Psalmorum 35
1 huic David iudica Domine nocentes me expugna expugnantes me
Dāvida dziesma. Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas ar mani iet tiesā, karo ar tiem, kas ar mani karo.
2 adprehende arma et scutum et exsurge in adiutorium mihi
Sagrāb priekšturamās bruņas un ieroci un celies man par palīgu.
3 effunde frameam et conclude adversus eos qui persequuntur me dic animae meae salus tua ego sum
Izvelc šķēpu un zobenu pret tiem, kas man dzenās pakaļ; saki uz manu dvēseli: Es esmu tava pestīšana.
4 confundantur et revereantur quaerentes animam meam avertantur retrorsum et confundantur cogitantes mihi mala
Lai top kaunā un par apsmieklu, kas manu dvēseli meklē, lai top dzīti atpakaļ un likti kaunā, kas pret mani ļaunu domā.
5 fiant tamquam pulvis ante faciem venti et angelus Domini coartans eos
Lai tie top kā pelavas vējā, un Tā Kunga eņģelis lai tos aizdzen.
6 fiat via illorum tenebrae et lubricum et angelus Domini persequens eos
Viņu ceļš lai paliek tumšs un slidens, un Tā Kunga eņģelis lai tos vajā.
7 quoniam gratis absconderunt mihi interitum laquei sui supervacue exprobraverunt animam meam
Jo bez vainas tie priekš manis apslēpuši sava tīkla bedri, bez vainas tie priekš manas dvēseles rakuši bedri.
8 veniat illi laqueus quem ignorat et captio quam abscondit conprehendat eum et in laqueo cadat in ipso
Posts tam uzies, kad viņš to nezin, un viņa tīkls, ko tas ir paslēpis, sagūstīs viņu pašu; sev par postu viņš tur iekritīs.
9 anima autem mea exultabit in Domino delectabitur super salutari suo
Bet mana dvēsele priecāsies iekš Tā Kunga, un līksmosies par Viņa pestīšanu.
10 omnia ossa mea dicent Domine quis similis tui eripiens inopem de manu fortiorum eius egenum et pauperem a diripientibus eum
Visi mani kauli sacīs: Kungs, kas ir kā Tu? Tu bēdīgo izglābi no tā, kas ir stiprāks, nekā viņš, arī bēdīgo un nabagu no viņa laupītāja.
11 surgentes testes iniqui quae ignorabam interrogabant me
Viltus liecinieki ceļas, tie prasa no manis, ko es nezinu.
12 retribuebant mihi mala pro bonis sterilitatem animae meae
Tie man maksā ļaunu par labu; mana dvēsele ir atstāta.
13 ego autem cum mihi molesti essent induebar cilicio humiliabam in ieiunio animam meam et oratio mea in sinum meum convertetur
Bet es, kad tie bija neveseli, apvilku maisu un mērdēju savu dvēseli ar gavēšanu un lūdzu no sirds dibina.
14 quasi proximum quasi fratrem nostrum sic conplacebam quasi lugens et contristatus sic humiliabar
Es tā staigāju, tā kā viņš man būtu par draugu un brāli, es gāju noskumis, nospiests, tā kā kas žēlojās par savu māti.
15 et adversum me laetati sunt et convenerunt congregata sunt super me flagella et ignoravi
Bet kad es straipalēju, tad tie priecājās un sapulcējās, nelieši, ko es nepazinu, sapulcējās pret mani; tie plosās un nepaliek klusu.
16 dissipati sunt nec conpuncti temptaverunt me subsannaverunt me subsannatione frenduerunt super me dentibus suis
Ar viltīgiem mēdītājiem un kumosu lišķiem tie griež zobus pret mani.
17 Domine quando respicies restitue animam meam a malignitate eorum a leonibus unicam meam
Kungs, cik ilgi Tu to gribi redzēt? Izglāb manu dvēseli no viņu postīšanas, manu vientuli no jauniem lauvām.
18 confitebor tibi in ecclesia magna in populo gravi laudabo te
Es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu
19 non supergaudeant mihi qui adversantur mihi inique qui oderunt me gratis et annuunt oculis
Lai par mani nepriecājās, kas mani ienīst par nepatiesu, nedz mirkšķina ar acīm, kas mani nīdē bez vainas.
20 quoniam mihi quidem pacifice loquebantur et in iracundia terrae loquentes; dolos cogitabant
Jo no miera tie nerunā, bet izgudro viltīgus vārdus pret tiem klusiem iekš zemes.
21 et dilataverunt super me os suum dixerunt euge euge viderunt oculi nostri
Tie atplēš savu muti pret mani, tie saka: tā, tā, mūsu acs to redzējusi!
22 vidisti Domine ne sileas Domine ne discedas a me
Kungs, Tu to redzi, neciet klusu, Kungs, neesi tālu no manis!
23 exsurge et intende iudicio meo Deus meus et Dominus meus in causam meam
Uzmodies un celies par manu tiesu, mans Dievs un mans Kungs, par manu lietu.
24 iudica me secundum iustitiam tuam Domine Deus meus et non supergaudeant mihi
Tiesā mani pēc Tavas taisnības, Kungs, mans Dievs, ka tie par mani nepriecājās.
25 non dicant in cordibus suis euge euge animae nostrae nec dicant devoravimus eum
Lai tie nesaka savā sirdī: labi, tas mums pa prātam; lai tie nesaka: mēs viņu esam aprijuši.
26 erubescant et revereantur simul qui gratulantur malis meis induantur confusione et reverentia qui magna loquuntur super me
Lai kopā top kaunā un par apsmieklu, kas priecājās par manu nelaimi; lai top apģērbti ar kaunu un negodu tie, kas pret mani lielās.
27 exultent et laetentur qui volunt iustitiam meam et dicant semper magnificetur Dominus qui volunt pacem servi eius
Priecīgi lai dzied un līksmojās, kam patīk mana taisnība, lai tie saka vienmēr: augsti slavēts lai ir Tas Kungs, kam labs prāts pie Sava kalpa labklāšanās.
28 et lingua mea meditabitur iustitiam tuam tota die laudem tuam
Tad mana mēle sludinās Tavu taisnību, un ikdienas Tavu slavu.
