Proverbiorum 25
1 haec quoque parabolae Salomonis quas transtulerunt viri Ezechiae regis Iuda
Šie arīdzan ir Salamana sakāmie vārdi, ko Hizkijas, Jūda ķēniņa, vīri ir sakrājuši.
2 gloria Dei celare verbum et gloria regum investigare sermonem
Dieva gods ir, kādu lietu apslēpt, bet ķēniņu gods ir, kādu lietu izdibināt.
3 caelum sursum et terra deorsum et cor regum inscrutabile
Debess ir augsta, un zeme dziļa, un ķēniņu sirds neizdibinājama.
4 aufer robiginem de argento et egredietur vas purissimum
Atšķir sārņus no sudraba, tad tiek kausētājam trauks;
5 aufer impietatem de vultu regis et firmabitur iustitia thronus eius
Atšķir bezdievīgo nost no ķēniņa, tad viņa goda krēsls ar taisnību top stiprināts.
6 ne gloriosus appareas coram rege et in loco magnorum ne steteris
Nelielies ķēniņa priekšā un nestājies lielu kungu vietā.
7 melius est enim ut dicatur tibi ascende huc quam ut humilieris coram principe
Jo tas ir labāki, ka tev saka: „Virzies augšup!“nekā ka tevi pazemo vareno priekšā, ko tavas acis redz.
8 quae viderunt oculi tui ne proferas in iurgio cito ne postea emendare non possis cum dehonestaveris amicum tuum
Nepārsteidzies strīdēties; jo citādi, ko tu galā darīsi, kad tavs tuvākais tevi gānījis.
9 causam tuam tracta cum amico tuo et secretum extraneo non reveles
Izšķir pats savas ķildas ar savu tuvāko un neatklāj cita noslēpumu,
10 ne forte insultet tibi cum audierit et exprobrare non cesset
Ka tevi nerāj, kas to dzird, un tavam kaunam nav gala.
11 mala aurea in lectis argenteis qui loquitur verbum in tempore suo
Vārds īstenā laikā runāts ir zelta āboli sudraba traukos.
12 inauris aurea et margaritum fulgens qui arguit sapientem et aurem oboedientem
Gudrs pamācītājs paklausīgām ausīm ir zelta gredzens un zelta ķēdes.
13 sicut frigus nivis in die messis ita legatus fidelis ei qui misit eum animam illius requiescere facit
Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams kalps tam, kas to sūta; jo tas atspirdzina sava kunga dvēseli.
14 nubes et ventus et pluviae non sequentes vir gloriosus et promissa non conplens
Kas ar dāvanām lielās melodams, ir kā mākoņi un vējš bez lietus.
15 patientia lenietur princeps et lingua mollis confringet duritiam
Ar lēnu garu pierunā valdnieku un ar mīkstu mēli lauž kaulus.
16 mel invenisti comede quod sufficit tibi ne forte saturatus evomas illud
Medu atradis, ēd savu tiesu, ka tu pārēdies to neizvem.
17 subtrahe pedem tuum de domo proximi tui nequando satiatus oderit te
Reti vien cel savu kāju tuvākā namā, ka viņš tevis neapnīkst un tevis neienīst.
18 iaculum et gladius et sagitta acuta homo qui loquitur contra proximum suum testimonium falsum
Kas pret savu tuvāko dod nepatiesu liecību, ir kā veseris un zobens un asa bulta.
19 dens putridus et pes lapsus qui sperat super infideli in die angustiae
Uz neuzticamu paļauties bēdu dienā ir izlūzis zobs un kliba kāja.
20 et amittit pallium in die frigoris acetum in nitro et qui cantat carmina cordi pessimo
Kas noskumušai sirdij dziesmas dzied, ir kā kad drēbes novelk ziemas laikā un kā etiķis uz sāls.
21 si esurierit inimicus tuus ciba illum et si sitierit da ei aquam bibere
Kad tavs ienaidnieks izsalcis, ēdini viņu ar maizi, un kad izslāpis, dzirdini viņu ar ūdeni;
22 prunam enim congregabis super caput eius et Dominus reddet tibi
Jo tā tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atmaksās.
23 ventus aquilo dissipat pluvias et facies tristis linguam detrahentem
Ziemelis dzemdē lietu, un glūnētāja mēle skābu ģīmi.
24 melius est sedere in angulo domatis quam cum muliere litigiosa et in domo communi
Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
25 aqua frigida animae sitienti et nuntius bonus de terra longinqua
Laba ziņa no tālas zemes ir dzestrs ūdens izslāpušai dvēselei.
26 fons turbatus pede et vena corrupta iustus cadens coram impio
Taisnais, kas bezdievīga priekšā lokās, ir sajukusi aka un sajaukts avots.
27 sicut qui mel multum comedit non est ei bonum sic qui scrutator est maiestatis opprimitur gloria
Daudz medus ēst nav labi, un savu paša godu meklēt nav gods.
28 sicut urbs patens et absque murorum ambitu ita vir qui non potest in loquendo cohibere spiritum suum
Kas prātu nemāk valdīt, ir izlauzta pilsēta bez mūriem.
