Pirmā Laiku 11

1 Un viss Israēls sapulcinājās pie Dāvida Hebronē un sacīja: redzi, mēs esam tavi kauli un tava miesa.

Och hele Israel samlade sig: till David i Hebron, och sade: Si, vi äre ditt ben och ditt kött.

2 Jau sen, kamēr Sauls bija par ķēniņu, tu Israēli esi izvadījis un ievadījis, un Tas Kungs, tavs Dievs, uz tevi sacījis: tev būs manus Israēla ļaudis ganīt un tapt par valdnieku pār maniem Israēla ļaudīm.

Och tillförene, medan Saul var Konung, förde du Israel ut och in; så hafver ock Herren din Gud sagt till dig: Du skall föda mitt folk Israel, och du skall vara en Förste öfver mitt folk Israel.

3 Un visi Israēla vecaji nāca pie ķēniņa Hebronē, un Dāvids ar tiem derēja derību Hebronē Tā Kunga priekšā. Un tie svaidīja Dāvidu par ķēniņu pār Israēli, pēc Tā Kunga vārda caur Samuēli.

Kommo också alle Israels äldste till Konungen i Hebron. Och David gjorde ett förbund med dem i Hebron för Herranom. Och de smorde David till Konung öfver Israel, efter Herrans ord, genom Samuel.

4 Tad Dāvids un viss Israēls nogāja uz Jeruzālemi (šī ir Jebuza), un tur Jebusieši bija tās zemes iedzīvotāji.

Och David drog åstad, och hele Israel, till Jerusalem, det är Jebus; ty de Jebuseer bodde i landena.

5 Un Jebuzas iedzīvotāji sacīja uz Dāvidu: te tu netiksi iekšā. Bet Dāvids uzņēma Ciānas pili, - šī ir Dāvida pilsēta.

Och de borgare i Jebus sade till David: Du skall icke komma härin. Men David vann den borgen Zion, det är Davids stad.

6 Tad Dāvids sacīja: kas pirmais Jebusiešus kaus, tas būs par virsnieku un lielkungu. Tad Joabs, Cerujas dēls, visupirmais tika augšā un palika par virsnieku.

Och David sade: Den som de Jebuseer först slår, han skall vara hufvud och öfverste. Då steg Joab, ZeruJa son, först upp, och vardt höfvitsmän.

7 Un Dāvids dzīvoja tai pilī, tāpēc to sauca par Dāvida pilsētu.

Och David bodde på borgene; deraf kallar man henne Davids stad.

8 Un viņš uztaisīja to pilsētu visapkārt, no Millus iesākot visapkārt; bet Joabs pameta dzīvus, kas pilsētā atlikās.

Och han byggde staden omkring, ifrå Millo och sedan allt omkring; och Joab lät lefva dem som qvare voro i stadenom.

9 Un Dāvids auga augumā un Tas Kungs Cebaot bija ar viņu.

Och David hade framgång, och kom sig före; och Herren Zebaoth var med honom.

10 Un šie ir Dāvida varoņu virsnieki, kas viņa valstībā stipri pie viņa turējās ar visu Israēli, viņu celt par ķēniņu pēc Tā Kunga vārda uz Israēli.

Desse äro de öfverste ibland Davids väldiga, de der manliga höllo med honom i hans rike, när hela Israel, så att man gjorde honom till Konung, efter Herrans ord, öfver Israel.

11 Un šis ir Dāvida varoņu skaits: Jazabeams, Akmona dēls, tas augstākais no tiem trīsdesmit; viņš pacēla savu šķēpu pret trīs simtiem, kamēr tos nokāva vienā reizē.

Och detta är talet på Davids väldiga män: Jasabeam, Hachmoni son, den ypperste ibland tretio; han hof sin spets upp, och slog trehundrad i en gång.

12 Un pēc viņa bija Eleazars, Dodus dēls, Aoka dēla dēls, tas bija viens no tiem trim varoņiem.

Näst honom var Eleazar, Dodo son, den Ahohiten, och han var ibland de tre väldiga.

