< Proverbiorum 8 >
1 numquid non sapientia clamitat et prudentia dat vocem suam
Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
2 in summis excelsisque verticibus super viam in mediis semitis stans
Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
3 iuxta portas civitatis in ipsis foribus loquitur dicens
Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
4 o viri ad vos clamito et vox mea ad filios hominum
„Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
5 intellegite parvuli astutiam et insipientes animadvertite
Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
6 audite quoniam de rebus magnis locutura sum et aperientur labia mea ut recta praedicent
Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
7 veritatem meditabitur guttur meum et labia mea detestabuntur impium
Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
8 iusti sunt omnes sermones mei non est in eis pravum quid neque perversum
Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
9 recti sunt intellegentibus et aequi invenientibus scientiam
Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
10 accipite disciplinam meam et non pecuniam doctrinam magis quam aurum eligite
Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
11 melior est enim sapientia cunctis pretiosissimis et omne desiderabile ei non potest conparari
Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
12 ego sapientia habito in consilio et eruditis intersum cogitationibus
Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
13 timor Domini odit malum arrogantiam et superbiam et viam pravam et os bilingue detestor
Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
14 meum est consilium et aequitas mea prudentia mea est fortitudo
Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
15 per me reges regnant et legum conditores iusta decernunt
Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
16 per me principes imperant et potentes decernunt iustitiam
Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
17 ego diligentes me diligo et qui mane vigilant ad me invenient me
Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
18 mecum sunt divitiae et gloria opes superbae et iustitia
Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
19 melior est fructus meus auro et pretioso lapide et genimina mea argento electo
Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
20 in viis iustitiae ambulo in medio semitarum iudicii
Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
21 ut ditem diligentes me et thesauros eorum repleam
Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
22 Dominus possedit me initium viarum suarum antequam quicquam faceret a principio
Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
23 ab aeterno ordita sum et ex antiquis antequam terra fieret
No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
24 necdum erant abyssi et ego iam concepta eram necdum fontes aquarum eruperant
Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
25 necdum montes gravi mole constiterant ante colles ego parturiebar
Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
26 adhuc terram non fecerat et flumina et cardines orbis terrae
Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
27 quando praeparabat caelos aderam quando certa lege et gyro vallabat abyssos
Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
28 quando aethera firmabat sursum et librabat fontes aquarum
Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
29 quando circumdabat mari terminum suum et legem ponebat aquis ne transirent fines suos quando adpendebat fundamenta terrae
Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
30 cum eo eram cuncta conponens et delectabar per singulos dies ludens coram eo omni tempore
Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
31 ludens in orbe terrarum et deliciae meae esse cum filiis hominum
Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
32 nunc ergo filii audite me beati qui custodiunt vias meas
Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
33 audite disciplinam et estote sapientes et nolite abicere eam
Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
34 beatus homo qui audit me qui vigilat ad fores meas cotidie et observat ad postes ostii mei
Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
35 qui me invenerit inveniet vitam et hauriet salutem a Domino
Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
36 qui autem in me peccaverit laedet animam suam omnes qui me oderunt diligunt mortem
Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“