Canticum Canticorum 1
Salamana augstā dziesma.
2 osculetur me osculo oris sui quia meliora sunt ubera tua vino
Lai viņš mani skūpsta ar savas mutes skūpstīšanu; jo tava mīlestība ir jo mīlīgāka nekā vīns.
3 fraglantia unguentis optimis oleum effusum nomen tuum ideo adulescentulae dilexerunt te
Tavai eļļai ir salda smarža; tavs vārds ir izlieta eļļa, tāpēc jaunavas tevi mīl.
4 trahe me post te curremus introduxit me rex in cellaria sua exultabimus et laetabimur in te memores uberum tuorum super vinum recti diligunt te
Velc mani, tad mēs tev tecēsim pakaļ; ķēniņš mani ved savos kambaros; mēs līksmosimies un priecāsimies par tevi; mēs pieminēsim tavu mīlestību vairāk nekā vīnu; patiesīgi tevi mīl.
5 nigra sum sed formonsa filiae Hierusalem sicut tabernacula Cedar sicut pelles Salomonis
Es esmu melna, bet mīlīga, jūs Jeruzālemes meitas, tā kā Ķedara teltis, kā Salamana gardīnes(aizkari).
6 nolite me considerare quod fusca sim quia decoloravit me sol filii matris meae pugnaverunt contra me posuerunt me custodem in vineis vineam meam non custodivi
Neuzlūkojiet mani, ka esmu pamelna, jo saulē esmu nodegusi; manas mātes bērni pret mani apskaitušies, tie mani likuši par vīna dārzu sargātāju; savu pašu vīna dārzu neesmu apsargājusi.
7 indica mihi quem diligit anima mea ubi pascas ubi cubes in meridie ne vagari incipiam per greges sodalium tuorum
Saki man, tu, ko mana dvēsele mīl, kur tu gani, kur tu gulies pusdienā? Jo kāpēc man būs aloties pie tavu biedru ganāmiem pulkiem?
8 si ignoras te o pulchra inter mulieres egredere et abi post vestigia gregum et pasce hedos tuos iuxta tabernacula pastorum
Ja tu to nezini, tu visu skaistākā starp sievām, tad ej jel pa avju pēdām un gani savus kazlēnus pie ganu teltīm.
9 equitatui meo in curribus Pharaonis adsimilavi te amica mea
Es tevi līdzināju, mana draudzene, ar tiem zirgiem pie Faraona ratiem.
10 pulchrae sunt genae tuae sicut turturis collum tuum sicut monilia
Tavi vaigi ir mīlīgi sprādzēs, tavs kakls pērļu rotā.
11 murenulas aureas faciemus tibi vermiculatas argento
Mēs tev taisīsim zelta sprādzes ar sudraba podziņām.
12 dum esset rex in accubitu suo nardus mea dedit odorem suum
Kamēr ķēniņš pie galda, mana nardes puķīte dod savu smaržu.
13 fasciculus murrae dilectus meus mihi inter ubera mea commorabitur
Mans draugs man ir mirru pušķis, pie manām krūtīm piesprausts.
14 botrus cypri dilectus meus mihi in vineis Engaddi
Mans draugs man ir vīna ķekars Enģedi vīna dārzos.
15 ecce tu pulchra es amica mea ecce tu pulchra oculi tui columbarum
Redzi, tu esi skaista, mana draudzene, redzi, tu esi skaista, tavas acis ir kā baložu acis.
16 ecce tu pulcher es dilecte mi et decorus lectulus noster floridus
Redzi, tu esi skaists, mans draugs, un mīlīgs, un mūsu dusas vieta zaļo.
17 tigna domorum nostrarum cedrina laquearia nostra cypressina
Mūsu namu baļķi ir ciedri, mūsu sijas ir cipreses.
