< Job 27 >
1 addidit quoque Iob adsumens parabolam suam et dixit
Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja:
2 vivit Deus qui abstulit iudicium meum et Omnipotens qui ad amaritudinem adduxit animam meam
Tik tiešām kā Dievs dzīvs, kas man taisnību neizspriež, un tas Visuvarenais, kas manu dvēseli apbēdinājis -
3 quia donec superest halitus in me et spiritus Dei in naribus meis
Kamēr mana dvēsele vēl ir iekš manis un Tas Gars no Dieva manās nāsīs -
4 non loquentur labia mea iniquitatem nec lingua mea meditabitur mendacium
Manas lūpas nerunās netaisnību, un mana mēle neteiks melus.
5 absit a me ut iustos vos esse iudicem donec deficiam non recedam ab innocentia mea
Es nebūt nevaru teikt, ka jums taisnība; kamēr man dvaša zūd, es aizstāvēšu savu nenoziedzību.
6 iustificationem meam quam coepi tenere non deseram nec enim reprehendit me cor meum in omni vita mea
Es turēšos stipri pie savas taisnības un no tās neatlaidīšos; mana sirds mani nekož manu dienu pēc.
7 sit ut impius inimicus meus et adversarius meus quasi iniquus
Manam ienaidniekam būs palikt par blēdi, un manam pretiniekam par netaisnu.
8 quae enim spes est hypocritae si avare rapiat et non liberet Deus animam eius
Jo kāda ir blēdnieka cerība, kad Dievs atņem un aizrauj viņa dvēseli?
9 numquid clamorem eius Deus audiet cum venerit super illum angustia
Vai Dievs klausīs viņa saukšanu, kad viņam uznāk bēdas?
10 aut poterit in Omnipotente delectari et invocare Deum in omni tempore
Jeb vai viņš var prieku dabūt pie tā Visuvarenā, vai viņš Dievu var piesaukt ikkatrā laikā?
11 docebo vos per manum Dei quae Omnipotens habeat nec abscondam
Es jums mācīšu, kāda ir Dieva roka; kāds tā Visuvarenā padoms, to negribu slēpt.
12 ecce vos omnes nostis et quid sine causa vana loquimini
Redzi, jūs visi to redzat, kāpēc tad jūs domājiet tukšas domas?
13 haec est pars hominis impii apud Deum et hereditas violentorum quam ab Omnipotente suscipient
Šī ir bezdievīga cilvēka alga pie Dieva un varas darītāju daļa, ko tie no tā Visuvarenā dabūs.
14 si multiplicati fuerint filii eius in gladio erunt et nepotes eius non saturabuntur pane
Ja tam daudz bērnu, tad zobens nāk pār tiem, un viņa pēcnākamie nepaēdīs maizes.
15 qui reliqui fuerint ex eo sepelientur in interitu et viduae illius non plorabunt
Viņa atlikušos mēris liek kapā, un viņa atraitnes nedabū raudāt.
16 si conportaverit quasi terram argentum et sicut lutum praeparaverit vestimenta
Kad viņš naudu sakrāj kā pīšļus un drēbes sagādā kā mēslus,
17 praeparabit quidem sed iustus vestietur illis et argentum innocens dividet
Tad viņš gan sagādā, bet taisnie tās apvilks, un nenoziedzīgie dalīs to naudu.
18 aedificavit sicut tinea domum suam et sicut custos fecit umbraculum
Viņš uztaisījis savu namu kā kode un kā gans uztaisa būdu.
19 dives cum dormierit nihil secum auferet aperit oculos suos et nihil inveniet
Bagāts tas apgūlās, un tad nekad vairs; viņš atdara savas acis, un nav vairs nekas.
20 adprehendit eum quasi aqua inopia nocte opprimet eum tempestas
Bailība tam uzbrūk kā ūdens, naktī viņu aizrauj viesulis.
21 tollet eum ventus urens et auferet et velut turbo rapiet eum de loco suo
Austriņa vējš viņu aizrauj, ka tas aiziet, un aizpūš viņu no savas vietas.
22 et mittet super eum et non parcet de manu eius fugiens fugiet
(Dievs) šauj uz viņu un netaupa, no Viņa rokas tas bēg šurpu turpu.
23 stringet super eum manus suas et sibilabit super illum intuens locum eius
Par to sasit plaukstas un to aizsvilpo no viņa vietas.