Job 39
1 numquid nosti tempus partus hibicum in petris vel parturientes cervas observasti
Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu?
2 dinumerasti menses conceptus earum et scisti tempus partus earum
Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,
3 incurvantur ad fetum et pariunt et rugitus emittunt
Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?
4 separantur filii earum pergunt ad pastum egrediuntur et non revertuntur ad eas
Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.
5 quis dimisit onagrum liberum et vincula eius quis solvit
Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,
6 cui dedi in solitudine domum et tabernacula eius in terra salsuginis
Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli?
7 contemnit multitudinem civitatis clamorem exactoris non audit
Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.
8 circumspicit montes pascuae suae et virentia quaeque perquirit
Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.
9 numquid volet rinoceros servire tibi aut morabitur ad praesepe tuum
Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles?
10 numquid alligabis rinocerota ad arandum loro tuo aut confringet glebas vallium post te
Vai tu meža vērsi ar dzeņaukstēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās?
11 numquid fiduciam habebis in magna fortitudine eius et derelinques ei labores tuos
Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?
12 numquid credes ei quoniam reddat sementem tibi et aream tuam congreget
Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?
13 pinna strutionum similis est pinnis herodii et accipitris
Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?
14 quando derelinquit in terra ova sua tu forsitan in pulvere calefacis ea
Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,
15 obliviscitur quod pes conculcet ea aut bestiae agri conterant
Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.
16 duratur ad filios suos quasi non sint sui frustra laboravit nullo timore cogente
Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.
17 privavit enim eam Deus sapientia nec dedit illi intellegentiam
Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas.
18 cum tempus fuerit in altum alas erigit deridet equitem et ascensorem eius
Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.
19 numquid praebebis equo fortitudinem aut circumdabis collo eius hinnitum
Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?
20 numquid suscitabis eum quasi lucustas gloria narium eius terror
Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jaizbīstas.
21 terram ungula fodit exultat audacter in occursum pergit armatis
Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.
22 contemnit pavorem nec cedit gladio
Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.
23 super ipsum sonabit faretra vibrabit hasta et clypeus
Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,
24 fervens et fremens sorbet terram nec reputat tubae sonare clangorem
Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.
25 ubi audierit bucinam dicet va procul odoratur bellum exhortationem ducum et ululatum exercitus
Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.
26 numquid per sapientiam tuam plumescit accipiter expandens alas suas ad austrum
Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izplēš savus spārnus pret dienasvidu?
27 aut ad praeceptum tuum elevabitur aquila et in arduis ponet nidum suum
Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā?
28 in petris manet et in praeruptis silicibus commoratur atque inaccessis rupibus
Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.
29 inde contemplatur escam et de longe oculi eius prospiciunt
No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.
30 pulli eius lambent sanguinem et ubicumque cadaver fuerit statim adest
Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir.
