Job 4
1 respondens autem Eliphaz Themanites dixit
Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
2 si coeperimus loqui tibi forsitan moleste accipias sed conceptum sermonem tenere quis possit
Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet, - kas varētu klusu ciest?
3 ecce docuisti multos et manus lassas roborasti
Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis.
4 vacillantes confirmaverunt sermones tui et genua trementia confortasti
Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis.
5 nunc autem venit super te plaga et defecisti tetigit te et conturbatus es
Bet kad tas nu nāk uz tevi, tad tu nogursti, un kad tas tevi aizņem, tad tu iztrūcinājies.
6 timor tuus fortitudo tua patientia tua et perfectio viarum tuarum
Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgiem ceļiem?
7 recordare obsecro te quis umquam innocens perierit aut quando recti deleti sint
Piemini jel, kurš nenoziedzīgs būdams ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti?
8 quin potius vidi eos qui operantur iniquitatem et seminant dolores et metunt eos
Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj.
9 flante Deo perisse et spiritu irae eius esse consumptos
Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst.
10 rugitus leonis et vox leaenae et dentes catulorum leonum contriti sunt
Lauvas rūkšana un liela lauvas balss un jaunu lauvu zobi ir izlauzti.
11 tigris periit eo quod non haberet praedam et catuli leonis dissipati sunt
Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst.
12 porro ad me dictum est verbum absconditum et quasi furtive suscepit auris mea venas susurri eius
Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi,
13 in horrore visionis nocturnae quando solet sopor occupare homines
Nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet.
14 pavor tenuit me et tremor et omnia ossa mea perterrita sunt
Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus.
15 et cum spiritus me praesente transiret inhorruerunt pili carnis meae
Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati cēlās stāvu.
16 stetit quidam cuius non agnoscebam vultum imago coram oculis meis et vocem quasi aurae lenis audivi
Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa ģīmi, tēls bija priekš manām acīm un es dzirdēju palēnu balsi:
17 numquid homo Dei conparatione iustificabitur aut factore suo purior erit vir
Vai cilvēks taisns Dieva priekšā, vai vīrs šķīsts priekš sava Radītāja?
18 ecce qui serviunt ei non sunt stabiles et in angelis suis repperit pravitatem
Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuztic, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu, -
19 quanto magis hii qui habitant domos luteas qui terrenum habent fundamentum consumentur velut a tinea
Cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kas ceļas no pīšļiem, kas nīcīgi kā kodi.
20 de mane usque ad vesperum succidentur et quia nullus intellegit in aeternum peribunt
Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā.
21 qui autem reliqui fuerint auferentur ex eis morientur et non in sapientia
Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā.
