Proverbiorum 16
1 hominis est animum praeparare et Dei gubernare linguam
Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
2 omnes viae hominum patent oculis eius spirituum ponderator est Dominus
Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
3 revela Domino opera tua et dirigentur cogitationes tuae
Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
4 universa propter semet ipsum operatus est Dominus impium quoque ad diem malum
Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
5 abominatio Domini omnis arrogans etiam si manus ad manum fuerit non erit innocens
Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
6 misericordia et veritate redimitur iniquitas et in timore Domini declinatur a malo
Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
7 cum placuerint Domino viae hominis inimicos quoque eius convertet ad pacem
Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
8 melius est parum cum iustitia quam multi fructus cum iniquitate
Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
9 cor hominis disponet viam suam sed Domini est dirigere gressus eius
Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
10 divinatio in labiis regis in iudicio non errabit os eius
Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
11 pondus et statera iudicia Domini sunt et opera eius omnes lapides sacculi
Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.
12 abominabiles regi qui agunt impie quoniam iustitia firmatur solium
Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
13 voluntas regum labia iusta qui recta loquitur diligetur
Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
14 indignatio regis nuntii mortis et vir sapiens placabit eam
Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
15 in hilaritate vultus regis vita et clementia eius quasi imber serotinus
Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
16 posside sapientiam quia auro melior est et adquire prudentiam quia pretiosior est argento
Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
17 semita iustorum declinat mala custos animae suae servat viam suam
Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
18 contritionem praecedit superbia et ante ruinam exaltatur spiritus
Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
19 melius est humiliari cum mitibus quam dividere spolia cum superbis
Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
20 eruditus in verbo repperiet bona et qui in Domino sperat beatus est
Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
21 qui sapiens corde est appellabitur prudens et qui dulcis eloquio maiora percipiet
Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
22 fons vitae eruditio possidentis doctrina stultorum fatuitas
Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
23 cor sapientis erudiet os eius et labiis illius addet gratiam
Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
24 favus mellis verba conposita dulcedo animae et sanitas ossuum
Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
25 est via quae videtur homini recta et novissimum eius ducit ad mortem
Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
26 anima laborantis laborat sibi quia conpulit eum os suum
Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.
27 vir impius fodit malum et in labiis eius ignis ardescit
Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
28 homo perversus suscitat lites et verbosus separat principes
Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
29 vir iniquus lactat amicum suum et ducit eum per viam non bonam
Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
30 qui adtonitis oculis cogitat prava mordens labia sua perficit malum
Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
31 corona dignitatis senectus in viis iustitiae repperietur
Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
32 melior est patiens viro forte et qui dominatur animo suo expugnatore urbium
Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
33 sortes mittuntur in sinu sed a Domino temperantur
Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
