Psalmorum 104
1 ipsi David benedic anima mea Domino Domine Deus meus magnificatus es vehementer confessionem et decorem induisti
Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību aptērpies.
2 amictus lumine sicut vestimento extendens caelum sicut pellem
Tu ģērbies gaišumā kā apģērbā; tu izklāj debesis kā telti.
3 qui tegis in aquis superiora eius qui ponis nubem ascensum tuum qui ambulas super pinnas ventorum
Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, tu dari padebešus par saviem ratiem, tu staigā uz vēja spārniem.
4 qui facis angelos tuos spiritus et ministros tuos ignem urentem
Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem.
5 qui fundasti terram super stabilitatem suam non inclinabitur in saeculum saeculi
Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam.
6 abyssus sicut vestimentum amictus eius super montes stabunt aquae
Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem.
7 ab increpatione tua fugient a voce tonitrui tui formidabunt
No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām;
8 ascendunt montes et descendunt campi in locum quem fundasti eis
Kalni cēlās un lejas nogrima tai vietā, ko Tu tām biji licis.
9 terminum posuisti quem non transgredientur neque convertentur operire terram
Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās.
10 qui emittis fontes in convallibus inter medium montium pertransibunt aquae
Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem.
11 potabunt omnes bestiae agri expectabunt onagri in siti sua
Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi.
12 super ea volucres caeli habitabunt de medio petrarum dabunt vocem
Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied.
13 rigans montes de superioribus suis de fructu operum tuorum satiabitur terra
Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta.
14 producens faenum iumentis et herbam servituti hominum ut educas panem de terra
Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes
15 et vinum laetificat cor hominis ut exhilaret faciem in oleo et panis cor hominis confirmat
Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi.
16 saturabuntur ligna campi et cedri Libani quas plantavit
Tā Kunga koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Lībanus, ko Viņš ir dēstījis.
17 illic passeres nidificabunt erodii domus dux est eorum
Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm.
18 montes excelsi cervis petra refugium erinaciis
Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu.
19 fecit lunam in tempora sol cognovit occasum suum
Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zin savu noiešanu.
20 posuisti tenebras et facta est nox in ipsa pertransibunt omnes bestiae silvae
Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri.
21 catuli leonum rugientes ut rapiant et quaerant a Deo escam sibi
Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva.
22 ortus est sol et congregati sunt et in cubilibus suis conlocabuntur
Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās.
23 exibit homo ad opus suum et ad operationem suam usque ad vesperum
Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram.
24 quam magnificata sunt opera tua Domine omnia in sapientia fecisti impleta est terra possessione tua
Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, - zeme ir Tava padoma pilna.
25 hoc mare magnum et spatiosum manibus; illic reptilia quorum non est numerus animalia pusilla cum magnis
Redzi, jūra, liela un plata uz abējām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi zvēri, lieli, mazi.
26 illic naves pertransibunt draco iste quem formasti ad inludendum ei
Tur iet lielas laivas un Levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties.
27 omnia a te expectant ut des illis escam in tempore
Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.
28 dante te illis colligent aperiente te manum tuam omnia implebuntur bonitate
Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti.
29 avertente autem te faciem turbabuntur auferes spiritum eorum et deficient et in pulverem suum revertentur
Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem.
30 emittes spiritum tuum et creabuntur et renovabis faciem terrae
Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi.
31 sit gloria Domini in saeculum laetabitur Dominus in operibus suis
Tā Kunga godība paliek mūžīgi; Tas Kungs priecājās par Saviem darbiem.
32 qui respicit terram et facit eam tremere qui tangit montes et fumigant
Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
33 cantabo Domino in vita mea psallam Deo meo quamdiu sum
Es dziedāšu Tam Kungam, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu.
34 iucundum sit ei eloquium meum ego vero delectabor in Domino
Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā Kunga.
35 deficiant peccatores a terra et iniqui ita ut non sint benedic anima mea Domino
Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Teici To Kungu, mana dvēsele, Alleluja.
