thai toteh, ahnimouh tuk hanelah a kamthaw.
9 Un Fīlisti nāca un izplētās Refaīm ielejā.
Filistinnaw hah Rephaim tanghling dawk a yawng awh.
10 Tad Dāvids vaicāja Dievam un sacīja: vai man būs iet pret Fīlistiem, un vai tu tos dosi manā rokā? Un Tas Kungs tam sacīja: celies, jo es tos došu tavā rokā.
Devit ni Filistinnaw tuk hanelah ka cei han maw, ka kut dawk na poe han maw, telah BAWIPA a pacei. BAWIPA ni cet leih, ahnimouh teh na kut dawk na poe han telah atipouh.
11 Un tie gāja uz BaālPracim, un Dāvids tos tur sakāva, un Dāvids sacīja: Dievs aizrāvis manus ienaidniekus caur manu roku, tā kā ūdens rauj. Tādēļ tie nosauca to vietu BaālPracim (rāveju vieta).
Hatdawkvah, Baalperazim vah a cei awh teh, Devit ni ahnimouh teh a tuk teh a tâ awh. BAWIPA ni ka tarannaw teh tuicapa ka thaw e a roum sak e patetlah be a raphoe telah ati. Hatdawkvah, hote hmuen teh Baalperazim telah min a phung.
12 Un tie tur pameta savus dievus; un Dāvids pavēlēja, tos sadedzināt ar uguni.
Hete hmuen koe meikaphawknaw hah a cettakhai awh. Devit ni kâ a poe teh, hmai koung koung a sawi pouh awh.
13 Bet Fīlisti atkal nāca un apmetās ielejā.
Filistinnaw teh tanghling dawk bout a yawng awh.
14 Tad Dāvids atkal vaicāja Dievam, un Dievs uz to sacīja: neej aiz viņiem bet ej apkārt ap viņiem, un ej tiem virsū pret tiem raudu kokiem.
Hahoi Devit ni Cathut koe bout a pacei teh, ahnimanaw pâlei hanelah cet hanh. Kingkalup awh nateh, batuekung koe pawm awh.
15 Un kad tu dzirdēsi soļus rībam raudu koku galotnēs, tad izej uz kaušanos, jo Dievs iziet tavā priekšā, kaut Fīlistu karaspēku.
Hahoi hettelah ao han. Batuekung e a van a cei awh e a pâlawk na thai awh toteh, tuk hanelah na tâco awh han. Bangkongtetpawiteh, Filistinnaw roenae tuk hane na hmalah Cathut a tho tie hah na panue han atipouh.
16 Un Dāvids darīja, kā Dievs tam bija pavēlējis; un tie kāva Fīlistu karaspēku no Gibeonas līdz Gazerai.
Cathut ni kâ a poe e patetlah Devit ni a sak teh, Filistin e ransanaw hah, Gibeon hoi Gezer totouh a pâlei awh.
17 Tā Dāvida slava izpaudās pa visām zemēm, un Tas Kungs lika bailēm no viņa uziet visiem pagāniem.
Hottelah ram pueng dawk Devit e min a kamthang teh, BAWIPA ni ama takinae hah miphun tangkuem koe a kamthang sak
