Psalmorum 55
1 in finem in carminibus intellectus David exaudi Deus orationem meam et ne despexeris deprecationem meam
Dāvida mācības dziesma, dziedātāju vadonim, uz koklēm. Griezies, ak Dievs, pie manas lūgšanas un nepaslēpies no manām sirds nopūtām.
2 intende mihi et exaudi me contristatus sum in exercitatione mea et conturbatus sum
Liec mani vērā un paklausi mani; es esmu pilns nemiera savās raizēs, ka man jānopūšās.
3 a voce inimici et a tribulatione peccatoris quoniam declinaverunt in me iniquitatem et in ira molesti erant mihi
Tāpēc ka ienaidnieks kliedz un bezdievīgais spaida; jo tie gāž postu uz mani un ienīst mani ar dusmām.
4 cor meum conturbatum est in me et formido mortis cecidit super me
Mana sirds mokās iekš manis, un nāves izbailes man uzkritušas.
5 timor et tremor venit super me et contexit me tenebra
Trīcēšana un drebēšana man uzgājusi, un bailes man uzbrukušas.
6 et dixi quis dabit mihi pinnas sicut columbae et volabo et requiescam
Es sacīju: kaut man būtu spārni kā balodim; es gribētu skriet, kur varētu palikt.
7 ecce elongavi fugiens et mansi in solitudine diapsalma
Redzi, es tālu nobēgtu un apmestos tuksnesī. (Sela)
8 expectabam eum qui salvum me fecit a pusillanimitate spiritus et a tempestate
Steigšus es izglābtos no bargas aukas un vētras.
9 praecipita Domine divide linguas eorum quoniam vidi iniquitatem et contradictionem in civitate
Aprij tos, Kungs, sajauc viņu mēles; jo es redzu varas darbus un ķildas pilsētā.
10 die et nocte circumdabit eam super muros eius et iniquitas et labor in medio eius
Dienām naktīm tādas lietas ir pa viņas mūriem, un netaisnība un varas darbs ir viņas vidū.
11 et iniustitia et non defecit de plateis eius usura et dolus
Posts tur iekšā, pārestība un viltība neatstājās no viņas ielām.
12 quoniam si inimicus maledixisset mihi sustinuissem utique et si is qui oderat me super me magna locutus fuisset abscondissem me forsitan ab eo
Jo tas nav ienaidnieks, kas mani apkauno, to es varētu panest; tas nav mans nīdētājs, kas pret mani lielās, priekš tā es varētu apslēpties;
13 tu vero homo unianimis dux meus et notus meus
Bet tu esi cilvēks no manas kārtas, mans biedrs un mans draugs.
14 qui simul mecum dulces capiebas cibos in domo Dei ambulavimus cum consensu
Mēs kopā mīļi sarunājamies un kopā gājām Dieva namā.
15 veniat mors super illos et descendant in infernum viventes quoniam nequitiae in habitaculis eorum in medio eorum (Sheol h7585)
Lai nāve tiem uzbrūk, lai tie dzīvi nogrimst ellē, jo blēdības ir iekš viņu dzīvokļiem pašā viņu vidū. (Sheol h7585)
16 ego autem ad Deum clamavi et Dominus salvabit me
Bet es piesaukšu Dievu, un Tas Kungs mani izpestīs.
17 vespere et mane et meridie narrabo et adnuntiabo et exaudiet vocem meam
Vakaros un rītos un dienas vidū es nopūtīšos un žēlošos, tad Viņš klausīs manu balsi.
18 redimet in pace animam meam ab his qui adpropinquant mihi quoniam inter multos erant mecum
Viņš uz mieru atpestī manu dvēseli no tiem, kas pret mani karo, jo to ir liels pulks man pretim.
19 exaudiet Deus et humiliabit illos qui est ante saecula diapsalma non enim est illis commutatio et non timuerunt Deum
Tas stiprais Dievs, kas mūžam paliek, mani paklausīs un tos pazemos. (Sela) Jo tie nemaz neatgriežas un Dievu nebīstas!
20 extendit manum suam in retribuendo contaminaverunt testamentum eius
Jo tie pieliek savas rokas pie viņa draugiem un sagāna viņa derību.
21 divisi sunt ab ira vultus eius et adpropinquavit cor illius molliti sunt sermones eius super oleum et ipsi sunt iacula
Viņu mute ir glumāka nekā sviests, bet viņu sirdī ir karš; viņu vārdi ir mīkstāki nekā eļļa, un ir taču pliki zobeni.
22 iacta super Dominum curam tuam et ipse te enutriet non dabit in aeternum fluctuationem iusto
Met savu nastu uz To Kungu, Tas tevi uzturēs; Viņš ne mūžam neļaus, ka taisnais šaubās.
23 tu vero Deus deduces eos in puteum interitus viri sanguinum et doli non dimidiabunt dies suos ego autem sperabo in te Domine
Bet Tu, ak Dievs, tos nometīsi dziļā bedrē. Tie asins kārīgie un viltnieki nepanāks ne pusmūžu; bet es uz Tevi paļaujos.
