< Job 20 >
1 respondens autem Sophar Naamathites dixit
Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
2 idcirco cogitationes meae variae succedunt sibi et mens in diversa rapitur
Uz to manas sirds domas mani spiež atbildēt, un es nevaru valdīties.
3 doctrinam qua me arguis audiam et spiritus intellegentiae meae respondebit mihi
Es dzirdu pārmācīšanu sev par kaunu, bet mans gars savā gudrībā zinās atbildēt.
4 hoc scio a principio ex quo positus est homo super terram
Vai tu nezini, ka mūžam tā bijis, kamēr Dievs cilvēkus licis virs zemes,
5 quod laus impiorum brevis sit et gaudium hypocritae ad instar puncti
Ka bezdievīgo lielība ilgi nepastāv, un ka blēdnieka prieks paliek tik acumirkli?
6 si ascenderit usque ad caelum superbia eius et caput eius nubes tetigerit
Jebšu viņa greznība uzkāptu līdz debesīm, un viņa galva sniegtu līdz padebešiem,
7 quasi sterquilinium in fine perdetur et qui eum viderant dicent ubi est
Taču kā viņa sūds viņš mūžam zudīs; kas viņu redzējuši, tie sacīs: kur viņš ir?
8 velut somnium avolans non invenietur transiet sicut visio nocturna
Viņš aizskries kā sapnis, ka to nevarēs atrast, un pazudīs kā parādīšana naktī.
9 oculus qui eum viderat non videbit neque ultra intuebitur eum locus suus
Acs, kas viņu redzējusi, to vairs neredzēs, un viņa vieta to vairs neieraudzīs.
10 filii eius adterentur egestate et manus illius reddent ei dolorem suum
Viņa bērni pielabināsies pie nabagiem, un viņa roka dos atpakaļ viņa mantu.
11 ossa eius implebuntur vitiis adulescentiae eius et cum eo in pulverem dormient
Viņa kauli bija pilni jaunības spēka, bet apgulsies ar viņu pīšļos.
12 cum enim dulce fuerit in ore eius malum abscondet illud sub lingua sua
Jebšu blēdība bijusi salda viņa mutei, un viņš to slēpis apakš savas mēles,
13 parcet illi et non derelinquet illud et celabit in gutture suo
Un viņš to mīlējis un nepametis, bet to paturējis savā mutē:
14 panis eius in utero illius vertetur in fel aspidum intrinsecus
Taču viņa barība pārvērtīsies viņa iekšās, par odžu žultīm tā būs iekš viņa.
15 divitias quas devoravit evomet et de ventre illius extrahet eas Deus
Mantu, ko ierijis, viņš atkal izvems, un Dievs to izgrūdīs viņam no vēdera.
16 caput aspidum suget occidet eum lingua viperae
Odžu žultis viņš zīdīs, glodeņu dzelonis viņu nokaus.
17 non videat rivulos fluminis torrentes mellis et butyri
Viņš neredzēs upes, kas ielejās tek no medus un piena.
18 luet quae fecit omnia nec tamen consumetur iuxta multitudinem adinventionum suarum sic et sustinebit
Viņš gan strādās, bet to atdos un no tā nebaudīs; cik viņš arī neiemantos, prieka tam nebūs.
19 quoniam confringens nudavit pauperes domum rapuit et non aedificavit eam
Jo viņš nospaidījis un atstājis nabagus, namus viņš laupījis, bet tos neuzcels.
20 nec est satiatus venter eius et cum habuerit quae cupierat possidere non poterit
Jo viņa kuņģis nebija pildāms, viņš neizglābsies caur savu mantu.
21 non remansit de cibo eius et propterea nihil permanebit de bonis eius
Viņa rīklei nekas neizmuka, tādēļ viņa labums nepastāvēs.
22 cum satiatus fuerit artabitur aestuabit et omnis dolor inruet in eum
Pašā bagātā pilnībā viņam būs bēdas, visu apbēdināto roka nāks viņam virsū.
23 utinam impleatur venter eius ut emittat in eum iram furoris sui et pluat super illum bellum suum
Un notiks, lai viņa kuņģis top pilns, tad (Dievs) uz viņu sūtīs savas bardzības karstumu un uz viņu liks lītin līt, lai to rij.
24 fugiet arma ferrea et inruet in arcum aereum
Viņš bēgs no dzelzs bruņām, un vara stops viņam izšaus cauri.
25 eductus et egrediens de vagina sua et fulgurans in amaritudine sua vadent et venient super eum horribiles
Viņš izvelk un no viņa miesām nāk ārā, no viņa žultīm spīdoša dzelzs, un nāves šausmas viņu pārņem.
26 omnes tenebrae absconditae sunt in occultis eius devorabit eum ignis qui non succenditur adfligetur relictus in tabernaculo suo
Visāda tumsība apklās viņa krājumu, neuzpūsts uguns viņu aprīs, un nomaitās to atlikumu viņa dzīvoklī.
27 revelabunt caeli iniquitatem eius et terra consurget adversus eum
Debess viņa noziegumu darīs zināmu, un zeme celsies pret viņu.
28 apertum erit germen domus illius detrahetur in die furoris Dei
Viņa nama krājums aizies, viņam izšķīdīs Dieva dusmības dienā.
29 haec est pars hominis impii a Deo et hereditas verborum eius a Domino
Šī ir bezdievīga cilvēka daļa no Dieva, un viņa nospriesta mantība no tā stiprā Dieva.