Psalmorum 139
1 in finem David psalmus
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Kungs, Tu mani pārmani un pazīsti.
2 Domine probasti me et cognovisti me tu cognovisti sessionem meam et surrectionem meam
Tu zini manu sēdēšanu un celšanos, Tu noproti manas domas no tālienes.
3 intellexisti cogitationes meas de longe semitam meam et funiculum meum investigasti
Lai eju, lai guļu, Tu esi ap mani, un Tev zināmi visi mani ceļi.
4 et omnes vias meas praevidisti quia non est sermo in lingua mea
Jo nav ne vārda uz manas mēles; redzi, Kungs, to visu Tu zini.
5 ecce Domine tu cognovisti omnia novissima et antiqua tu formasti me et posuisti super me manum tuam
Tu meties ap mani pakaļā un priekšā un turi Savu roku pār mani.
6 mirabilis facta est scientia tua ex me confortata est non potero ad eam
Šī atzīšana man ir visai brīnišķa un augsta, es to nevaru izprast.
7 quo ibo ab spiritu tuo et quo a facie tua fugiam
Kur man būs aiziet no Tava Gara, un kur man būs bēgt no Tava vaiga?
Ja es kāptu debesīs, tad Tu tur esi; ja es nogultos ellē, redzi, Tu tur arīdzan esi. (Sheol h7585)
9 si sumpsero pinnas meas diluculo et habitavero in extremis maris
Ja es ņemtu ausekļa spārnus un paliktu jūras galā.
10 etenim illuc manus tua deducet me et tenebit me dextera tua
Tad arī tur Tava roka mani vadīs, un Tava labā roka mani turēs.
11 et dixi forsitan tenebrae conculcabunt me et nox inluminatio in deliciis meis
Ja es sacītu: Lai tumsība mani apklāj un par nakti lai paliek gaisma ap mani:
12 quia tenebrae non obscurabuntur a te et nox sicut dies inluminabitur sicut tenebrae eius ita et lumen eius
Tad ir tumsība Tavā priekšā nebūtu tumša, un nakts spīdētu kā diena, tumsība būtu kā gaisma.
13 quia tu possedisti renes meos suscepisti me de utero matris meae
Jo Tu esi radījis manas īkstis, Tu mani esi apsedzis manas mātes miesās.
14 confitebor tibi quia terribiliter magnificatus es mirabilia opera tua et anima mea cognoscit nimis
Es Tev pateicos, ka es ļoti brīnišķi esmu darīts, brīnišķi ir Tavi darbi, un mana dvēsele to it labi zin.
15 non est occultatum os meum a te quod fecisti in occulto et substantia mea in inferioribus terrae
Mani kauli Tev nebija apslēpti, kad es slepenībā tapu darīts, kad es tapu iztaisīts zemes dziļumos.
16 inperfectum meum viderunt oculi tui et in libro tuo omnes scribentur die formabuntur et nemo in eis
Tavas acis redzēja mani, vēl neiztaisītu pīti(miesas iedīgli), un visas nākamās dienas bija rakstītas Tavā grāmatā, kad vēl nebija nevienas.
17 mihi autem nimis honorificati sunt amici tui Deus nimis confirmati sunt principatus eorum
Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs! Cik liels ir viņu skaits!
18 dinumerabo eos et super harenam multiplicabuntur exsurrexi et adhuc sum tecum
Kad tās jāskaita, tad viņu vairāk nekā smiltis. Es uzmostos un vēl esmu pie Tevis.
19 si occideris Deus peccatores et viri sanguinum declinate a me
Ak Dievs, kaut Tu bezdievīgo nokautu, un kaut asinsvainīgie no manis atstātos.
20 quia dices in cogitatione accipient in vanitate civitates tuas
Tie par Tevi runā ar negantību un Tavi ienaidnieki lepojās ar viltu.
21 nonne qui oderunt te Domine oderam et super inimicos tuos tabescebam
Vai man nebūs ienīdēt, kas Tevi, Kungs, ienīst, un ieriebt, kas pret Tevi ceļas?
22 perfecto odio oderam illos inimici facti sunt mihi
Ienīdēt es tos ienīstu, tie man ir ienaidnieki.
23 proba me Deus et scito cor meum interroga me et cognosce semitas meas
Pārbaudi mani, ak Dievs, un atzīsti manu sirdi, izmeklē mani un atzīsti manas domas,
24 et vide si via iniquitatis in me est et deduc me in via aeterna
Un redzi, vai es esmu negantā ceļā, un vadi mani uz mūžīgu ceļu.
