< Psalmorum 60 >
1 in finem his qui inmutabuntur in tituli inscriptione David in doctrina cum succendit Syriam Mesopotamiam et Syriam Soba et convertit Ioab et percussit vallem Salinarum duodecim milia Deus reppulisti nos et destruxisti nos iratus es et misertus es nobis
Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, iemācīt pēc: „lilija ir liecība“; Kad viņš kāvās ar Sīriešiem no Mezopotamijas un ar Sīriešiem no Cobas, un Joabs nāca atpakaļ un sakāva no Edomiešiem divpadsmit tūkstošus sāls ielejā. Dievs, Tu mūs esi atmetis, izkaisījis, Tu esi bijis dusmīgs, griezies atkal pie mums.
2 commovisti terram et turbasti eam sana contritiones eius quia commota est
Tu zemi esi kustinājis un šķēlis, dziedini viņas plīsumus, jo viņa šaubās.
3 ostendisti populo tuo dura potasti nos vino conpunctionis
Tu Saviem ļaudīm grūtumu esi licis redzēt, ar reibuma vīnu Tu mūs esi dzirdinājis.
4 dedisti metuentibus te significationem ut fugiant a facie arcus diapsalma ut liberentur dilecti tui
Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, celties patiesības labad. (Sela)
5 salvum fac dextera tua et exaudi me
Lai Tavi mīļie taptu atsvabināti, tad palīdzi nu ar Savu labo roku un paklausi mūs!
6 Deus locutus est in sancto suo laetabor et partibor Sicima et convallem tabernaculorum metibor
Dievs runā Savā svētā vietā, par to es priecājos; es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota ieleju.
7 meus est Galaad et meus est Manasses et Effraim fortitudo capitis mei Iuda rex meus
Gileāds Man pieder, un Manasus Man pieder, un Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.
8 Moab olla spei meae in Idumeam extendam calciamentum meum mihi alienigenae subditi sunt
Moabs ir Mans mazgājamais trauks; Savu kāju Es stiepju pār Edomu; tu, Fīlistu zeme, kliedzi par Mani!
9 quis deducet me in civitatem munitam quis deducet me usque in Idumeam
Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas mani pavadīs līdz Edomam?
10 nonne tu Deus qui reppulisti nos et non egredieris Deus in virtutibus nostris
Vai ne tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?
11 da nobis auxilium de tribulatione et vana salus hominis
Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.
12 in Deo faciemus virtutem et ipse ad nihilum deducet tribulantes nos
Ar Dievu darīsim stiprus darbus. Viņš samīdīs mūsu pretiniekus.