Proverbiorum 24
1 ne aemuleris viros malos nec desideres esse cum eis
Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem;
2 quia rapinas meditatur mens eorum et fraudes labia eorum loquuntur
Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.
3 sapientia aedificabitur domus et prudentia roborabitur
Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina,
4 in doctrina replebuntur cellaria universa substantia pretiosa et pulcherrima
Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību.
5 vir sapiens et fortis est et vir doctus robustus et validus
Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā;
6 quia cum dispositione initur bellum et erit salus ubi multa consilia sunt
Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam.
7 excelsa stulto sapientia in porta non aperiet os suum
Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos.
8 qui cogitat malefacere stultus vocabitur
Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.
9 cogitatio stulti peccatum est et abominatio hominum detractor
Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.
10 si desperaveris lassus in die angustiae inminuetur fortitudo tua
Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.
11 erue eos qui ducuntur ad mortem et qui trahuntur ad interitum liberare ne cesses
Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies?
12 si dixeris vires non suppetunt qui inspector est cordis ipse intellegit et servatorem animae tuae nihil fallit reddetque homini iuxta opera sua
Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba?
13 comede fili mi mel quia bonum est et favum dulcissimum gutturi tuo
Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē;
14 sic et doctrina sapientiae animae tuae quam cum inveneris habebis in novissimis et spes tua non peribit
Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
15 ne insidieris et quaeras impietatem in domo iusti neque vastes requiem eius
Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;
16 septies enim cadet iustus et resurget impii autem corruent in malum
Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē.
17 cum ceciderit inimicus tuus ne gaudeas et in ruina eius ne exultet cor tuum
Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp,
18 ne forte videat Dominus et displiceat ei et auferat ab eo iram suam
Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.
19 ne contendas cum pessimis nec aemuleris impios
Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem!
20 quoniam non habent futurorum spem mali et lucerna impiorum extinguetur
Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs.
21 time Dominum fili mi et regem et cum detractoribus non commiscearis
Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem.
22 quoniam repente consurget perditio eorum et ruinam utriusque quis novit
Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!
23 haec quoque sapientibus cognoscere personam in iudicio non est bonum
Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi.
24 qui dicit impio iustus es maledicent ei populi et detestabuntur eum tribus
Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“to cilvēki lād un ļaudis ienīst.
25 qui arguunt laudabuntur et super ipsos veniet benedictio
Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.
26 labia deosculabitur qui recta verba respondet
Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis.
27 praepara foris opus tuum et diligenter exerce agrum tuum ut postea aedifices domum tuam
Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu.
28 ne sis testis frustra contra proximum tuum nec lactes quemquam labiis tuis
Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām?
29 ne dicas quomodo fecit mihi sic faciam ei reddam unicuique secundum opus suum
Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“
30 per agrum hominis pigri transivi et per vineam viri stulti
Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.
31 et ecce totum repleverant urticae operuerant superficiem eius spinae et maceria lapidum destructa erat
Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis.
32 quod cum vidissem posui in corde meo et exemplo didici disciplinam
Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:
33 parum inquam dormies modicum dormitabis pauxillum manus conseres ut quiescas
Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
34 et veniet quasi cursor egestas tua et mendicitas quasi vir armatus
Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.
