Job 23
1 respondens autem Iob dixit
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2 nunc quoque in amaritudine est sermo meus et manus plagae meae adgravata est super gemitum meum
Vēl šodien man jātiepjas manās vaimanās, tā roka uz manis ir smagāka, nekā manas nopūtas.
3 quis mihi tribuat ut cognoscam et inveniam illum et veniam usque ad solium eius
Ak kaut es Viņu zinātu atrast un varētu aiztikt līdz Viņa krēslam.
4 ponam coram eo iudicium et os meum replebo increpationibus
Es Viņam liktu priekšā savu lietu un raudzītu pierādīt savu taisnību.
5 ut sciam verba quae mihi respondeat et intellegam quid loquatur mihi
Es gribētu dzirdēt tos vārdus, ko Viņš man atbildētu, un vērā ņemt, ko Viņš man sacītu:
6 nolo multa fortitudine contendat mecum nec magnitudinis suae mole me premat
Vai Viņš pēc Sava lielā spēka ar mani tiesāsies? Nē, Viņš klausīsies uz mani.
7 proponat aequitatem contra me et perveniat ad victoriam iudicium meum
Tad taisns ar Viņu tiesātos, un es mūžam taptu izglābts no sava soģa.
8 si ad orientem iero non apparet si ad occidentem non intellegam eum
Bet, ja es eju pret rītiem, tad Viņa tur nav, ja eju pret vakariem, tad Viņu nemanu.
9 si ad sinistram quid agat non adprehendam eum si me vertam ad dextram non videbo illum
Ja Viņš ziemeļos dara Savu darbu, tad es Viņu neraugu, ja Viņš nogriežas uz dienasvidu, tad es Viņu neredzu.
10 ipse vero scit viam meam et probavit me quasi aurum quod per ignem transit
Bet Viņš zina manu ceļu; ja Viņš mani pārbaudītu, tad es taptu atrasts kā zelts.
11 vestigia eius secutus est pes meus viam eius custodivi et non declinavi ex ea
Mana kāja turējās Viņa pēdās, es Viņa ceļu esmu sargājis un neesmu atkāpies.
12 a mandatis labiorum eius non recessi et in sinu meo abscondi verba oris eius
No Viņa lūpu pavēles es neesmu atkāpies, Viņa mutes vārdus es vairāk esmu glabājis nekā savu padomu.
13 ipse enim solus est et nemo avertere potest cogitationem eius et anima eius quodcumque voluerit hoc facit
Bet kad Viņš uz ko pastāv, kas Viņu novērsīs? Ko Viņš grib, to Viņš dara.
14 cum expleverit in me voluntatem suam et alia multa similia praesto sunt ei
Jo Viņš izdara, ko Viņš par mani nodomājis, un vēl daudz tādu padomu ir pie Viņa.
15 et idcirco a facie eius turbatus sum et considerans eum timore sollicitor
Tādēļ es iztrūcinājos priekš Viņa vaiga; kad es to apdomāju, tad es bīstos Viņa priekšā.
16 Deus mollivit cor meum et Omnipotens conturbavit me
Tas stiprais Dievs manu sirdi darījis bailīgu, un tas Visuvarenais mani iztrūcinājis.
17 non enim perii propter inminentes tenebras nec faciem meam operuit caligo
Jo tādā tumsībā es vēl neesmu izdeldēts, lai gan tumsa manu vaigu apklājusi.