13 Viņš bija pie Dāvida PasDamimā, kad Fīlisti tur bija sapulcējušies karā; un tur bija druvas gabals ar miežiem, un tie ļaudis bēga no Fīlistiem.

Denne var med David, då de talade hädelse, och de Philisteer sig der församlat hade till strid; och var ett stycke åker fullt med bjugg, och folket flydde för de Philisteer.

14 Tad tie nostājās pašā tīruma vidū un to aizstāvēja un kāva Fīlistus, un Tas Kungs deva lielu pestīšanu.

Och de trädde midt uppå åkerstycket, och undsatte det, och slogo de Philisteer; och Herren gaf en stor salighet.

15 Un trīs no tiem trīsdesmit virsniekiem nogāja pie Dāvida uz to akmens kalnu Adulama alā. Un Fīlistu karaspēks bija apmeties Refaīm ielejā.

Och de tre utaf de yppersta tretio drogo neder till bergshällen till David, i den kulona Adullam; men de Philisteers lägre var i Rephaims dal.

16 Un Dāvids bija to brīdi pils kalnā, un Fīlisti bija karavīrus ielikuši Bētlemē.

Och David var i borgene; och de Philisteers folk var på den tid i BethLehem.

17 Un Dāvidam iekārojās un viņš sacīja: kas man dos ūdeni dzert no akas pie Bētlemes vārtiem?

Och David fick lusta, och sade: Ho vill gifva mig dricka af det vattnet i den brunnen i BethLehem, under portenom?

18 Tad tie trīs izlauzās caur Fīlistu lēģeri un smēla ūdeni no akas pie Bētlemes vārtiem, un ņēma un atnesa to pie Dāvida. Bet Dāvids to negribēja dzert, bet to izlēja Tam Kungam

Då slogo desse tre genom de Philisteers lägre, och hemtade vatten utu brunnen i BethLehem, under portenom, och båro till David. Men han ville icke drickat, utan utgöt det Herranom;

19 Un sacīja: lai Dievs mani pasargā, ka es to būtu darījis un šo vīru asinis dzēris par viņu dzīvību, jo tie savu dzīvību netaupīdami to atnesuši; un viņš to negribēja dzert. To darīja šie trīs varoņi.

Och sade: Det låte Gud vara långt ifrå mig, att jag detta göra skulle, och dricka dessa mäns blod i deras lifsfara; förty de hafva det hemtat med sins lifs fara; derföre ville han icke drickat. Det gjorde de tre hjeltar.

20 Un Abizajus, Joaba brālis, bija arī par virsnieku pār trim; un tas pacēla savu šķēpu un nokāva trīs simtus. Un tam bija slava starp tiem trim.

Abisai, Joabs broder, han var den ypperste ibland tre, och han hof sin spets upp, och slog trehundrad, och han var beprisad ibland tre.

21 Starp šiem otriem trim viņš bija jo lielā godā, un viņš tiem bija par virsnieku, bet tos pirmajus trīs viņš nepanāca.

Och han den tredje härligare än de två, och var deras öfverste; men till de tre kom han icke.

22 Benaja, Jojadas dēls, stipra vīra dēls, kas lielus darbus darījis, no Kabceēles, tas kāva divus stiprus Moabiešu lauvas, un nogāja un kāva vienu lauvu pašā alā sniega laikā.

Benaja, Jojada son, IsHails sons, den mycket bedrifvit hade, af Kabzeel, han slog tu de Moabiters lejon; och gick neder, och slog ett lejon midt i brunnenom i snötiden.

23 Viņš nokāva arī vienu Ēģiptes vīru, vīru pieci olektis garu, un tam Ēģiptietim bija šķēps rokā kā riestava; bet šis tam piegāja ar zizli un izrāva to šķēpu no tā ēģiptieša rokas un to nokāva ar viņa paša šķēpu.

Han slog ock en Egyptisk man; han var fem alnar lång, och hade en spets i handene såsom ett väfträ; men han gick ned till honom med en staf, och tog honom spetsen utu handene, och drap honom med hans egen spets.

