Proverbiorum 14
1 sapiens mulier aedificavit domum suam insipiens instructam quoque destruet manibus
Gudra sieva uztaisa savu namu, bet neprātniece to noposta pati savām rokām.
2 ambulans recto itinere et timens Deum despicitur ab eo qui infami graditur via
Kas savā skaidrībā staigā, tas bīstas To Kungu; bet netiklais savā ceļā nebēdā par Viņu.
3 in ore stulti virga superbiae labia sapientium custodiunt eos
Ģeķa mutē ir viņa lepnības rīkste, bet gudro lūpas viņus pasargā.
4 ubi non sunt boves praesepe vacuum est ubi autem plurimae segetes ibi manifesta fortitudo bovis
Kur vēršu nav, tur sile tīra; bet caur vēršu spēku nāk liela raža.
5 testis fidelis non mentietur profert mendacium testis dolosus
Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks izverd melus.
6 quaerit derisor sapientiam et non inveniet doctrina prudentium facilis
Garzobis meklē gudrību un neatrod; bet prātīgam atzīšana nāk lēti.
7 vade contra virum stultum et nescito labia prudentiae
Ej nost no ģeķa acīm; jo gudru valodu tu nedzirdēsi!
8 sapientia callidi est intellegere viam suam et inprudentia stultorum errans
Prātīga vīra gudrība ir šī, savu ceļu saprast; bet nejēgu ģeķība ir aloties.
9 stultis inludet peccatum inter iustos morabitur gratia
Ģeķiem grēku upuris nelīdz, bet pie taisniem ir labpatikšana.
10 cor quod novit amaritudinem animae suae in gaudio eius non miscebitur extraneus
Sirds pati vien zina savas sāpes, un cits neviens nenomana viņas prieku.
11 domus impiorum delebitur tabernacula iustorum germinabunt
Bezdievīgo nams taps nopostīts, bet taisno būdiņa zaļos.
12 est via quae videtur homini iusta novissima autem eius deducunt ad mortem
Dažs ceļš liekās iesākumā labs, savā galā ved nāvē.
13 risus dolore miscebitur et extrema gaudii luctus occupat
Pat smejoties sirds brīžam sāp, un līksmība beidzās bēdās.
14 viis suis replebitur stultus et super eum erit vir bonus
Kas atkāpjas, tā sirds baudīs savu darbu augļus, tāpat labs vīrs savus.
15 innocens credit omni verbo astutus considerat gressus suos
Nejēga tic visu, bet prātīgais ņem vērā savus soļus.
16 sapiens timet et declinat malum stultus transilit et confidit
Gudrais bīstas un izsargās no ļauna, bet ģeķis ir kā uguns un drošs.
17 inpatiens operabitur stultitiam et vir versutus odiosus est
Ātras dusmas dara ģeķību, un niķainu cilvēku ienīst.
18 possidebunt parvuli stultitiam et astuti expectabunt scientiam
Nesaprašu mantība ir ģeķība, bet prātīgo kronis atzīšana.
19 iacebunt mali ante bonos et impii ante portas iustorum
Ļauniem jāklanās priekš labiem, un bezdievīgiem taisna vārtos.
20 etiam proximo suo pauper odiosus erit amici vero divitum multi
Pat draugs nabagu ienīst, bet bagātiem mīlētāju daudz.
21 qui despicit proximum suum peccat qui autem miseretur pauperi beatus erit
Kas pulgo savu tuvāko, grēko; bet svētīgs, kas par nabagu apžēlojās.
22 errant qui operantur malum misericordia et veritas praeparant bona
Vai tad neceļā nekļūs, kas ļaunu perē? bet kam prāts uz labu, panāks žēlastību un uzticību.
23 in omni opere erit abundantia ubi autem verba sunt plurima frequenter egestas
Kur sviedriem strādā, tur kas atliek; bet kur vārdi vien, tur trūcība.
24 corona sapientium divitiae eorum fatuitas stultorum inprudentia
Bagātība ir gudriem par kroni, bet nejēgu ģeķība paliek ģeķība.
25 liberat animas testis fidelis et profert mendacia versipellis
Patiess liecinieks izpestī dvēseles, bet kas melus runā, ir blēdis.
26 in timore Domini fiducia fortitudinis et filiis eius erit spes
Tā Kunga bijāšanā ir liela drošība, un tā būs viņa bērniem par patvērumu.
27 timor Domini fons vitae ut declinet a ruina mortis
Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
28 in multitudine populi dignitas regis et in paucitate plebis ignominia principis
Ķēniņa gods stāv ļaužu pulkā, bet ļaužu trūkums ir valdnieku vaidi.
29 qui patiens est multa gubernatur prudentia qui autem inpatiens exaltat stultitiam suam
Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis.
30 vita carnium sanitas cordis putredo ossuum invidia
Lēna sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs prāts ir puveši kaulos.
31 qui calumniatur egentem exprobrat factori eius honorat autem eum qui miseretur pauperis
Kas nabagu nospiež, pulgo viņa Radītāju; bet kas par sērdieni apžēlojās, tas godā Dievu.
32 in malitia sua expelletur impius sperat autem iustus in morte sua
Bezdievīgais pazūd savā postā, bet taisnais arī savā nāvē ir drošs,
33 in corde prudentis requiescit sapientia et indoctos quoque erudiet
Prātīgo sirdī gudrība dus, bet ģeķu starpā tā parādās.
34 iustitia elevat gentem miseros facit populos peccatum
Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir ļaužu posts.
35 acceptus est regi minister intellegens iracundiam eius inutilis sustinebit
Tiklam kalpam ķēniņa žēlastība, bet viņa dusmas bezkaunīgam.
