Job 3
1 post haec aperuit Iob os suum et maledixit diei suo
Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
2 et locutus est
Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
3 pereat dies in qua natus sum et nox in qua dictum est conceptus est homo
Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
4 dies ille vertatur in tenebras non requirat eum Deus desuper et non inlustret lumine
Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
5 obscurent eum tenebrae et umbra mortis occupet eum caligo et involvatur amaritudine
Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
6 noctem illam tenebrosus turbo possideat non conputetur in diebus anni nec numeretur in mensibus
Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
7 sit nox illa solitaria nec laude digna
Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
8 maledicant ei qui maledicunt diei qui parati sunt suscitare Leviathan
Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
9 obtenebrentur stellae caligine eius expectet lucem et non videat nec ortum surgentis aurorae
Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
10 quia non conclusit ostia ventris qui portavit me nec abstulit mala ab oculis meis
Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
11 quare non in vulva mortuus sum egressus ex utero non statim perii
Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
12 quare exceptus genibus cur lactatus uberibus
Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
13 nunc enim dormiens silerem et somno meo requiescerem
Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
14 cum regibus et consulibus terrae qui aedificant sibi solitudines
Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
15 aut cum principibus qui possident aurum et replent domos suas argento
Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
16 aut sicut abortivum absconditum non subsisterem vel qui concepti non viderunt lucem
Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
17 ibi impii cessaverunt a tumultu et ibi requieverunt fessi robore
Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
18 et quondam vincti pariter sine molestia non audierunt vocem exactoris
Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
19 parvus et magnus ibi sunt et servus liber a domino suo
Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
20 quare data est misero lux et vita his qui in amaritudine animae sunt
Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
21 qui expectant mortem et non venit quasi effodientes thesaurum
Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
22 gaudentque vehementer cum invenerint sepulchrum
Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
23 viro cuius abscondita est via et circumdedit eum Deus tenebris
Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
24 antequam comedam suspiro et quasi inundantes aquae sic rugitus meus
Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
25 quia timor quem timebam evenit mihi et quod verebar accidit
Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
26 nonne dissimulavi nonne silui nonne quievi et venit super me indignatio
Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.
