Psalmorum 74
1 intellectus Asaph ut quid Deus reppulisti in finem iratus est furor tuus super oves pascuae tuae
Asafa pamācība. Ak Dievs, kāpēc Tu mūs mūžīgi atstūmis, un Tava dusmība kūp pār Tavas ganības avīm?
2 memor esto congregationis tuae quam possedisti ab initio redemisti virgam hereditatis tuae mons Sion in quo habitasti in eo
Piemini Savu draudzi, ko Tu mantojis no veciem laikiem, un Sev par mantību atpestījis, Ciānas kalnu, uz kā Tu dzīvo.
3 leva manus tuas in superbias eorum in finem quanta malignatus est inimicus in sancto
Cel Savas kājas uz to mūžīgo postījumu; ienaidnieks visu ir samaitājis svētā vietā.
4 et gloriati sunt qui oderunt te in medio sollemnitatis tuae posuerunt signa sua signa
Tavi pretinieki rūc Tavā namā, savas zīmes tie likuši par zīmēm.
5 et non cognoverunt sicut in exitu super summum quasi in silva lignorum securibus
Tie izrādās, tā kā biezā mežā cirtēji cirvjus cilā.
6 exciderunt ianuas eius in id ipsum in securi et ascia deiecerunt eam
Un nu tie viņas izgreznojumu visnotaļ sadauza ar cirvjiem un veseriem.
7 incenderunt igni sanctuarium tuum in terra polluerunt tabernaculum nominis tui
Tie Tavā svētā vietā met uguni, līdz zemei tie sagāna Tava vārda mājas vietu.
8 dixerunt in corde suo cognatio eorum simul quiescere faciamus omnes dies festos Dei a terra
Tie saka savā sirdī: izpostīsim tos(namus) pavisam; visus Dieva lūgšanas namus tai zemē tie ir sadedzinājuši.
9 signa nostra non vidimus iam non est propheta et nos non cognoscet amplius
Savas zīmes mēs neredzam: neviena pravieša vairs nav, nedz kāda cita pie mums, kas zinātu, cik ilgi tā būs.
10 usquequo Deus inproperabit inimicus inritat adversarius nomen tuum in finem
Cik ilgi, ak Dievs, pretinieks nievās, un ienaidnieks zaimos Tavu vārdu mūžam?
11 ut quid avertis manum tuam et dexteram tuam de medio sinu tuo in finem
Kāpēc Tu atrauj Savu roku, ak, Savu labo roku? Izvelc to no Savas azotes un dari galu.
12 Deus autem rex noster ante saeculum operatus est salutes in medio terrae
Taču Dievs ir mans ķēniņš no iesākuma, kas pasniedz visu palīgu zemes virsū.
13 tu confirmasti in virtute tua mare contribulasti capita draconum in aquis
Tu caur Savu spēku jūru esi pāršķīris, Tu esi salauzījis pūķu galvas ūdenī.
14 tu confregisti capita draconis dedisti eum escam populis Aethiopum
Tu esi satriecis levijatana galvas, Tu to esi devis par barību tai tautai tuksnesī.
15 tu disrupisti fontem et torrentes tu siccasti fluvios Aetham;
Tu esi izšķēlis avotus un upes, Tu esi izkaltējis varenas upes.
16 tuus est dies et tua est nox tu fabricatus es auroram et solem
Tiem pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli.
17 tu fecisti omnes terminos terrae aestatem et ver tu plasmasti ea
Tu zemei esi licis visas robežas, vasaru un ziemu Tu esi darījis.
18 memor esto huius inimicus inproperavit Dominum et populus insipiens incitavit nomen tuum
Piemini to, ka ienaidnieks To Kungu nievā, un ģeķu ļaudis zaimo Tavu vārdu.
19 ne tradas bestiis animam confitentem tibi animas pauperum tuorum ne obliviscaris in finem
Nenodod zvēram Savas ūbeles dvēseli, Savu bēdīgo pulku neaizmirsti mūžam.
20 respice in testamentum tuum quia repleti sunt qui obscurati sunt terrae domibus iniquitatum
Piemini to derību, jo zemes alas ir palikušas par slepkavu bedrēm.
21 ne avertatur humilis factus confusus pauper et inops laudabunt nomen tuum
Lai nospiestais neaiziet ar kaunu, lai bēdīgie un nabagi slavē Tavu vārdu.
22 exsurge Deus iudica causam tuam memor esto inproperiorum tuorum eorum qui ab insipiente sunt tota die
Celies, Dievs, iztiesā Savas tiesas, piemini tās nievāšanas, kas Tev notiek no tiem ģeķiem ik dienas.
23 ne obliviscaris voces inimicorum tuorum superbia eorum qui te oderunt ascendit semper
Neaizmirsti Savu pretinieku kliegšanu; to troksni, kas vienmēr pret Tevi no Taviem ienaidniekiem.
