Job 36
1 addens quoque Heliu haec locutus est
Un Elihus vēl runāja un sacīja:
2 sustine me paululum et indicabo tibi adhuc enim habeo quod pro Deo loquar
Pagaidi man vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.
3 repetam scientiam meam a principio et operatorem meum probabo iustum
Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam radītājam taisnību.
4 vere enim absque mendacio sermones mei et perfecta scientia probabitur tibi
Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.
5 Deus potentes non abicit cum et ipse sit potens
Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.
6 sed non salvat impios et iudicium pauperibus tribuit
Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.
7 non aufert a iusto oculos suos et reges in solio conlocat in perpetuum et illi eriguntur
Viņš nenovērš savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.
8 et si fuerint in catenis et vinciantur funibus paupertatis
Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,
9 indicabit eis opera eorum et scelera eorum quia violenti fuerint
Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.
10 revelabit quoque aurem eorum ut corripiat et loquetur ut revertantur ab iniquitate
Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.
11 si audierint et observaverint conplebunt dies suos in bono et annos suos in gloria
Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.
12 si autem non audierint transibunt per gladium et consumentur in stultitia
Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.
13 simulatores et callidi provocant iram Dei neque clamabunt cum vincti fuerint
Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.
14 morietur in tempestate anima eorum et vita eorum inter effeminatos
Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.
15 eripiet pauperem de angustia sua et revelabit in tribulatione aurem eius
Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.
16 igitur salvabit te de ore angusto latissime et non habentis fundamentum subter se requies autem mensae tuae erit plena pinguedine
Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.
17 causa tua quasi impii iudicata est causam iudiciumque recipies
Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.
18 non te ergo superet ira ut aliquem opprimas nec multitudo donorum inclinet te
Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.
19 depone magnitudinem tuam absque tribulatione et omnes robustos fortitudine
Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?
20 ne protrahas noctem ut ascendant populi pro eis
Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.
21 cave ne declines ad iniquitatem hanc enim coepisti sequi post miseriam
Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.
22 ecce Deus excelsus in fortitudine sua et nullus ei similis in legislatoribus
Redzi, Dievs ir augsts savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?
23 quis poterit scrutari vias eius aut quis ei dicere operatus es iniquitatem
Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?
24 memento quod ignores opus eius de quo cecinerunt viri
Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.
25 omnes homines vident eum unusquisque intuetur procul
Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.
26 ecce Deus magnus vincens scientiam nostram numerus annorum eius inaestimabilis
Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.
27 qui aufert stillas pluviae et effundit imbres ad instar gurgitum
Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.
28 qui de nubibus fluunt quae praetexunt cuncta desuper
Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.
29 si voluerit extendere nubes quasi tentorium suum
Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?
30 et fulgurare lumine suo desuper cardines quoque maris operiet
Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.
31 per haec enim iudicat populos et dat escas multis mortalibus
Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.
32 in manibus abscondit lucem et praecipit ei ut rursus adveniat
Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.
33 adnuntiat de ea amico suo quod possessio eius sit et ad eam possit ascendere
Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.
