Job 28
1 habet argentum venarum suarum principia et auro locus est in quo conflatur
Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
2 ferrum de terra tollitur et lapis solutus calore in aes vertitur
Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
3 tempus posuit tenebris et universorum finem ipse considerat lapidem quoque caliginis et umbram mortis
Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
4 dividit torrens a populo peregrinante eos quos oblitus est pes egentis hominum et invios
Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
5 terra de qua oriebatur panis in loco suo igne subversa est
No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
6 locus sapphyri lapides eius et glebae illius aurum
Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
7 semitam ignoravit avis nec intuitus est oculus vulturis
Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
8 non calcaverunt eam filii institorum nec pertransivit per eam leaena
Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
9 ad silicem extendit manum suam subvertit a radicibus montes
Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
10 in petris rivos excidit et omne pretiosum vidit oculus eius
Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
11 profunda quoque fluviorum scrutatus est et abscondita produxit in lucem
Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
12 sapientia vero ubi invenitur et quis est locus intellegentiae
Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
13 nescit homo pretium eius nec invenitur in terra suaviter viventium
Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
14 abyssus dicit non est in me et mare loquitur non est mecum
Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
15 non dabitur aurum obrizum pro ea nec adpendetur argentum in commutatione eius
Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
16 non conferetur tinctis Indiae coloribus nec lapidi sardonico pretiosissimo vel sapphyro
To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
17 non adaequabitur ei aurum vel vitrum nec commutabuntur pro ea vasa auri
To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
18 excelsa et eminentia non memorabuntur conparatione eius trahitur autem sapientia de occultis
Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
19 non adaequabitur ei topazium de Aethiopia nec tincturae mundissimae conponetur
Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
20 unde ergo sapientia veniet et quis est locus intellegentiae
Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
21 abscondita est ab oculis omnium viventium volucres quoque caeli latet
Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
22 perditio et mors dixerunt auribus nostris audivimus famam eius
Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
23 Deus intellegit viam eius et ipse novit locum illius
Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
24 ipse enim fines mundi intuetur et omnia quae sub caelo sunt respicit
Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
25 qui fecit ventis pondus et aquas adpendit mensura
Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
26 quando ponebat pluviis legem et viam procellis sonantibus
Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
27 tunc vidit illam et enarravit et praeparavit et investigavit
Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
28 et dixit homini ecce timor Domini ipsa est sapientia et recedere a malo intellegentia
Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
