Job 6
1 respondens autem Iob dixit
Ījabs atbildēja un sacīja:
2 utinam adpenderentur peccata mea quibus iram merui et calamitas quam patior in statera
Kaut manas vaimanas ar svaru svērtu un turpretī manas bēdas svaru kausā liktu!
3 quasi harena maris haec gravior appareret unde et verba mea dolore sunt plena
Jo tās tagad ir grūtākas nekā jūras smiltis, tāpēc mana mute muld.
4 quia sagittae Domini in me sunt quarum indignatio ebibit spiritum meum et terrores Domini militant contra me
Jo tā Visuvarenā bultas ir iekš manis, mans gars dzer viņu ugunis, Dieva briesmas karo pret mani.
5 numquid rugiet onager cum habuerit herbam aut mugiet bos cum ante praesepe plenum steterit
Vai gan meža ēzelis zviedz, kad tam ir zāle? Vai vērsis mauj, kad tam sava barība?
6 aut poterit comedi insulsum quod non est sale conditum aut potest aliquis gustare quod gustatum adfert mortem
Vai jēlu var ēst bez sāls? Vai ir gardums olas baltumā?
7 quae prius tangere nolebat anima mea nunc prae angustia cibi mei sunt
Ko mana dvēsele negribēja aizskart, tā nu ir mana bēdu barība.
8 quis det ut veniat petitio mea et quod expecto tribuat mihi Deus
Kaut mana lūgšana notiktu, un Dievs man dotu, ko es gaidu,
9 et qui coepit ipse me conterat solvat manum suam et succidat me
Kaut Dievs mani sadauzītu, kaut tas Savu roku izstieptu un mani satriektu!
10 et haec mihi sit consolatio ut adfligens me dolore non parcat nec contradicam sermonibus Sancti
Tas man vēl būtu par prieku, un es vēl savās nežēlīgās sāpēs būtu līksms, ka neesmu aizliedzis tā Svētā vārdus.
11 quae est enim fortitudo mea ut sustineam aut quis finis meus ut patienter agam
Kāds ir mans spēks, ka es vēl varētu cerēt, un kāds ir mans gals, ka manai dvēselei būtu jāpaciešās?
12 nec fortitudo lapidum fortitudo mea nec caro mea aerea est
Vai mans spēks ir akmeņu spēks, vai mana miesa ir varš?
13 ecce non est auxilium mihi in me et necessarii quoque mei recesserunt a me
Vai man palīga netrūkst pavisam, un vai man padoms nav visai pagalam?
14 qui tollit ab amico suo misericordiam timorem Domini derelinquit
Izsamisušam žēlastības vajag no sava drauga, citādi tas arī tā Visuvarenā bijāšanu atmet.
15 fratres mei praeterierunt me sicut torrens qui raptim transit in convallibus
Mani brāļi mani pieviļ kā strauts, kā strauta ūdeņi, kas notek;
16 qui timent pruinam inruet super eos nix
Sajukuši tie bija ar ledu, un sasniguši ar sniegu, -
17 tempore quo fuerint dissipati peribunt et ut incaluerit solventur de loco suo
Tai laikā, kad karstums tos spiež, tad tie izsīkst, kad karsts metās, tad tie iznīkst no savas vietas.
18 involutae sunt semitae gressuum eorum ambulabunt in vacuum et peribunt
Viņu ceļi griežas sānis, tie iet uz tuksnesi un izzūd.
19 considerate semitas Theman itinera Saba et expectate paulisper
Uz tiem skatās ceļa ļaudis no Temas un cer Šebas ceļa gājēji.
20 confusi sunt quia speravi venerunt quoque usque ad me et pudore cooperti sunt
Tie paliek kaunā ar tādu cerību un nosarkst, tur nonākdami.
21 nunc venistis et modo videntes plagam meam timetis
Tiešām nu jūs neesat it nekas, redzat briesmas un iztrūcinājāties.
22 numquid dixi adferte mihi et de substantia vestra donate mihi
Vai es jeb kad sacīju: nesiet man un dodiet man dāvanas no sava padoma?
23 vel liberate me de manu hostis et de manu robustorum eruite me
Jeb glābiet mani no ienaidnieka rokas un pestījiet mani no varas darītāju rokas?
24 docete me et ego tacebo et si quid forte ignoravi instruite me
Mācat mani, es cietīšu klusu, un pierādiet man, kur es maldījies.
25 quare detraxistis sermonibus veritatis cum e vobis nullus sit qui possit arguere
Cik spēcīgi ir taisni vārdi, bet ko norāj jūsu rāšana;
26 ad increpandum tantum eloquia concinnatis et in ventum verba profertis
Vai jūs esat apņēmušies vārdus aprāt? Vējam pieder izsamisuša vārdi.
27 super pupillum inruitis et subvertere nitimini amicum vestrum
Vai arī bāriņam gribat valgus mest un bedri rakt savam tuvākam.
28 verumtamen quod coepistis explete praebete aurem et videte an mentiar
Bet nu, lūdzami, uzlūkojiet mani, jums acīs tiešām es nemelošu.
29 respondete obsecro absque contentione et loquentes id quod iustum est iudicate
Atbildiet jel, lai nenotiek netaisnība, atbildiet, jo mana taisnība vēl stāv.
30 et non invenietis in lingua mea iniquitatem nec in faucibus meis stultitia personabit
Vai tad uz manas mēles būs netaisnība, vai mana mute nemanīs, kas ir blēdība?
