Proverbiorum 1
1 parabolae Salomonis filii David regis Israhel
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 ad sciendam sapientiam et disciplinam
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 ad intellegenda verba prudentiae et suscipiendam eruditionem doctrinae iustitiam et iudicium et aequitatem
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 ut detur parvulis astutia adulescenti scientia et intellectus
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 audiens sapiens sapientior erit et intellegens gubernacula possidebit
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 animadvertet parabolam et interpretationem verba sapientium et enigmata eorum
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 timor Domini principium scientiae sapientiam atque doctrinam stulti despiciunt
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 audi fili mi disciplinam patris tui et ne dimittas legem matris tuae
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 ut addatur gratia capiti tuo et torques collo tuo
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 fili mi si te lactaverint peccatores ne adquiescas
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 si dixerint veni nobiscum insidiemur sanguini abscondamus tendiculas contra insontem frustra
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol h7585)
13 omnem pretiosam substantiam repperiemus implebimus domos nostras spoliis
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 sortem mitte nobiscum marsuppium unum sit omnium nostrum
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 fili mi ne ambules cum eis prohibe pedem tuum a semitis eorum
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 pedes enim illorum ad malum currunt et festinant ut effundant sanguinem
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 frustra autem iacitur rete ante oculos pinnatorum
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 ipsique contra sanguinem suum insidiantur et moliuntur fraudes contra animas suas
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 sic semitae omnis avari animas possidentium rapiunt
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 sapientia foris praedicat in plateis dat vocem suam
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 in capite turbarum clamitat in foribus portarum urbis profert verba sua dicens
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 usquequo parvuli diligitis infantiam et stulti ea quae sibi sunt noxia cupiunt et inprudentes odibunt scientiam
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 convertimini ad correptionem meam en proferam vobis spiritum meum et ostendam verba mea
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 quia vocavi et rennuistis extendi manum meam et non fuit qui aspiceret
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 despexistis omne consilium meum et increpationes meas neglexistis
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 ego quoque in interitu vestro ridebo et subsannabo cum vobis quod timebatis advenerit
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 cum inruerit repentina calamitas et interitus quasi tempestas ingruerit quando venerit super vos tribulatio et angustia
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 tunc invocabunt me et non exaudiam mane consurgent et non invenient me
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 eo quod exosam habuerint disciplinam et timorem Domini non susceperint
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 nec adquieverint consilio meo et detraxerint universae correptioni meae
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 comedent igitur fructus viae suae suisque consiliis saturabuntur
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 aversio parvulorum interficiet eos et prosperitas stultorum perdet illos
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 qui autem me audierit absque terrore requiescet et abundantia perfruetur malorum timore sublato
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
