Mattheum 20
1 simile est enim regnum caelorum homini patri familias qui exiit primo mane conducere operarios in vineam suam
Jo Debesu valstība ir kā kāds nama tēvs, kas no rīta agrumā izgāja, strādniekus derēt savā vīna kalnā.
2 conventione autem facta cum operariis ex denario diurno misit eos in vineam suam
Un saderējis ar tiem strādniekiem par vienu sudraba grasi par dienas algu, viņš tos nosūtīja savā vīna kalnā.
3 et egressus circa horam tertiam vidit alios stantes in foro otiosos
Un izgājis ap trešo stundu, viņš redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam,
4 et illis dixit ite et vos in vineam et quod iustum fuerit dabo vobis
Un uz tiem sacīja: “Noejat arī jūs vīna kalnā, es jums došu, kas nākas.”
5 illi autem abierunt iterum autem exiit circa sextam et nonam horam et fecit similiter
Un tie nogāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat.
6 circa undecimam vero exiit et invenit alios stantes et dicit illis quid hic statis tota die otiosi
Bet ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl citus bez darba stāvam, un uz tiem saka: “Ko jūs visu dienu še stāviet bez darba?”
7 dicunt ei quia nemo nos conduxit dicit illis ite et vos in vineam
Tie uz viņu saka: “Neviens mūs nav derējis.” Viņš uz tiem saka: “Ejat jūs arīdzan vīna kalnā, un kas nākas, to jūs dabūsiet.”
8 cum sero autem factum esset dicit dominus vineae procuratori suo voca operarios et redde illis mercedem incipiens a novissimis usque ad primos
Kad nu vakars metās, tad tas vīna kalna kungs saka savam uzraugam: “Sauc tos strādniekus un dod tiem to algu, no pēdējiem sākdams, pie pirmajiem beigdams.”
9 cum venissent ergo qui circa undecimam horam venerant acceperunt singulos denarios
Tad tie nāca, kas ap vienpadsmito stundu derēti, un dabūja savu grasi.
10 venientes autem et primi arbitrati sunt quod plus essent accepturi acceperunt autem et ipsi singulos denarios
Bet kad tie pirmie nāca, tad tie cerēja vairāk dabūt; un tie arī dabūja ikviens savu grasi.
11 et accipientes murmurabant adversus patrem familias
To dabūjuši, tie kurnēja pret to nama tēvu,
12 dicentes hii novissimi una hora fecerunt et pares illos nobis fecisti qui portavimus pondus diei et aestus
Un sacīja: “Šie pēdējie vienu stundu vien strādājuši, un tu tos esi līdzinājis mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši.”
13 at ille respondens uni eorum dixit amice non facio tibi iniuriam nonne ex denario convenisti mecum
Bet viņš atbildēja un uz vienu no tiem sacīja: “Draugs, es tev netaisnību nedaru. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu grasi?
14 tolle quod tuum est et vade volo autem et huic novissimo dare sicut et tibi
Ņem, kas tev pieder, un ej; bet es šiem pēdējiem gribu tā dot kā tev.
15 aut non licet mihi quod volo facere an oculus tuus nequam est quia ego bonus sum
Jeb vai man nav brīv, darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs tāpēc skauž, ka es esmu labs?”
16 sic erunt novissimi primi et primi novissimi multi sunt enim vocati pauci autem electi
Tā tie pēdējie taps tie pirmie, un tie pirmie tie pēdējie. Jo daudz ir aicināti, bet maz izredzēti.”
17 et ascendens Iesus Hierosolymam adsumpsit duodecim discipulos secreto et ait illis
Un noiedams uz Jeruzālemi, Jēzus ņēma tos divpadsmit mācekļus pie Sevis un ceļā uz tiem sacīja:
18 ecce ascendimus Hierosolymam et Filius hominis tradetur principibus sacerdotum et scribis et condemnabunt eum morte
“Redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un Tas Cilvēka Dēls taps nodots tiem augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tie Viņu pazudinās pie nāves.
