Job 37
1 super hoc expavit cor meum et emotum est de loco suo
Patiesi, par to trīc mana sirds un uzlec no savas vietas.
2 audite auditionem in terrore vocis eius et sonum de ore illius procedentem
Klausiet, jel klausiet, kā Viņa pērkons rūc, un kāda balss no Viņa mutes iziet.
3 subter omnes caelos ipse considerat et lumen illius super terminos terrae
Viņš to izlaiž pa visām debesīm, un Savu spīdumu pa visiem zemes galiem.
4 post eum rugiet sonitus tonabit voce magnitudinis suae et non investigabitur cum audita fuerit vox eius
Pēc tam rūc Viņa balss, Viņš liek pērkonam rībēt ar varenu skaņu un neaiztur tos (zibeņus), kad Viņa balss nāk dzirdama.
5 tonabit Deus in voce sua mirabiliter qui facit magna et inscrutabilia
Tas stiprais Dievs ar Savu balsi liek pērkonam rūkt brīnišķi, Viņš dara lielas lietas, ko neizprotam.
6 qui praecipit nivi ut descendat in terram et hiemis pluviis et imbri fortitudinis suae
Jo Viņš saka uz sniegu: krīti uz zemi, un uz stipro lietu, tad stiprais lietus ir klāt ar varu.
7 qui in manu omnium hominum signat ut noverint singuli opera sua
Viņš aizzieģelē visu cilvēku roku, lai Viņu pazīst visi ļaudis, ko viņš radījis.
8 ingredietur bestia latibulum et in antro suo morabitur
Zvēri iet savā alā un paliek savā vietā.
9 ab interioribus egreditur tempestas et ab Arcturo frigus
No dienvidu puses nāk vētra un no ziemeļa puses aukstums.
10 flante Deo concrescit gelu et rursum latissimae funduntur aquae
Caur tā stiprā Dieva pūšanu nāk salna, ka platas upes aizsalst.
11 frumentum desiderat nubes et nubes spargunt lumen suum
Viņš arī apkrauj ar ūdeņiem biezos mākoņus un izplēš Savus ugunīgos padebešus.
12 quae lustrant per circuitum quocumque eas voluntas gubernantis duxerit ad omne quod praeceperit illis super faciem orbis terrarum
Tie griežas apkārt pēc Viņa gudrā prāta, ka tie padara visu, ko Viņš tiem pavēl pa visu plato pasauli,
13 sive in una tribu sive in terra sua sive in quocumque loco misericordiae suae eas iusserit inveniri
Vai par rīksti savai zemei, vai par labu Viņš tā liek notikt.
14 ausculta haec Iob sta et considera miracula Dei
Liec to vērā, Ījab, stāvi klusu, un apdomā tā stiprā Dieva brīnumus.
15 numquid scis quando praeceperit Deus pluviis ut ostenderent lucem nubium eius
Vai tu zini, kad Dievs nodomājis, Savu debesu spīdumam likt spīdēt?
16 numquid nosti semitas nubium magnas et perfectas scientias
Vai tu zini padebešu lidināšanos, tā Visuzinātāja brīnumus?
17 nonne vestimenta tua calida sunt cum perflata fuerit terra austro
Tu, kam drēbes paliek karstas, kad Viņš zemi svilina dienas vidus bulā.
18 tu forsitan cum eo fabricatus es caelos qui solidissimi quasi aere fusi sunt
Vai tu ar Viņu esi izpletis tos spožos padebešus, kas cieti stāv kā liets spieģelis?
19 ostende nobis quid dicamus illi nos quippe involvimur tenebris
Stāsti mums, ko mums Viņam būs sacīt, jo aiz tumsības mēs nekā nevaram izdarīt.
20 quis narrabit ei quae loquor etiam si locutus fuerit homo devorabitur
Vai Viņam lai saka, ka es runāšu? Jo kurš cilvēks vēlētos, lai viņu aprij!
21 at nunc non vident lucem subito aer cogitur in nubes et ventus transiens fugabit eas
Un nu gan saules gaismu neredz, kas pie debesīm spoži spīd, bet kad vējš pūš, tā skaidrojās.
22 ab aquilone aurum venit et ad Deum formidolosa laudatio
No ziemeļiem nāk zelts, - bet Dievs mājo bijājamā godībā.
23 digne eum invenire non possumus magnus fortitudine et iudicio et iustitia et enarrari non potest
To Visuvareno, to mēs nepanāksim, kas liels spēkā, bet tiesu un taisnības pilnību Viņš negroza.
24 ideo timebunt eum viri et non audebunt contemplari omnes qui sibi videntur esse sapientes
Tāpēc cilvēki Viņu bīstas, Viņš neuzlūko nevienu pašgudru.
