Proverbiorum 23
1 quando sederis ut comedas cum principe diligenter adtende quae posita sunt ante faciem tuam
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2 et statue cultrum in gutture tuo si tamen habes in potestate animam tuam
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3 ne desideres de cibis eius in quo est panis mendacii
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4 noli laborare ut diteris sed prudentiae tuae pone modum
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 ne erigas oculos tuos ad opes quas habere non potes quia facient sibi pinnas quasi aquilae et avolabunt in caelum
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6 ne comedas cum homine invido et ne desideres cibos eius
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 quoniam in similitudinem arioli et coniectoris aestimat quod ignorat comede et bibe dicet tibi et mens eius non est tecum
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8 cibos quos comederas evomes et perdes pulchros sermones tuos
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9 in auribus insipientium ne loquaris quia despicient doctrinam eloquii tui
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10 ne adtingas terminos parvulorum et agrum pupillorum ne introeas
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11 propinquus enim eorum Fortis est et ipse iudicabit contra te causam illorum
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12 ingrediatur ad doctrinam cor tuum et aures tuae ad verba scientiae
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13 noli subtrahere a puero disciplinam si enim percusseris eum virga non morietur
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
15 fili mi si sapiens fuerit animus tuus gaudebit tecum cor meum
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16 et exultabunt renes mei cum locuta fuerint rectum labia tua
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17 non aemuletur cor tuum peccatores sed in timore Domini esto tota die
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18 quia habebis spem in novissimo et praestolatio tua non auferetur
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19 audi fili mi et esto sapiens et dirige in via animum tuum
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20 noli esse in conviviis potatorum nec in comesationibus eorum qui carnes ad vescendum conferunt
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21 quia vacantes potibus et dantes symbola consumentur et vestietur pannis dormitatio
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22 audi patrem tuum qui genuit te et ne contemnas cum senuerit mater tua
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23 veritatem eme et noli vendere sapientiam et doctrinam et intellegentiam
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24 exultat gaudio pater iusti qui sapientem genuit laetabitur in eo
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25 gaudeat pater tuus et mater tua et exultet quae genuit te
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26 praebe fili mi cor tuum mihi et oculi tui vias meas custodiant
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27 fovea enim profunda est meretrix et puteus angustus aliena
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28 insidiatur in via quasi latro et quos incautos viderit interficit
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 cui vae cuius patri vae cui rixae cui foveae cui sine causa vulnera cui suffusio oculorum
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
30 nonne his qui morantur in vino et student calicibus epotandis
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 ne intuearis vinum quando flavescit cum splenduerit in vitro color eius ingreditur blande
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32 sed in novissimo mordebit ut coluber et sicut regulus venena diffundet
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33 oculi tui videbunt extraneas et cor tuum loquetur perversa
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34 et eris sicut dormiens in medio mari et quasi sopitus gubernator amisso clavo
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 et dices verberaverunt me sed non dolui traxerunt me et ego non sensi quando evigilabo et rursum vina repperiam
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