24 To darīja Benaja, Jojadas dēls, un šis bija slavens starp tiem trim varoņiem.

Det gjorde Benaja, Jojada son, och vardt beprisad ibland tre hjeltar;

25 Un viņš bija tas augstākais starp trīsdesmit, bet tos trīs (pirmajus) viņš nepanāca. Un Dāvids to iecēla par savu padomnieku.

Och var den härligaste ibland tretio; men till de tre kom han icke; honom gjorde David till sitt hemliga råd.

26 Un karaspēka varoņi bija: Azaēls, Joaba brālis; Elanans, Dodus dēls, no Bētlemes;

De stridsamme hjeltar äro desse: Asahel, Joabs broder, Elhanan, Dodo son af BethLehem,

27 Zamots no Aroras, Elecs no Pelonas;

Sammoth den Haroriten, Helez den Peloniten,

28 Īrus, Ikeša dēls, no Tekoas; Abiēzers no Antotas;

Ira, Ikkes son, den Thekoiten, Abieser den Anthothiten,

29 Zibekajus, Uzata dēls, Ilajus, Aoka dēls,

Sibbechai den Husathiten, Ilai den Ahohiten,

30 Makarajus no Retovas; Eleds, Baēnas dēls, no Netofas;

Maharai den Netophathiten, Heled, Baana son, den Netophathiten,

31 Itajus, Ribaja dēls, no Ģibejas Benjamina bērnos; Benaja no Pirgatoas;

Ithai, Ribai son, af Gibea, BenJamins barnas, Benaja den Pirgathoniten,

32 Urajus no Gaāša upēm; Abiēls no Arbatas;

Hurai af de bäcker Gaas, Abiel den Arbathiten,

33 Asmavets no Baērumas; Elijabus, no Zaālbonas.

Asmaveth den Baharumiten, Eliahba den Saalboniten,

34 No Azema bērniem no Ģizonas bija: Jonatāns, Zages dēls no Araras;

Hasems barn den Gisonitens, Jonathan, Sage son, den Hararitens,

35 Ahijams, Zakara dēls, no Araras; Elivals, Ura dēls,

Ahiam, Sachars son, den Hararitens, Eliphal, Urs son,

36 Hefers no Maķeras; Ahijus no Pelonas;

Hepher den Mecherathiten, Ahija den Peloniten,

37 Ecrus no Karmela; Naērajus, Azbajus dēls,

Hezro den Carin eliten, Naarai, Esbai son,

38 Joēls Nātana brālis; Mibears, Agra dēls,

Joel, Nathans broder, Mibhar, Hagri son,

39 Celeķs no Amona; Naķerajus no Berotas, bruņu nesējs Joabam, Cerujas dēlam;

Zelek den Ammoniten, Naharai den Berothiten, Joabs vapnedragare, ZeruJa sons,

40 Īrus, Jetrus dēls, Gārebs, Jetrus dēls,

Ira den Jithriten, Gareb den Jithriten,

41 Ūrija, tas Etietis; Zabads, Aķelaja dēls,

Uria den Hetheen, Sabad, Ahelai son,

42 Adinus, Zizus dēls, tas Rūbenietis, Rūbeniešu virsnieks, un pie viņa bija vēl trīsdesmit;

Adina, Sisa son, den Rubeniten, en höfvitsmän för de Rubeniter, och tretio voro under honom,

43 Hanans, Maēkas dēls, un Jehošafats no Matonas;

Hanan, Maacha son, Josaphat den Mithniten,

44 Uzija no Astras; Šamus un Jajels, Otama dēli, no Aroēras;

Ussija den Asthrathiten, Sama och Jegiel, Hothams söner, den Aroeritens,

45 Jediaēls, Zimrus dēls, un Joūs, viņa brālis, no Ticas;

Jediael, Simri son, Joha hans broder, den Thiziten,

46 Eliēls no Maēvas, un Jeribajus un Jozavijas, Elnaāma dēli; un Jetmus no Moaba;

Eliel den Mahaviten, Jeribai och Josavja, Elnaams söner, Jithma den Moabiten,

47 Eliēls un Abeds un Jaēziēls no Mecobajas.

Eliel, Obed, och Jasiel af Mezobaja.