19 et tradent eum gentibus ad deludendum et flagellandum et crucifigendum et tertia die resurget
Un Viņu nodos tiem pagāniem; tie Viņu apmēdīs, šaustīs un krustā sitīs, un trešā dienā Viņš atkal celsies augšām.”
20 tunc accessit ad eum mater filiorum Zebedaei cum filiis suis adorans et petens aliquid ab eo
Tad Cebedeja dēlu māte ar saviem dēliem nāca pie Viņa, metās zemē un lūdza ko no Viņa.
21 qui dixit ei quid vis ait illi dic ut sedeant hii duo filii mei unus ad dexteram tuam et unus ad sinistram in regno tuo
Un Viņš tai sacīja: “Ko tu gribi?” Tā uz Viņu sacīja: “Saki, lai šie mani divi dēli sēž Tavā valstībā viens Tev pa labo un otrs pa kreiso roku.”
22 respondens autem Iesus dixit nescitis quid petatis potestis bibere calicem quem ego bibiturus sum dicunt ei possumus
Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeršu, un likties kristīties ar to kristību, ar ko Es topu kristīts?” Tie uz viņu sacīja: “Varam gan.”
23 ait illis calicem quidem meum bibetis sedere autem ad dexteram meam et sinistram non est meum dare vobis sed quibus paratum est a Patre meo
Un Viņš uz tiem saka: “Manu biķeri jums gan būs dzert, un ar to kristību, ar ko Mani kristīs, jums būs tapt kristītiem; bet sēdēt pie Manas labās un kreisās rokas, Man nepieder dot, bet tas būs tiem, kam Mans Tēvs to novēlējis.”
24 et audientes decem indignati sunt de duobus fratribus
Un kad tie desmit to dzirdēja, tad tie apskaitās par tiem diviem brāļiem.
25 Iesus autem vocavit eos ad se et ait scitis quia principes gentium dominantur eorum et qui maiores sunt potestatem exercent in eos
Bet Jēzus tos aicināja pie Sevis un sacīja: “Jūs zināt, ka tie pasaules valdnieki pār ļaudīm valda, un tiem lieliem kungiem pār tiem ir vara.
26 non ita erit inter vos sed quicumque voluerit inter vos maior fieri sit vester minister
Bet pie jums tā nebūs būt; bet ja kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis.
27 et qui voluerit inter vos primus esse erit vester servus
Un ja kas grib būt jūsu starpā tas pirmais, tas lai ir jūsu kalps;
28 sicut Filius hominis non venit ministrari sed ministrare et dare animam suam redemptionem pro multis
Tā kā Tas Cilvēka Dēls nav nācis, ka Viņam taptu kalpots, bet ka Viņš kalpotu, un Savu dzīvību dotu par atpirkšanas maksu priekš daudziem.”
29 et egredientibus eis ab Hiericho secuta est eum turba multa
Un kad tie no Jērikus izgāja, tad Viņam daudz ļaužu nāca pakaļ.
30 et ecce duo caeci sedentes secus viam audierunt quia Iesus transiret et clamaverunt dicentes Domine miserere nostri Fili David
Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu secen ejam, tad tie brēca un sacīja: “Apžēlojies par mums, Kungs, Tu Dāvida dēls!”
31 turba autem increpabat eos ut tacerent at illi magis clamabant dicentes Domine miserere nostri Fili David
Bet tie ļaudis tos apsauca, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: “Apžēlojies par mums, Kungs, Tu Dāvida dēls!”
32 et stetit Iesus et vocavit eos et ait quid vultis ut faciam vobis
Un Jēzus apstājās, tos aicināja un sacīja: “Ko jūs gribat, lai Es jums daru?”
33 dicunt illi Domine ut aperiantur oculi nostri
Tie uz Viņu saka: “Kungs, ka mūsu acis top atdarītas.”
34 misertus autem eorum Iesus tetigit oculos eorum et confestim viderunt et secuti sunt eum
Un Jēzum palika žēl, un Viņš aizskāra viņu acis, un tūdaļ viņu acis tapa gaišas, un tie Viņam gāja pakaļ.
