Psalmorum 109
1 in finem David psalmus
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Ak Dievs, ko es slavēju, nestāv klusu!
2 Deus laudem meam ne tacueris quia os peccatoris et os dolosi super me apertum est
Jo bezdievīgu muti un viltīgu muti tie pret mani ir atvēruši, tie runā uz mani ar melu mēli.
3 locuti sunt adversum me lingua dolosa et sermonibus odii circuierunt me et expugnaverunt me gratis
Ar naidīgiem vārdiem tie metās ap mani un karo pret mani bez vainas.
4 pro eo ut me diligerent detrahebant mihi ego autem orabam
Par to, ka es tos mīlēju, tie turas man pretī; bet es lūdzu Dievu.
5 et posuerunt adversus me mala pro bonis et odium pro dilectione mea
Tie man maksā ļaunu par labu un ienaidību par mīlestību.
6 constitue super eum peccatorem et diabulus stet a dextris eius
Cel pār to vienu bezdievi, un viens pretinieks lai viņam stāv pa labo roku.
7 cum iudicatur exeat condemnatus et oratio eius fiat in peccatum
Kad viņš top tiesāts, tad lai top pazudināts, un viņa Dieva lūgšana lai viņam top par grēku.
8 fiant dies eius pauci et episcopatum eius accipiat alter
Lai viņa dienas iet mazumā, un viņa amatu cits lai dabū.
9 fiant filii eius orfani et uxor eius vidua
Viņa bērni lai paliek par bāriņiem un viņa sieva par atraitni.
10 nutantes transferantur filii eius et mendicent eiciantur de habitationibus suis
Lai viņa bērni skraida apkārt un ubago un maizes meklē tālu no savām izpostītām māju vietām.
11 scrutetur fenerator omnem substantiam eius et diripiant alieni labores eius
Lai tas parādu dzinējs izplēš visu, kas tam pieder, un sveši lai aplaupa viņa peļņu.
12 non sit illi adiutor nec sit qui misereatur pupillis eius
Lai tam nav, kas parāda žēlastību, un lai nav, kas žēlo viņa bāriņus.
13 fiant nati eius in interitum in generatione una deleatur nomen eius
Lai viņa pēcnākamie top izdeldēti; viņu vārds lai izzūd otrā augumā.
14 in memoriam redeat iniquitas patrum eius in conspectu Domini et peccatum matris eius non deleatur
Viņa tēvu noziegums lai top pieminēts Tā Kunga priekšā, un viņa mātes grēki lai neizzūd.
15 fiant contra Dominum semper et dispereat de terra memoria eorum
Lai tie vienmēr paliek Tā Kunga priekšā, un viņa piemiņa lai no zemes top izdeldēta.
16 pro eo quod non est recordatus facere misericordiam
Tādēļ ka viņš nebūt nepieminēja žēlastību darīt, bet vajāja bēdīgo un nabagu un to, kam bija noskumusi sirds, ka viņš to nokautu.
17 et persecutus est hominem inopem et mendicum et conpunctum corde mortificare
Tāpēc ka viņš lāstu gribēja, tas viņam nāks; un svētības viņam negribējās, tad tā arī paliks tālu no viņa.
18 et dilexit maledictionem et veniet ei et noluit benedictionem et elongabitur ab eo et induit maledictionem sicut vestimentum et intravit sicut aqua in interiora eius et sicut oleum in ossibus eius
Un viņš aptērpās ar lāstu, tā kā ar drēbēm, un tas nāca viņa iekšās kā ūdens un kā eļļa viņa kaulos.
19 fiat ei sicut vestimentum quo operitur et sicut zona qua semper praecingitur
Tad lai tas viņam ir kā apģērbs, ar ko tas apsedzās, un josta, ar ko tas allaž apjožas.
20 hoc opus eorum qui detrahunt mihi apud Dominum et qui loquuntur mala adversus animam meam
Šī alga lai notiek no Tā Kunga maniem pretiniekiem un tiem, kas ļaunu runā pret manu dvēseli.
21 et tu Domine Domine fac mecum propter nomen tuum quia suavis misericordia tua libera me
Bet Tu, ak Kungs, dari ar mani Sava vārda pēc, jo Tava žēlastība ir laba; izglāb mani.
22 quia egenus et pauper ego sum et cor meum turbatum est intra me
Jo es esmu bēdīgs un nabags, un mana sirds iekš manis ir ievainota.
23 sicut umbra cum declinat ablatus sum excussus sum sicut lucustae
Es aizeju kā ēna pavakarē, un topu vajāts kā sisenis.
24 genua mea infirmata sunt a ieiunio et caro mea inmutata est propter oleum
Mani ceļi šļūk no gavēšanas, un mana miesa izdilusi, ka treknuma vairs nav.
25 et ego factus sum obprobrium illis viderunt me moverunt capita sua
Un es tiem esmu par apsmieklu; kad tie mani redz, tad tie krata galvu.
26 adiuva me Domine Deus meus salvum fac me secundum misericordiam tuam
Palīdz man, Kungs, mans Dievs, atpestī mani pēc Savas žēlastības!
27 et sciant quia manus tua haec tu Domine fecisti eam
Tad tie atzīs, ka tā Tava roka, ka Tu, Kungs, to darījis.
28 maledicent illi et tu benedices qui insurgunt in me confundantur servus autem tuus laetabitur
Kad tie lād, tad Tu svētī; kad tie ceļas, tad lai top kaunā; bet Tavs kalps lai priecājās.
29 induantur qui detrahunt mihi pudore et operiantur sicut deploide confusione sua
Mani pretinieki lai ar kaunu top apģērbti un ar savu negodu apsegti kā ar svārkiem.
30 confitebor Domino nimis in ore meo et in medio multorum laudabo eum
Es Tam Kungam no sirds pateikšu ar savu muti un Tam dziedāšu lielā draudzē.
31 quia adstetit a dextris pauperis ut salvam faceret a persequentibus animam meam
Jo tam bēdīgam Viņš stāv pa labo roku, to atpestīdams no tiem, kas viņa dvēseli notiesā.
