Psalmorum 10
1 ut quid Domine recessisti longe dispicis in oportunitatibus in tribulatione
Kāpēc Tu, Kungs, stāvi no tālienes, paslēpies bēdu laikā?
2 dum superbit impius incenditur pauper conprehenduntur in consiliis quibus cogitant
No bezdievīgā lepnības bailes nāk nabagam; lai tie top gūstīti savās blēņās, ko tie izdomājuši.
3 quoniam laudatur peccator in desideriis animae suae et iniquus benedicitur
Jo bezdievīgais lielās ar savas dvēseles kārību, plēsējs lād, viņš zaimo To Kungu.
4 exacerbavit Dominum peccator secundum multitudinem irae suae non quaeret
Bezdievīgais savā lielā lepnībā nebēdā par nevienu; visas viņa domas ir: Dieva neesam.
5 non est Deus in conspectu eius inquinatae sunt viae illius in omni tempore auferuntur iudicia tua a facie eius omnium inimicorum suorum dominabitur
Viņa ceļi allažiņ izdodas, Tava sodība ir tālu no viņa; šņākdams viņš turas pret visiem saviem pretiniekiem.
6 dixit enim in corde suo non movebor a generatione in generationem sine malo
Viņš saka savā sirdī: es netapšu kustināts, jo ļaunumā es nenākšu līdz radu radiem.
7 cuius maledictione os plenum est et amaritudine et dolo sub lingua eius labor et dolor
Viņa mute pilna lāstu un viltus un varmācības, apakš viņa mēles ir grūtums un bēdas.
8 sedet in insidiis cum divitibus in occultis ut interficiat innocentem
Viņš, sēž paslēpies aiz sētām, viņš nokauj nenoziedzīgo slepenās vietās, viņa acis glūn uz nabagu.
9 oculi eius in pauperem respiciunt insidiatur in abscondito quasi leo in spelunca sua insidiatur ut rapiat pauperem rapere pauperem dum adtrahit eum
Viņš glūn slepenībā kā lauva savā alā, viņš glūn sakampt bēdīgo, viņš sakampj bēdīgo, to ievilkdams savā tīklā.
10 in laqueo suo humiliabit eum inclinabit se et cadet cum dominatus fuerit pauperum
Viņš tup un nometās un uzkrīt ar varu nelaimīgiem.
11 dixit enim in corde suo oblitus est Deus avertit faciem suam ne videat in finem
Viņš saka savā sirdī: Dievs ir aizmirsis, Viņš Savu vaigu apslēpis, Viņš neredz ne mūžam.
12 exsurge Domine Deus exaltetur manus tua ne obliviscaris pauperum
Celies, ak Dievs Kungs, pacel Savu roku, neaizmirsti bēdīgos.
13 propter quid inritavit impius Deum dixit enim in corde suo non requiret
Kādēļ bezdievīgais Dievu zaimos un sacīs savā sirdī: Tu nemeklēsi?
14 vides quoniam tu laborem et dolorem consideras ut tradas eos in manus tuas tibi derelictus est pauper orfano tu eras adiutor
Tu gan redzi, jo Tu uzlūko mokas un sirdēstus, likdams to Savās rokās; nelaimīgais uz Tevi paļaujas, Tu esi bāriņa palīgs.
15 contere brachium peccatoris et maligni quaeretur peccatum illius et non invenietur
Salauz bezdievīgā elkoni un meklē ļaunā bezdievību, ka to vairs neatrod.
16 Dominus regnabit in aeternum et in saeculum saeculi peribitis gentes de terra illius
Tas Kungs ir ķēniņš mūžīgi mūžam; pagāni ir bojā gājuši no Viņa zemes,
17 desiderium pauperum exaudivit Dominus praeparationem cordis eorum audivit auris tua
Nabagu ilgošanos Tu klausi, ak Kungs! Tu viņiem sirdi stiprini, Tava auss to liek vērā,
18 iudicare pupillo et humili ut non adponat ultra magnificare se homo super terram
Tiesu nesdams bāriņam un apspiestam, lai cilvēks, kas no zemes, vairs nedara varas darbus.
